Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Tūrismam Bauskas novadā ir, kur augt; Bauskā ekskursantiem nav, ko darīt

Lai iepazītos ar Bauskas novada tūrisma nozarē notiekošo, Bauskas tūrisma informācijas centrs (TIC) otrdien, 15. februārī,  rīkoja informatīvo sanāksmi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā uzrādījās «Zoom» vietnē, sanāksmē piedalījās 45 dažādu jomu pārstāvji – gan tūrisma uzņēmēji, gan valsts un pašvaldības tūrisma objektu pārstāvji, gan deputāti un pašvaldības darbinieki.

Sanāksmes gaitā tika sniegta bagātīga informācija par plānotiem un jau pabeigtiem tūrisma vides attīstības  projektiem, par uzņēmēju iespējām iesaistīties gan mācībās, gan līdzfinansējuma saņemšanā, gan svētku notikumos. Bija nozares vājo un stipro pušu, draudu izvērtējums, kā arī tika skatītas attīstības iespējas tūrismā Bauskas novadā. Pakalpojumu sniedzēji diskutēja, pauda idejas, kā labāk sadarboties, kā attīstīt piedāvājumus laikā, kad nav aktīvā sezona.

Apmeklētāju skaita kritums novada tūrisma objektos 2021. gadā pret 2020. gadu – 15%

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tieši 15.februārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskoja datus – 2021. gadā Latvijas tūristu mītnēs par 38 % mazāk ārvalstu viesu, bet par 16 % vairāk vietējo klientu nekā tas bijis 2020. gadā. Tendences līdzīgas arī Bauskas novadā, par tām informēja Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas TIC vadītāja. Viņa sniedza  statistikas datus, kā arī iepazīstināja ar uzņēmēju aptaujas anketās pausto viedokli par problēmām un to risinājumu apkopojumu.

Kopējais apmeklētāju skaita kritums novada tūrisma objektos 2021. gadā pret 2020. gadu – 15%: Bauskas pilī -17%; Rundāles pilī -16,8%; Bauskas motormuzejā – 28%; Bauskas muzejā – 72%; Bauskas TIC – 50%. Apmeklētāju skaita samazinājums 41 – 72% apmērā bijis trīs objektos; pieaugums +11 % divos objektos, kas ir āra teritorijas.

Anketēšanā piedalījās 35 Bauskas novada tūrisma jomas uzņēmēji. Pagājušo gadu salīdzinājumā ar 2020. gadu kā sliktāku vērtēja 42,9%, kā labāku – 28,6% un vērtējumu «nekas nav mainījies» sniedza 22, 9% respondentu. No aptaujas citētie iemesli tam, kāpēc situācija pasliktinājusies: «Cilvēku maksātspējas pasliktināšanās, ierobežojumi sakarā ar «Covid-19». Nebija tūristu grupas – nav ārvalstu tūristu. Bizness šobrīd beidzies.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Populāra apskates objekta «Ausekļu dzirnavu» īpašnieks no Bārbeles Mārtiņš Mediņš dalījās pieredzē, kā ar «Covid-19» ierobežojumiem var sadzīvot. Nepārkāpjot likumus un ievērojot noteikumus, tāpat varējuši maijā Sējas svētkus un gadatirgu sarīkot – līdz 20 tirgotājiem taču drīkstēja būt. Uzņēmējs jau tāpēc ir uzņēmējs, lai prastu pārvarēt birokrātiskos šķēršļus, atzīst M. Mediņš. Jau rudenī sākuši un turpina tūristiem piedāvāt tēju, kafiju, pankūkas, ēdamo gan iepriekš jāpiesaka. Dzirnavu apmeklētājiem ļoti patīkot šī uzēšana, un par mielastu iekasētā nauda pat kompensējusi ieņēmumus, kas sarukuši sakarā ar tūristu skaita kritumu objektā.

«Tas, kas daudzviet pietrūkst, arī Bauskas pilskalnā varētu tēju ar pīrādziņiem piedāvāt tiem, kas tur no kalniņa slidinās ziemā,» ieteica uzņēmējs Normunds Barkāns. Savukārt Mārtiņa Mediņa ieskatā tā jau arī ir viesmīlība – „Lai vienmēr būtu katlā silta putra un krāsnī silti pīrāgi!” Tika gan minēts, ka šādai tirdzniecībai atļauju saņemšana esot jāvienkāršo, ko domes vadība solīja, jo pašvaldība izstrādājot noteikumus, kuri atvieglos atļauju saņemšanu, nekavējot uzņēmējdarbību.

