Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Ukrainas bēgļi – kurp viņi dodas?

Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā 24.februārī, sākot neizprovocētu, nežēlīgu un neattaisnojamu karu Eiropas vidū. Krievijas rīcība ir izpelnījusies plašu starptautisku nosodījumu un bargas sankcijas. Visā pasaulē notiek atbalsta demonstrācijas Ukrainai un tiek organizēta palīdzība bēgļiem un Ukrainas armijai. Tikmēr Ukrainā ar katru stundu kara šausmas tikai pastiprinās un strauji pieaug bēgļu plūsma, uz ārvalstīm bēgot jau vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Vairāk nekā 1,5 miljoni bēgļu 10 dienu laikā no Ukrainas devušies pāri robežai uz kaimiņvalstīm – tā ir visātrāk augošā bēgļu krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara,” 6.marta vakarā tviterī ierakstīja ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. 8.martā publiskotie ANO dati liecina, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedzis jau divus miljonus, kas atbilst 4% no Ukrainas iedzīvotāju kopskaita.

57,7% no bēgļiem ieradušies Polijā, 11% Ungārijā, 7,4% Slovākijā, 5,5% Moldovā, 4,7% Rumānijā un 3,9% Krievijā. Pārējie devušies uz citām Eiropas valstīm, liecina ANO bēgļu lietu aģentūras UNHCR 6.martā dienas otrajā pusē apkopotie dati. UNHCR prognozē, ka, karam turpinoties, patvērumu ārpus Ukrainas meklēs līdz četriem miljoniem cilvēku un daudzi miljoni cilvēku būs spiesti pārvietoties Ukrainas iekšienē.

Eiropas Savienības reakcija

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzreiz pēc Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainas kaimiņvalstis atvēra savas robežas bēgļiem. Valdību, organizāciju, uzņēmumu un sabiedrības atbalsts bēgļiem bijis milzīgs. Eiropas Savienības (ES) valstu ministri 4.martā vienbalsīgi nolēma aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai piedāvātu ātru un efektīvu palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā. Konkrētā direktīva pastāv jau 20 gadus, bet šī ir pirmā reize, kad tā tikusi aktivizēta.

Ukrainas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiks piešķirtas tiesības dzīvot, strādāt, saņemt medicīnisko palīdzību, mitekli un izglītību nekavējoties, uz termiņu līdz vienam gadam, bez nepieciešamības iziet ilgstošas procedūras patvēruma piešķiršanai. Ja konflikts ieilgs vai bēgļi nevarēs droši atgriezties, šis statuss varēs tikt pagarināts vēl uz diviem gadiem. Personas bez Ukrainas pilsonības vai pastāvīgas uzturēšanās tiesībām neiegūs tiesības palikt ES, bet viņiem palīdzēs atgriezties izcelsmes valstīs.

Atsevišķas ES valstis arī agrāk ir piešķīrušas pagaidu aizsardzību vairumam sīriešu bēgļu un citiem bēgļiem no kara zonām, taču šie lēmumi tika pieņemti valstu līmenī, neiztiekot bez sarežģītas birokrātijas. Taču šoreiz ES reakcija bijusi plaša un ātra. Turklāt ukraiņu bēgļi varēs brīvi izvēlēties ES valsti, kurp apmesties un izmantot tiesības, kas saistītas ar pagaidu aizsardzību. Proti, viņiem nebūs jāpiesakās aizsardzībai un jāpaliek pirmajā ES valstī, ko viņi sasniedz.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šos ārkārtas pasākumus atbalstīja arī Polija un Ungārija, kas līdz šim pretojušās ES iniciatīvām migrācijas jomā. Savulaik tā dēvētās Višegrādas grupas valstis – Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija – atteicās piekāpties Briseles un dažu rietumvalstu prasībām un uzņemt daļu no tiem simtiem tūkstošiem patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradās Eiropā kopš 2015.gada.

