Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Tukuma muzeja ceļojošā izstāde “Ak, svētā Lestene!” atceļojusi uz Bausku

No piektdienas, 13. maija, Bauskas pils muzejā ikviens interesents varēs iepazīties ar Lestenes baznīcas likteni un atjaunošanas gaitu. Tukuma muzeja ceļojošajā izstāde ar nosaukumu “Ak, svētā Lestene!” te būs aplūkojama līdz šī gada 30. jūnijam, portālu informēja Bauskas pils muzeja pārstāve Ilva Neimane.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Izstādes skats. FOTO Kristīne Ozola.

Viņa atklāja, ka fotogrāfijās attēloti gan dramatiski vēstures notikumi, gan kādreizējā baznīcas interjera greznība, kā arī sniegts īss ieskats tā atjaunošanā.

Meklējot informāciju par Lestenes baznīcu, visur var atrast informāciju, ka Lestenes baznīcas interjers ir izcilākais baroka laika sakrālās mākslas komplekss Latvijas laukos. Lestenes baznīcas varenība un skaistums jau tās tapšanas laikā 18. gadsimta pirmajā dekādē ir padarījis šo dievnamu par apbrīnojamu un leģendām apvītu celtni, kur cilvēki tās varenības iespaidoti metušies ceļos ar izsaucienu “Ak, svētā Lestene!”. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika iznīcināta, pēckara laikā sākās atjaunošana, sākumā maz pamazām, vēlāk jaudīgāk. Lestenes glābšanas un atjaunošanas vēsturei par godu Tukuma muzeja ļaudis un tā direktore Agrita Ozola ir izveidojuši savu stāstu.

“Izstādē var nosacīti izstaigāt baznīcas dzīves posmus. Pirmais no tiem – skaistā baznīca, kas fotografēta 1928. gadā. Pateicoties šīm fotogrāfijām restauratori spēj daudz restaurēt,” Latvijas radio pavēstīja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Lestenes dievnams. Foto: lestenesbaznica.lv

“Tad Otrā pasaules kara trakais posms, kad 1945. gada 5. februārī nodeg baznīcas torņa smaile, apkārt notiek kaujas un baznīca pamatīgi cieš. Pēc kara pussapostīta stāv ilgus gadus. Tālāk Jurģa Skulmes iniciatīva, viņš kā jauns mākslas zinātnieks vēlējās strādāt ar sakrālā mantojuma tēmu, centās nolauztās vai izmētātās skulptūras aizvest uz Rīgu, uz Mākslas akadēmiju. Tad pieslēdzās Tukuma muzeja mākslas zinātnieks Arturs Vaidziņš, viņš laiku pa laikam devās uz Lesteni, lai aizslēgtu durvis, lai runātu ar apkārtējiem cilvēkiem, ka vajadzētu baznīcu saudzēt. 1958. gadā Eduarda Berklava valdības komisija paraksta unikālu dokumentu, ka baznīca ir restaurējama un remontējama. Jau pēc trim gadiem Dobeles rajona vadība likvidē Lestenes baznīcas draudzi un aizliedz noturēt dievkalpojumus. Ar to brīdi sākas arvien traģiskāks periods,” notikumus raksturo A. Ozola.

Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Neimane papildina, ka 1966.gada nogalē muzeja darbinieki sarīkoja “Lestenes kokgriezumu” izstādi, kas savā ziņā bija protesta akcija. Izpostītās baznīcas iekārtu fragmenti, eksponēti mazajās muzeja telpās, bijis kā mēms pārmetums attieksmei pret kultūras vērtībām. Šī izstāde, kurā apskatei izliktie, no izvazāšanas paglābtie baznīcas iekārtas fragmenti, kokgriezumi, skulptūras un konstrukcijas, raisīja sabiedrībā sašutumu par kultūras mantojuma likteni un stāvokli. Cilvēki aktīvi pauda savu nostāju rakstiski un nesa uz muzeju atrastos iekārtas fragmentus.

Pateicoties Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa un Tukuma muzeja zinātniskā līdzstrādnieka Artūra Vaidziņa kopdarbībai, Lestenes kokgriezumi 1974.gadā nonāca Rundāles pils muzeja staļļos, kurus inventarizēja Dainis Bruģis, un vairākus gadus vēlāk, 1983.gadā izveidoja ekspozīciju “Ventspils koktēlnieki”, izstādot fragmentus no Lestenes un Salgales baznīcas iekārtām.

Izstādes skats. FOTO Kristīne Ozola.

2011.gadā tika nodibināts Lestenes baznīcas atjaunošanas fondu, lai veicinātu, organizētu Lestenes baznīcas atjaunošanu un saglabāšanu. Pateicoties fonda darbībai, Lestenes baznīcas un tās iekārtas atjaunošanā iesaistījās profesionāli arhitekti, restauratori, mākslas zinātnieki un kokgriezēji, kuru kopīgiem spēkiem baznīca atgūst seno spožumu. Sava darba ieguldījumu ielikuši arī Bauskas novada restauratori Gunārs Grīnfelds, Ivars Ķivulis, Vilnis Līdaka, Inese Mežkaze, Gundega Liepa, Zinaīda Grīnfelde, Sandis Noviks, Līga Jansone un Olita Dzelzkalēja.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.