Bauska nepiesaista tūristu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atsevišķa tēma uzņēmēju stāstā ir par Bausku, kas nav pilsēta kompleksai tūristu piesaistīšanai. Te kādas ēdināšanas uzņēmuma pārstāves rakstītais: «Ja Bauskā nav, ko ģimenei padarīt, tad vismaz, lai ir jauka vieta, kur vienkārši atbraukt paēst. Un apkārtējās pilsētas neļauj atslābt. Esmu guvusi priekšstatu par to, ko dara citi ēdināšanas uzņēmumi apkārt. Un ir ļoti smagi apzināties, ka uz pavasari mūsu kaimiņu pilsēta Jelgava ir veikusi lielus pasūtījumus, lai pilnveidotos. Ir ļoti smagi dzirdēt, ka bagāti rīdzinieki veic lielas investīcijas Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā. Un kādēļ to ir smagi dzirdēt? Jo Bauska ir tik nepievilcīga, tik nabaga, ka nevienam investoram tā nav interesanta un izdevīga. Bauska nepiesaista tūristu. Un nevajag teikt, ka Rundāles pils ir Bauska.»

Sanāksmē uzņēmēji minēja piemērus, ka nesezonas laikā Bauska grimst tumsā, viesnīcu klientus vakarā bail kaut kur sūtīt pastaigā – ja nu vienīgi līdz policijas ēkai vai «Statoil». Tika pausts, ka Ziemsvētku laikā Korfa dārza izgaismojums bija jauks, bet nācis pārāk novēloti. Iepriekšējas informācijas trūkums liedzis paspēt piesaistīt viesus no citām vietām un Lietuvas. Kultūras centra vadītājs Jānis Dūmiņš iebilda – „Šis bija pasākums baušķeniekiem, uz lampiņām neviens pie mums no Daugavpils nebrauks.» Viņš arī rosināja, ka tūrismu varētu attīstīt arī ar sporta pasākumiem Bauskā, nevajag centrēties tikai uz kultūru. Atpūtas kompleksu «Rožmalas» pārstāvošais Arnis Burmistris gan minēja Latvijas pilsētu piemērus, kad tieši „uz lampiņām” brauc no Latvijas otras malas, kā nedēļu garumā šoziem uz Ogri. „Tur gājēju ielā kafejnīcas „rullēja” ne tikai nedēļas nogalēs, bet arī darbdienās, jo cilvēkiem bija, ko redzēt, un piedāvājums bija ilgtermiņā, kas ir svarīgi uzņēmējiem.»

Tūrisma nozarē strādājošie kā vājās puses biznesam novadā minējuši Rīgas tuvumu, kas mazina viesu skaitu naktsmītnēs; ja Bauskā nav divas dienas, ko darīt, tad te nav jēgas nakšņot – dodas uz Rīgu vai citur. Ļoti kavē uzņēmējdarbības attīstību sliktā ceļu infrastruktūra – velotūrisms, piemēram, Vecumnieku apkaimē neattīstās, jo bedrainie un putekļainie grantsceļi atbaida. Tāpat pie vājajām pusēm tiek minēts aktivitāšu trūkums novadā un neattīstītā uzņēmēju savstarpējā sadarbība. Sanāksmes gaitā tika saukti dažādi varianti iespējamai turpmākās sadarbības veicināšanai – gan tūrisma pakalpojumu sniedzēju tikšanās, gan vairāku objektu kopīgi veidoti piedāvājumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Projekti attīstībai un jaunumi

Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente informēja par projektiem tūrisma attīstībai novadā. Šogad jāpabeidz Bauskas pils nogāzes stiprināšanas darbi un pils muzejs arī turpina strādāt projektā «Vēsturiskais ceļš: Raudondvare – Bauska», kur meistardarbnīcu un koncertu piedāvājums plānots tieši laikā, kad nav aktīvā tūrisma sezona.  Svitenes muižas kungu namam tiek klāts jauns jumts, un Vallē plānots nomainīt lubiņu jumtu aktieru un režisoru Amtmaņu muzejmājai «Zvanītāju Bukas». Tiek izstrādāti interaktīvi risinājumi Mežotnes pilskalna popularizēšanai; Skaistkalnē attīsta «Geotour» projektu ar piedāvājumiem zaļajā izzinošajā tūrismā un top ekspozīcija par karsta kriteņu veidošanās procesu. Turpinās Mežotnes baznīcas atjaunošanas 2. kārtas darbi. Rundālē sāksies kādreizējās piena savākšanas punkta ēkas pārbūve, te paredzēts iekārtot tūrisma informācijas punktu, izstāžu zāli, telpas tūrisma uzņēmējiem.