ES arī sniedz atbalstu ANO bēgļu aģentūrai un Sarkanajam Krustam, kā arī piešķīrusi 500 miljonu eiro humānajai palīdzībai.

Bēgļus atplestām rokām uzņem arī Polija un Ungārija

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Polijas valdība, kas nāca pie varas 2015.gadā, cita starpā solot cīnīties pret imigrāciju, apņēmusies uzņemt visus cilvēkus, kas bēg no kara Ukrainā. Taču valsts imigrācijas sistēma ir vāji attīstīta. Britu laikraksts “The Guardian” rakstā par bēgļiem Polijā norādījis, ka cilvēku vēlme palīdzēt ir milzīga, kas ir liels atbalsts valdībai, un lielai daļai ukraiņu bēgļu palīdzību līdz šim nodrošinājušas nevalstiskās organizācijas (NVO), uzņēmumi un privātpersonas. Taču eksperti bažījas, kas notiks ilgtermiņā, kad bēgļu skaits kļūs arvien lielāks un viņiem būs nepieciešamas darbavietas un pastāvīgas dzīvesvietas, bet nevalstiskajām organizācijām sāks trūkt naudas.

“Pirmais entuziasma vilnis drīz beigsies, un bez sistēmas būs nopietna humānā krīze,” bažījas NVO “Grupa Granica” pārstāve Anna Albota, paužot uzskatu, ka valstij vajadzējis jau sen investēt migrācijas sistēmā, tostarp bēgļu patversmēs, juristos un psihologos.

Atbalsts Ukrainas bēgļiem un Krievijas prezidenta Vladimira Putina nosodījums vismaz pagaidām ir saliedējis Polijas sašķelto sabiedrību un parlamentu. Vairāk nekā 90% poļu nesenā aptaujā pauda atbalstu ukraiņu bēgļu uzņemšanai, un opozīcijas līderis Donalds Tusks ir paudis atbalstu valdībai. Polijā ieradies jau vairāk nekā miljons Ukrainas bēgļu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ungārija ir uzņēmusi otru lielāko Ukrainas bēgļu skaitu aiz Polijas. Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš pazīstams ar savu stingro nostāju migrācijas jautājumos, paziņojis, ka Ungārija uzņems visus, kas bēg no kara, tostarp trešo valstu pilsoņus, galvenokārt studentus no Indijas, Nigērijas un Ķīnas, kuriem Ungārija palīdzēs atgriezties atpakaļ savās izcelsmes valstīs. Orbāns arī piedāvājis viņiem iespēju turpināt studijas Ungārijā. Polija, Ungārija un Rumānija arī piedāvājušas skaidras naudas pabalstus bēgļiem pārtikas un apģērba iegādei un vietas skolās bēgļu bērniem. Atbildot uz žurnālista komentāru, ka šoreiz Ungārijas valdības attieksme pret ārvalstniekiem ir citādāka nekā 2015.gadā, Orbāns atbildēja, ka viņi protot atšķirt migrantus no bēgļiem un pēdējiem ir jāsniedz visa palīdzība, kas tiem nepieciešama.

Valdība likusi skaidri saprast, ka Ungārija arī turpmāk neuzņems cilvēkus, ko uzskata par nelegālajiem migrantiem. Šajā kontekstā eksperti un aktīvisti pauduši bažas par miljoniem citu bēgļu, kas iestrēguši uz citām Eiropas robežām un viņu likteni, kad visa pasaules uzmanība pievērsta ukraiņiem. Bažas raisījušas arī ziņas par gadījumiem, kad amatpersonas uz robežām Polijā un Rumānijā šķirojušas bēgļus pēc rases, ielaižot pa priekšu valstī baltos ukraiņus un izturoties sliktāk pret citu rasu pārstāvjiem.