Sanāksmē dalībnieki informēja arī par jaunumiem un iespējām savos objektos. Restorāna “Mūza” un viesnīcas “Bauska Rija Hotel” pārstāve Gunita Savicka-Kopilova aicināja kolēģus piedāvāt fotoattēlus, kas stāstītu par saviem tūrisma objektiem un ko izliktu viesnīcā ekspozīcijā. Viesu interesi iepriekš raisījusi fotoizstāde ar Bauskas vecpilsētas skatiem. Tūristi vaicājuši, kur katrs objekts dabā atrodams un apskatāms, un šis ir viens no veidiem, kā ekskursantus mudināt doties varbūt iepriekš neplānotos maršrutos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2022. gads Rundāles pils muzejā tiks aizvadīts jubilejas zīmē – 2. janvārī apritējuši 50 gadi kopš patstāvīga muzeja dibināšanas, informēja pils muzeja komunikācijas galvenā speciāliste  Ilze Kusiņa. «Īpašu dāvanu muzeja piecdesmitgadē piedāvājam laulātajiem pāriem, kuri 2022. gadā svin zelta kāzas – atzīmē 50 laulībā pavadītus gadus. Muzeja kasē, uzrādot laulību reģistrācijas apliecību, pāriem tiks piešķirta ievērojama atlaide pamatekspozīcijas apskatei,» sacīja I. Kusiņa. Viņa arī informēja, ka Dārza svētki šovasar noritēs nedaudz citādāk – ar baroka operu vakarā Zaļajā teātrī un uguņošanu noslēgumā.

Tika minēti arī citi jaunumi, gūta informācija par vairāku svētku norisēm, piemēram, 28.maijā gaidāmi svētki Svitenes muižā, uz kuriem ielūgs grāfiene Cecīlija, savukārt 18. jūnijā – Mežotnes pilskalna svētki.

Bauskas novada tūrisma galamērķa IESPĒJAS, ko saredz šīs nozares pārstāvji:

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

· Attīstīt lauku tūrismu visā novadā, uzlabot ceļu kvalitāti, lai būtu iespēja nokļūt līdz objektiem.

· Maz izmantots upju un ezeru potenciāls, tālab jāattīsta publisko peldvietu infrastruktūra Bauskā un novadā.
· Bauskai jāpiestrādā daudz vairāk pie kvalitatīvām izklaides un atpūtas iespējām, lai Bausku un novadu jau kopumā izvēlētos kā tūrisma galamērķi.
· Paplašināt aktīvās atpūtas iespējas ģimenēm ar bērniem, kā arī nakšņošanas iespējas lauku īpašumos. Pārorientēt vietējos tūrisma galamērķus kā lielo lauksaimniecības uzņēmumu “piedevu” ar labāku kvalitāti. Tas nodrošinātu ilgtspēju.

· Vairāk sadarbības starp uzņēmējiem un objektiem un, veidojot tūrisma maršrutus, neaizmirst par “mazajiem”.
· Multikulturāls un multikonfesionāls reģions ar savu garšu, skatu un plašām iespējām “padzīvot” zemgaļu, krieviņu, ebreju, krievu, lietuviešu, ukraiņu un moldāvu kultūrās, kas Bauskas novadā ir pārstāvētas. Tāpat var tūristiem piedāvāt „kolhozu romantiku”  u.c.
· Kļūt aktīvākiem un redzamākiem sociālajos tīklos.

· Ņemot vērā ka ļoti aktuālas ir visāda veida digitālkartes, ir vērts piedomāt un attīstīt šo jomu, piedāvājot interesantas un atraktīvas (uzdevumi) tūrisma kartes, lai būtu ne tikai vienkārša iespēja apskatīt kādus objektus, bet ir kāds uzdevums, kurā var piedalīties visa ģimene.

·Kad mēs katrs individuāli izvēlamies vietu, kur aizbraukt,  mēs domājam par pilsētu. Kura pilsēta mūs pati par sevi piesaista… Un pati pilsēta, nevis novads. Ar ko piesaista pati Bauska? Kāds ir iemesls palikt Bauskas centrā, lai vakarā dotos pastaigā? Bet ikviens no mums var iedomāties pastaigu pa Liepāju, pa Ventspili, Ogri, Jelgavu, pa Kuldīgu. Pa Bausku kaut kā ne… Tūrisma galamērķis ir labs tad, kad mēs gribam aizbraukt uz pašu pilsētu un pilsēta rada vēlmi iepazīt tās apkārtni novadu. Tātad iespējas radīsies, ja Bauska tiks sakārtota un attīstīta. Iespēja ir vecpilsētas milzīgais potenciāls.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (40)

  1. Nu tas nav nekāds jauninājums, ka te nav ko darīt!!! Var tikai dabūt pa muti vai arī būt laimīgs, ka aizbrauc nepiekauts!!

    19
    2
  2. Nav ko darīt, bet ir kur augt. Vareni! Kārtējais tukšo čauksteņu pasākums aizvadīts, jēgas nekādas.