Trešo lielāko Ukrainas bēgļu skaitu ir uzņēmusi Slovākija. Pirmajā kara nedēļā Slovākijas un Ukrainas robežu šķērsoja aptuveni 70 000 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem devās tālāk pie radiem un draugiem uz Čehiju, un tikai daži tūkstoši palika Slovākijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Lielā bēgļu plūsma vēl nav sākusies. Un tā būs daudz, daudz lielāka,” intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DW sacīja Slovākijas prezidenta biroja amatpersona, uzsverot, ka Slovākija ir gatava uzņemt desmitiem tūkstošiem bēgļu. Tikmēr Čehijā ieradušies jau vairāk nekā 100 000 bēgļu. Lielā bēgļu pieplūduma dēļ Prāgas Kongresa centrs 8.martā bija uz laiku spiests pārtraukt darbu. Arī citi centri ir pārslogoti.

Palīdzības loģistika mēdz būt sarežģīta un laikietilpīga

Sarežģītākā situācijā atrodas Moldova, kas ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm un neietilpst ES. Moldovā ieradies lielākais bēgļu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Valstī ar 2,6 miljoniem iedzīvotāju ieradušies gandrīz 4000 bēgļu uz 100 000 iedzīvotāju, un Moldovas prezidente Maija Sandu lūgusi starptautisku palīdzību, lai spētu tikt galā ar lielo bēgļu pieplūdumu. Moldovas amatpersonas brīdinājušas, ka valstij steidzami nepieciešama finansiāla un materiāla palīdzība no ārvalstu partneriem, kā arī palīdzība bēgļu pārvietošanā, jo Moldovai strauji beidzas iespējas nodrošināt adekvātu pajumti un atbalstu daudzajiem bēgļiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Mēs esam vistrauslākais Ukrainas kaimiņš,” sestdien atzina Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku.

Palīdzību Ukrainas bēgļiem organizē arī citas Eiropas valstis. Grieķija un Vācija sūta teltis, segas un sejas maskas uz Slovākiju, Francija sūta zāles un medicīnisko aprīkojumu uz Poliju. Visās valstīs aktīvi darbojas NVO, uzņēmumi un kopienas un tiek vākti ziedojumi, lai palīdzētu bēgļiem. Arī ASV ir paziņojušas, ka piešķir šajā valstī esošajiem Ukrainas pilsoņiem “pagaidu aizsardzības statusu” uz nākamajiem 18 mēnešiem. Šis lēmums ļauj Ukrainas pilsoņiem, kas pašlaik atrodas ASV, tur palikt, un atceļ viņu izraidīšanas draudus. Pat Japāna, kas parasti uzņem tikai dažus desmitus bēgļu no tūkstošiem, kas ir pieteikušies, ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas, tādējādi demonstrējot solidaritāti Ukrainas tautai šajā kritiskajā laikā. Arī Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Vēlme palīdzēt ir liela, un palīdzība nepieciešama steidzami, bet process ir sarežģīts gan no loģistikas, gan likumdošanas, un birokrātijas perspektīvas. Piemēram, Francija ir kritizējusi Lielbritāniju par strupceļu, kurā bēgļi nonākuši Kalē. BBC 7.martā ziņoja, ka Kalē gaida aptuveni 500 Ukraiņu bēgļi, kuri cer šķērsot Lamanšu un nokļūt Lielbritānijā. Taču lielai daļai nav visu nepieciešamo dokumentu, kuru nokārtošanai jādodas uz Parīzi vai Briseli. Lielbritānijas valdība ir solījusi nodrošināt atbalstu bēgļiem Kalē, bet pagaidām situācija nav atrisināta. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless ir atzinis, ka bēgļu ceļš uz Lielbritāniju nav bijis pietiekami ātrs un procesu sarežģījusi bēgļu sūtīšana no Kalē uz Parīzi, lai tur saņemtu Lielbritānijas vīzas.

“The Guardian” 8.martā ziņoja, ka izdotas aptuveni 300 vīzas ukraiņiem, kuriem ir radinieki Lielbritānijā. Salīdzinājumam, Īrijā izdotas 1800 šādu vīzu, Vācijā 30 000 un Polijā pusmiljons.