    21
  3. Jā, taisnība Bauskai vajag attīstīties…Un rudens – ziemas sezonā cilvēki ir gatavi braukt no citas vietas dēļ lampiņām. TĀPAT Ziemassvētku pasākumi Iecavā tur gandrīz visa Bauska bija. TĀPAT Iecava kino organizē, mēs kaut kā ar atļautajiem ierobežojumiem pasējam… Meistarklašu un pasākumu organizēšana sadarbībā ar Lietuvu ir fantastiska…Tāpat Kaimiņi Zemgalē sadarbībā ar Lietuvu arī savā ziņā vienīgais iespaidīgākais ceļošanas pasākums, kurš liek izbraukt cauri Bauskai … Jāatzīst ,ka ir cilvēki, kuri tiešām brauc paēst uz Torni ,Tavernu, bet tas arī viss. Ir liels potenciāls Pils parkam, protams, vasaras pasākumi ir liela plānošanas, tomēr ja neko nedara ,tad mēs braucam uz citām pilsētām…

    15
  4. Tā kā te tika pieminēts Pils parks, gribu iebilst, ka diez vai tas ir parks. Parasti parki izskatās savādāk – ar īpaši ierīkotiem un koptiem koku, krūmu un puķu stādījumiem, skulptūrām, vietām, kur norobežoties no pārējiem, pasēdēt mierā un klusumā. Parki ir Cēsu pils parks un Maija parks vai Kuldīgas pils parks, bet šis ir tikai tāds talcinieku savulaik nedaudz nolīdzināts zemes pleķis ar panīkušiem kokiem un izburbuša asfalta celiņiem. Par to nepriecājos, bet tikai norādu, ka arī šeit pašvaldība varētu pielikt plecu, ja vien būtu vēlēšanās un saprašana.

    25
    1
  5. Ja būtu bezgalīgi daudz naudas, tad varētu visu ierīkot un atjaunot un uztaisīt Bausku par Šveici utt. Reālistiski domājot ir jākoncentrējas uz to, lai esošie objekti tiktu maksimāli noslogoti un šeit ir vieta gudram un mūsdienīgam mārketingam. Ja būtu kaut kas fiziski jāizveido Bauskā, tad manuprāt tai būtu jābūt vienai promenādei ar minimāliem ieguldījumiem – kā jau te piemin tās lampiņas, celiņu malās dekori utt – teiksim no Rātslaukuma > līdz Dambim > Pilij un tad skatīties vai var pagarināt arī lejā Mūsas upesmalā pa labi un pa kreisi no tilta. Attiecīgi arī novākt tranzīta plūsmu tajā posmā uzliekot zīmi 10kmh ar guļošajiem.

    6
    2
  6. Un ko tad Tev tas viens celiņš dotu? Vai tamdēļ kāds ilgāk te pavadītu laiku? Jau izsenis skaidrs, ka te ir tikai īss pieturas punkts – piestāj pie pils varbūt aiziet līdz vecpilsētai, rātei un prom uz Rundāli, pieķerot citkārt arī Mežotni un tālāk brauc vai uz Jelgavas pusi vai Lietuvu. Tie daži kultūras pasākumi, kas vasarā notiek nenozīmē, ka pārpildītas ir viesnīcas un kafejnīcas. Labākajā gadījumā pilns ir veikals Rimi un Maxima.

    14
    1
  7. Nu nekad Bauska nebūs ne Cēsis, ne Valmiera, ne Kuldīga, pat ne Madona un Rēzekne. Otršķiras province ar savu balagānu. Cēsīs mūsu ģimenei nepietika ar trīs dienām, jo visu nepaguvām apgūt. Slēpojām gan Žagarkalnā, gan Ozolkalnā, kājas izlocījām arī Cīrulīšu dabas takās, ar eksotiku iepazināmies Rakšu zooloģiskajā dārzā. Vēlā vakara stundā patika pastaigāties pa naksnīgo vecpilsētu, bērniem jautrību sagādāja dažādās nogāzes Cēsu pils parkā, kur deldēt savus dibengalus, turklāt atšķirībā no Bauskas, te viss spoži izgaismots un labi pārredzams. Skeitparka teritorijā darbojās slidotava, bet manuprāt skaistāka bija slidotava uz dīķa spoguļa jau pieminētajā Cēsu pils parkā ar viduslaiku pils siluetu acu priekšā. Pabijām uz koncertu koncertzālē, mazie ierosināja aiziet arī uz kino. Nodarbes tika atrastas no agra rīta līdz pat vēlam vakaram. Līdz Sarkanajām klintīm, Sietiņiezim nemaz netikām… BET BAUSKA, AK BAUSKA, te gadiem šķiet situācija arvien bēdīgāka…

    21
    2
  8. Visur citur labi, kur mūsu nav! Vajadzētu cauri Cēsu vecpilsētai pa vidu izlaist cauri tranzītmaģistrāli! Tad gan tur būtu tik romantiskas naksnīgas pastaigas! Ar to visu nesaku, ka Bauskā viss ir ideāli, bet katrai vietai savi specifiski apstākļi, kuri Bauskai nav tie labākie …