Sievietes, bērni un veci cilvēki

Vairums bēgļu ir sievietes, bērni un veci cilvēki. Daudzi no viņiem mērojuši garu un nogurdinošu ceļu pārpildītos vilcienos un automašīnās līdz robežai, kur gaidījuši stundām un pat dienām ilgi. Pārsvarā viņiem līdzi ir tikai pāris somas un apģērbs, kas pašiem mugurā.

Sākoties Krievijas iebrukumam, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 24.februārī visā valstī izsludināja karastāvokli, kā dēļ no valsts vairs netika izlaisti šīs valsts pilsoņi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Tēvi un vīri nereti pavada savu ģimeni līdz robežai, bet pēc tam dodas atpakaļ aizstāvēt savu dzimteni. Arvien biežāk Ukrainas robežu šķērso bērni bez pavadoņiem.

Slovākijā no Zaporižjas, kur atrodas lielākā Eiropas atomelektrostacija, ko Krievijas spēki 3.martā apšaudīja, pirms pāris dienām līdz ar citiem bēgļiem ieradās 11 gadus vecs zēns, kuram līdzi bija plastmasas maiss ar pāris mantām, pase un uz rokas uzrakstīts radinieku telefona numurs. Māte bija nosūtījusi viņu vienu 1000 kilometrus garajā ceļā, jo pašai bijis jāpaliek pieskatīt savu slimo māti, kura nespēj doties bēgļu gaitās. Brīvprātīgie parūpējās par zēnu, nogādāja viņu siltumā un paēdināja, un palīdzēja sazināties ar radiniekiem Bratislavā.

Šādu sirdi plosošu bēgļu stāstu ar katru dienu kļūst arvien vairāk. Tie ir stāsti par garu un nogurdinošu ceļu, stundām un dienām ilgu gaidīšanu pie robežas, par šķirtām ģimenēm, atstātām mājām, neziņu par nākotni un bailēm par tuviniekiem, kas palikuši Ukrainā.

Bēgļi Ukrainas teritorijā

UNHCR uzskata, ka vairāk nekā miljons cilvēku, bēgot no kara šausmām, ir pārvietojušies Ukrainas ietvaros, bet precīzu skaitli ir grūti noteikt. Simtiem tūkstošiem cilvēku ir ieradušies Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā, radot lielu spiedienu uz pilsētas resursiem. ANO norāda, ka cenšas palīdzēt bēgļiem Ukrainā, bet kara dēļ tas ir sarežģīti. ANO gatavojas piegādāt palīdzību Rietumukrainai, kur piekļuve ir vieglāka.

Ukrainas dzelzceļa uzņēmums “Ukrzaliznytsia” 8.martā paziņoja, ka 10 dienu laikā evakuējis pusotru miljonu cilvēku, izglābjot viņiem dzīvību laikā, kad Krievijas karaspēks iebrucis Ukrainā. Uzņēmums norādīja, ka apzināti aizstājis komfortu un ātrumu ar drošību, lai būtu iespējams transportēt pēc iespējas vairāk cilvēku.

“Ukrainā plūst asiņu un asaru straumes,” 6.martā svētdienas lūgšanā sacīja pāvests Francisks, paužot bažas, ka upuru un bēgļu skaits turpinās pieaugt.

Tikmēr Maskava turpina dēvēt asiņaino karu Ukrainā par specoperāciju un noliedz uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajiem mērķiem, Krievijas varasiestādes aizliegušas medijiem Ukrainā notiekošo saukt īstajos vārdos – par karu un iebrukumu – un aiztur protestētājus, kas uzdrošinājušies nosodīt šo asinsizliešanu un iestājas par mieru. Un Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina apgalvot, ka vēlas “atbrīvot”, “denacificēt” un demilitarizēt Ukrainu.

Avoti: AP, DW, BBC, “The Guardian”, “Hungary Today”, “Politico”, UNIAN.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.