    7
    2
  9. Bezgalīgi daudz naudas nav arī Šveicē, nemaz nerunājot par Cēsīm un Kuldīgu. Tur jau tā lieta, ka Bauskā, tā vietā, lai pilsētu (tai skaitā vecpilsētu) sakārtotu pa īstam, ir tikai naivas idejas par kaut kādu ilūziju radīšanu – lampiņu virtenēm un balagāniem. Nav redzējuma par pilsētas attīstību, nav konsekvences nevienas lietas virzībā (atcerēsimies kaut to riņķa danci ar bibliotēku). Lielveikala būve starp dzīvojamajiem kvartāliem ir kārtējais pierādījums, ka neviens te nesaprot, kas ir normāla vide un kā tai jāfunkcionē.

    19
  10. Mežotnes pilskalns un Mežotnes pils parks, atjaunotā baznīca varētu būt forša kompleksa vieta, vēl piepluso Igo Cepli.
    Bet tiltiņš Mežotnē tika ielikts jūlijā, ja pareizi atceros, un neviens nezin iepriekš kad tas tiks ielikts.

    Nezinu vai TIC ir tāds buklēts, bet labi būtu, ja bukletos būtu uzreiz izstrādāti maršruti: Izstaigā Mežotnes apkārtni, 2-3h, brauc paēst tur un tur, tad brauc tur un tur, paliec pa nakti tur un tur. Un tā vairākus maršrutus.

    Par ziemu ir bēdīgāk, tur jāsanāk kopā vairākiem uzņēmējiem – jāizdomā ko katrs var piedāvāt, un tad jāizstrādā maršruts.

    5
    1
  11. Nesabiezini krāsas ar maģistrāli. Vietā, kur slejas Bauskas pils, ir pasakaina aleja, kur smelties dvesmu. Aizej ziemas vakarā uz kalniņu un redzēsi, ak bērni ar vecākiem pa tumsu vizinās, jo viens prožektors ir pavērsts uz pili, uzkarinātas Taste lampiņas kā tāds piedēklis, bet vismaz kaut kas, bet neko tas nedod, lai kaut cik gaisma kristu uz nogāzēm. Kā jau te minēts līdz parkam arī te dikti un tālu. Varbūt priekš melnās sērgas – krauķiem, te vis ir ideāli!!!

  12. Un ja godīgi visa kā Bauskā ir bijis, bija boulings, bija biljards, bija pašiem sava Dirdu trase, bija kartingi Bērzkalnos, bija amfībija Mūsas krastā, bija arī kino. Taču tagad nav NEKĀ. Var uzpīpēt zālīti, pasēdēt uz soliņa tipa labiekārtotajās atpūtas vietās un paraudzīties uz pili. Mūsu cietoksnis labi redzams no abām iekārtotajām atpūtas vietām gan Dambja ielas, gan Ziedoņu ielas. Nu tad ievilkt dūmu un reibonī pafantazēt, kā būtu, ja būtu… 🙂

    19
    1
  13. Kā nav ko darīt? Mums ir lielceļš un lielceļa ērtības. Var ātri iebraukt pilsētā, pabaudīt pieķēzītās pilsētas ainavas ar pustukšajām ēkām, pakavēties rīta, pusdienslaika vai vakara sastrēgumos un ātri izbraukt no pilsētas. Mums ir iespējas iepirkties RIMI, MAXIMA, TOP (katram savs) ieskriet burgernīcā, uzpildīt degvielu sevis izvēlētajā degvielas uzpildes stacijā un izmantot citas ātrā servisa iespējas ceļiniekiem. Rudens un ziemas tumšajos mēnešos mums pie lielceļa (piedodiet – ielas) laternām ir arī lampiņas un tās tiek iedegtas arī viesiem par prieku, kas ātri izbrauc cauri pilsētai.

    9
    1
  14. Nu dati neapšaubāmi apliecina, ka Bauskas vai Bauskas novads nav nekāds iecienīts, populārs galamērķis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pieminētās Cēsis pērn bija Latvijas ceļotāju ceturtā populārākā apmešanās vieta, palaižot priekšā tikai trīs lielās pilsētas: Rīgu, Jūrmalu un Liepāju. Pēc Cēsīm seko Kuldīgas un Talsu novadi, pēc tam Ventspils, Tukums un Sigulda. Par Ventspili neizteikšos, uz Tukumu brauc pēc smukuma, Sigulda šogad pils parkā atvilkusi laternas no Pakrojas. Bet kāpēc ne. Un kas te mums traucē kādā no trīs piļu parkiem ko līdzīgu sarīkot? Ak mums tak lampiņas vai laternas neviens te nebrauks skatīties 🙂
    Ko tad saka mūsu Bauskas novada tūrisma stratēģija? Uzdevums visiem ir skaidrs – pagarināt uzturēšanās laiku, ko tūrists pavada mūsu pusē, jo, palielinoties laikam, pieaug arī ceļotāju tēriņi.

    4
    1
  15. Bet neizlaida taču Cēsīm cauri maģistrāli, atšķirībā no Bauskas. Un Bauskai izlaida tikai pateicoties toreizējās vadības (Teikmaņa) pūliņiem. Būtu toreiz kungi ieklausījušies iedzīvotāju viedoklī, būtu nauda gan apvedceļam, gan tiltam atradusies. Arī tagad kaut kā nemana mūsu priekšstāvju cīnīšanos par apvedceļu, jo patiesībā jau šie cilvēki nepārstāv novada iedzīvotāju, bet savu partiju intereses.

    9
    2
  16. -> Peldei – Leldei

    Nu beidzam tak ar to apvedceļu. To apvedceļu jau plāno un plāno nu jau gadus 50, ja ne vairāk. Nu.. redzam rezultātu.
    Turklāt kāds apvedceļam sakars ar tūrismu? Drīzāk tad labāk, ka tāda nav, moška kāds caurbraucot kaut kur piestāj.

    3
    5
  17. Varbūt beidzot jāveic REĀLA Bauskas TIC izmēšana no nederīgiem “”speciālistiem””?Katru gadu viens un tas pats- jāpanāk , jāveicina , jāuzlabo , jāizdomā ……………..

    4
    1
  18. varbūt, Bauskas TIC vajadzēja veikt pie reizes aptauju, cik no šiem, pie viņiem un citos Bauskas objektos iegriezušos ir vienīgi tādēļ, ka piestājuši caurbraucot uz Rundāles pili. Kā arī, cik no viņiem vēl kādu reizi plāno iegriezties Bauskā, kā arī ieteikt tieši Bausku kā apskates objektu citiem?

  19. Kad un kur Tev Bauskā ir kādas fūres piestājušas ??? Padomā, ko raksti !!!

    1
    1
  20. Kamēr Bauskas vecpilsēta (prom no maģistrāles, kur vismaz būtu kāda romantika bez maģistrāles trokšņa un izplūdes gāzēm) būs “pa lielam” graustu rajons, tikmēr Bauska tūristiem ir PILNĪGI NEINTERESANTA VIETA! Ir Mašīnu muzejs, ir Bauskas pils, kur ir tūristi, un tas arī (atkal) “pa lielam” ir viss! Kamēr pilsētas varas kungi un dāmas to nesapratīs, tikmēr tūrisma Bauskā NE-BŪS !!!

  21. -> Luni, luni – guni, guni

    Fūres ta pričom? Vieglie pa šo ceļu nebrauc?
    Nē, nu fūrēm arī ir kādas 3, ja nemaldos, vietas, kur piestāt, tas nav super efekts, bet redz tādas iestādes kā “Minču štelles” no tā spēj izdzīvot.

    Te jāpiekrīt “principā” – bez 3 pilīm, pašvaka mašīnu muzeja un 2 upju satekas (ko pat neviens baigi nereklamē un kā apmeklējamu vietu neattīsta), nekā cita nav. Vecpilsētā 1 atjaunota ēka un apkārt viss nolaists līdz maksimumam. Izklaides iespējas arī nekādas.

  22. Vieglie un tūristu autobusi, ja Bauska būs pievilcīga pilsēta, šeit tāpat iebrauks arī, ja būs apvedceļš, bet fūres ir tās, kas pilsētai nodara ļaunumu, nevis dod labumu. Un Minču štelles nav Bauskā!
    Jebkurā Eiropas pilsētā vecpilsēta ir objekts nr.1 tūristiem, ja tā ir skaista, romantiska un sakopta + ja vēl klāt ir kāda pils. Akkurāt kā Bauskā. Tikai nekur, šķiet, nav cauri vecpilsētai maģistrāle ar divām joslām katrā virzienā! Kamēr Bauskā tā būs + nesakoptā vecpilsēta, kas ir pilsētas īpašums kā komplekss, NEKĀDA TŪRISMA TE NEBŪS.

  23. tad cik ir tādu novada iedzīvotāju, kas vispār ko dzirdējušu par jūsu štellēm? Ja jau tavuprāt uz 3 un 1/2 ielām esošās kaut cik ievērības cienīgās ēkas, tavuprāt, piesaistīs milzu barus tūristu, kuri šeit ieradīsies caurbraucot, tad, varbūt, vieglāk novada budžetam būt darīt ko līdzīgu kā ar ēku Pasta ielā, blakus vecajai autoostas ēkai, aizklāt ar audeklu, apzīmētu pēc vajadzības? Kā savulaik 1980. Maskavā, olimpiādes laikā, nokrāsojot vien graustu fasādes ielās, pa kurām paredzēts pārvietoties olimpiešiem. Novada attīstībai, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, šīm dažu biedru fantāzijām ir nulles vērtība, ja vairumam vecpilsētas ēku īpašnieku un to īrnieku šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot, nebankrotēt, protams, ne visu. Fantazēt jau nav liegts, iespējams, naudas dalītājiem nauda atradīsies, desmitiem pat simtiem tūkstošu aizņemtas naudas lampiņām, līdz kurām diez vai kāds pilsētas caurbraucējs aizkļuva

  24. Ir desmitiem veidu, kā nākt pretī (dažādā veidā atbalstīt) tiem, kam īpašumi ir vecpilsētā, vai kas mēģina vai mēģinātu nodarboties ar dažāda veida uzņēmējdarbību vecpilsētā. Ir jābūt tikai gribai un vēlmei ko mainīt. Bet tādas nav un, kā redzams, pēc pēdējā minča štelles komentāra un vēl citiem komentāriem, Bauskas sabiedrībai to arī nevajag. Un, protams, ka ne jau tūkstošiem tūristu te uzreiz brauks uz vecpilsētu, bet, sākumā labi būtu, ja kaut daļa no tiem, kas apmeklē Bauskas pili, un tur gan ir tūkstošiem tūristu, kam vienīgais, kas Bauskā interesē, ir pils, jo cita jau nekā nav un lielai daļa baušķenieku, izskatās, ka arī nevajag, lai būtu.

  25. fantāzija ir laba lieta un, protams, fantazēt, kā būtu, ja visu tavu iecerēto, privātīpašuma sakārtošanu un tavas ieceres biznesā varētu tikt apmaksātas par nodokļu maksātāju naudu. Sīkums, vien ilgi dīcot, iespējams, ko no domes izdīkt, it sevišķi, ja dīcēji apvienojas grupā, ko dažkārt mēdz dēvēt ne visai glaimojošā vārdā, bet bizness paliek bizness. Vien cik šādu “biznesmeņu” bizness ar visu domes dāvāto naudu jau nav aizgājis pa burbuli? Pietiks abām rokām pirkstu, lai ” mūsdienu Ikarus” saskaitītu? Mīļumiņi, jūsu privātīpašums vecpilsētā un biznesa projekts ne ar ko neatšķiras no citur veiktā biznesa, un daudzos gadījumos tur brauc krietni vairāk ieinteresēto, nekā skatīties jūsu koka paketlogus ar aizpagājušā gadsimta klinķi. Priekš tam ir bankas un arī citas kredītiestādes. Ak negribat riskēt ar savu naudu un īpašumu, tad kas jūs esat, spēlmaņi ar svešu naudu, kuriem bieži vien vienalga- uzvarēs vai zaudēs, toties “procesa brīdi” vismaz dažus gadus varēs padzīvot zaļi

  26. Tad dzīvo savā pasaulē! Viss skaidrs – dēļ tādas domāšanas un saprašanas, kas ir teorija, kam ar praksi nav nekāda sakara, Bauskai nav un nebūs vecpilsētas! Parādīji sevi un, noteikti, lielas daļas baušķenieku teorētisko domāšanu, ka nekādā gadījumā vecpilsētā neko pašvaldība nedrīkst pasākt, jo vecpilsētā ir privātīpašumi! Tikai nez kāpēc neienāk Tavā galviņā doma par to, ka vecpilsēta kā komplekss ar visu, kas tajā atrodas, ir pašvaldības īpašums. Bet to Tev, acīmredzami, nesaprast. Paldies, skaidrs!

  27. Kam nav lemts saprast, kas ir kultūrvēsturiskas vērtības, tam nav lemts to saprast un tas var rakstīt visu to tuftu par “vēsturiskiem kliņķiem” un “koka logiem”! Dzīvo vien savā eiroremonta dzīvoklī vai mājā un priecājies!

  28. Un vēl aizmirsu piebilst, ka pēc tādas domāšanas, neviens muzejs (t.sk. pilis) nav vajadzīgs, jo neviens muzejs Latvijā nenopelna tik daudz, lai pastāvētu pats par sevi, un visi tiek uzturēti no nodokļu maksātāju naudas. Bez tam, tajos arī ir veci un nekam neintresējoši krāmi.

  29. un cik tad , jūsuprāt, Bauskai vajadzīgi tādi “muzeji”, pie kuriem būtu obligāti jāpieskaita arī tavs grausts, iespējams pat par miljonu agšāmceļams? Diez, kādēļ pārējiem baušķeniekiem šādām “štellēm” jāņem kredīti, bet jūsu “stelles” jāapmaksā par citu nodokļos samaksāto, lai ticamākais iznākums būt jau pieredzētais “Cuguna rozē”, kebabnīcā un pat solīdi iecerētā biznesā. Tad, ko cik vēl autorezerves daļu veikalu atvērsiet ap rātslaukumu, atbilstošu minču konceptam, rezerves daļām retro automobiļiem….

  30. tavas “stelles” vairāk izklausās pēc noplukuša marta runča brēcieniem arī pie manām, nodokļu maksātāja durvīm, lai tavā īpašumā esošo ēku tev vēl dzīvam un pie labas veselības esošam, par nodokļu maksātāju naudu atjaunotu ko līdzīgu “Lejeniekiem”, un, protams, vēl uzraugu un sētnieku komplektā

    1
    1
  31. Nav komentāru par tik aprobežotiem ļautiņiem. Tāpēc arī Bauska ir tur, kur tā ir, ja daļai no sabiedrības ir tāda domāšana.

  32. Virtuozais vārda meistars, kas te tīksminās par paša sarkastiskajām tirādēm un ar neslēptu prieku apņirdz visu, kas neierakstās viņa vērtību skalā, īsti nesaprot, ka neviens vecpilsētas nama īpašnieks, lai kā vēlētos, nekādu zili zaļu dzīvi uz nodokļu maksātāju rēķina sev sarīkot nevar. Vienkārši nevar. Tas, uz ko šādas ēkas īpašnieks var pretendēt, ir saņemt jau pēc padarītā fakta atmaksu par daļu no izmaksām, kādas radīsies, atjaunojot māju atbilstoši vēsturiskajam izskatam un izpētē dotajiem norādījumiem. Šāds mehānisms ir vispārpieņemts atbalsta mehānisms, kādu pielieto gan daudzās citās Latvijas pilsētās, gan citur civilizētajā pasaulē. Vēsturiskas mājas objektīvi ir sliktā stāvoklī, un to atjaunošana autentiskā izskatā veido salīdzinoši lielas izmaksas, tāpēc arī nepieciešams šāds atbalsts. Problēma Bauskā ir tā, ka ne tikai konkrētais vārda meistars, bet arī visa novada vadība domā apmēram šādā līmenī, bet cilvēki, kas administrācijā saņem algu par vecpilsētas reanimēšanu, patiesībā šo procesu jau gadiem sabotē. Tas arī viss stāsts.

  33. Piedāvāju Bauskā sarīkot starptautisku šaha turnīru.Idejas mūsu,benzīns jūsu.Vajsdzigs būs neliels līdzfinansējums,bet pēc tam naudiņa nāks kā pa reni!Ir pieredze.90to sākuma cītīgi strādāju pie azartspēļu centra izveides Raiņa kolchoza kluba.Vegasa un Montekarlo būtu stūri nervozi pīpējusas,vien skauģi un nelabvēļi pamaisija!Nu bet šoreiz izdosies!Uz galvošanu!Saciet tik vākt naudiņu!

  34. ko tev marta runci vai kaķenīt novēlēt, beidz ņaudēt pie novada iedzīvotāju maciņiem, nopērc āmuru, zāģi, ēveli, aizbrauc uz Arboras gateri pēc kokmateriāliem, pasūti grants kravu un cementu un sāc darboties kā visi normāli cilvēki. Ak jā, tavas baltās rociņas vai akrila nadziņi tādam darbam nav radīti, tavuprāt. Tad, protams, vieglāk ir piekliegt ēteru ar vaimanām par tavu grūto dzīvi, bez pabalsta, pabalsta strādāt spējīgam cilvēkam. Pamēģini nopelnīt naudu ar rokām, ja ar “galvu” tas neizdodas

  35. Kurš tad te pieķēzījis visus komentārus ar savu naida runu, lielais darītāj ar tulznainajām rokām? Vienīgi tās tulznas, visticamāk, no papīrīšu stumdīšanas un klaviatūras dračīšanas.

  36. arī marta runcim spēciņa pietika īsam laikam, pēdējais brēciens vien apliecina, ka kārtējā auksta ūdens šalts šteļļu afēristam liek ķerties pie ierastā paņēmiena, kad teikt vairs nav ko sākas fantāzijas ar oponenta garīgo un fizisko spēju novērtēšanas. Cilvēk, strādā pelni, darbojies, nevis 30 gadu laikā nolaid īpašumu līdz klinķim, vai arī nopērc tādu un pēc tam jau pāris gadus piekliedz ēteru un domes kabinetus, kad tev nedod “Viskas”, par brīvu nedod, jo tavs īpašums atrodas “Dieva izredzētā vietā” . Jau sen tavam īpašumam bija jāuzliek paaugstināta nodokļu likme, kā vidi degradējošam. Varbūt tad nāksi pie prāta un beigsi “štelles kruķīt” kā jūsu vidē pieņemts teikt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.