Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Vācijas ārlietu ministre: Krievijas izraisītā kara vājprāts atkal Eiropā sēj bailes un rūpes

Krievijas izraisītais kara vājprāts atkal Eiropā sēj bailes un rūpes, preses konferencē pēc tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, piebilstot, ka Vācijai ir jāizbeidz energoresursu imports no Krievijas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa atzīmēja, ka Vācijas un Baltijas ministru tikšanās tradīciju aizsākumi meklējami 1994.gadā, tomēr neviena tikšanās nav noritējusi tādā situācijā, kāda tā ir patlaban. Pēc Bērbokas paustā, ministru tikšanās notiek pēc ģeopolitiskas cezūras, turklāt ir pagājuši gandrīz vai divi mēneši kopš noziedzīgā uzbrukuma un kara sākuma Eiropā.

“Cilvēkiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šis apdraudējums vienmēr bija prātā. Mēs varbūt tā īsti neieklausījāmies, kādas sarunas kopš 2014.gada ir bijušas. Tāpēc rīt un parīt notiks mana vizīte pārējās Baltijas valstīs, lai ieklausītos jums svarīgākajās tēmās, jo es dzirdu, ka arī Berlīnē runā par to pašu, par ko runā šeit. Mēs redzam, ka cilvēki Baltijā nav sastinguši bailēs, bet izlēmuši kopīgi rīkoties. Mani kolēģi un cilvēki Baltijas valstīs, gribu teikt, ka mēs jūs redzam un dzirdam. Vācija ir jūsu pusē,” sacīja Bērboka.

Viņa atzīmēja, ka, ņemot vērā Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Vācija Baltijā pastiprināja NATO klātbūtni. Piecus gadus Vācija vada NATO kaujas vienību Lietuvā. Tur atrodas vairāk nekā 900 Vācijas karavīru. Turklāt marta beigās tika pārvietoti pretgaisa aizsardzības spēki, kas liecina, ka Vācija atbalsta cilvēkus Baltijā, viņu un mūsu visu drošības interesēs, jo runa nav par Baltijas valsts robežu, bet gan par kopējo Eiropas ārējo robežu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bērboka uzsvēra, ka jāveido jauns Eiropas drošības koncepts. Viņas ieskatā, atgriešanās stāvoklī, kāds bija pirms tam, nenotiks, tāpat nenotiks arī jauna un strauja pārorientēšanās, jo tam būs nepieciešams laiks, darbs un uzcītība. Pēc ministres paustā, pozitīvais, kas ir izkristalizējies aizvadīto nedēļu laikā, ka starp Baltijas valstīm un Vāciju pastāv savstarpēja uzticība, kas aizvadīto 30 gadu laikā būtiski pieaugusi.

“Runa ir par mūsu dzīves drošību un brīvību Eiropā. Es nesen saistībā ar Vācijas nacionālo drošības stratēģiju akcentēju, ka runa ir par mūsu dzīves drošību Eiropā, un Vācija nes atbildību. Tādēļ Vācija dos lielāku ieguldījumu NATO aizsardzībā, jo tas ir ieguldījums mūsu visu aizsardzības spējās, jo līdzās gribai aizstāvēties jābūt arī nepieciešamajām spējām,” sacīja Vācijas ārlietu ministre.

Bērboka uzsvēra, ka tāpēc Vācija nosprauda jaunu kursu nākamajiem gadiem, atvēlot būtiski vairāk finanšu līdzekļu savai aizsardzībai. Tāpat plānots samērot drošības politiku ar aktuālajiem apstākļiem, jo uzbrukums un karš 21.gadsimtā ir hibrīdais karš. Tas nozīmē, ka nav runa par tankiem un artilēriju, bet gan arī par internetu, viltus ziņām un propagandu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa norādīja, ka, pastiprinot alianses karaspēka klātbūtni, jādomā ir arī par ilgtspējīgu perspektīvu. Vācijas ārlietu ministres ieskatā, līdzšinējā klupināšanas loģika, kad bija minimāla alianses klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā signalizēja, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums arī citām, tomēr nākotnē ar to vien nepietiks.

“Man ir īpaši svarīgi, lai debatēs par to, kā mums būt spēcīgākiem un iedarbīgiem, tiktu iesaistīti arī jūs. Drošība Eiropā nozīmē arī to, ka mums ir jāsamazina sava atkarība no Krievijas, īpaši enerģētikas jomā. Mēs gribētu atteikties no Krievijas gāzes importa labāk šodien, nekā rīt. Jūs jau esat nolīdzinājuši ceļu, savlaicīgi pārorientējušies un esat būtiski samazinājuši atkarību no Krievijas gāzes,” pauda Bērboka.

Viņa atzina, ka Vācija ir pieļāvusi kļūdas, tomēr nav iespējams atgriezties pagātnē, tāpēc Vācijai ar vēl lielāku enerģiju ir jāizbeidz energoresursu imports no Krievijas. Bērboka akcentēja, ka arī Vācija pilnībā atteiksies no Krievijas energoresursu importa. Līdz vasaras beigām plānots atteikties no oglēm, vasarā paredzēts samazināt naftas piegādes uz pusi un gada beigās atteikties no tām pavisam. Pēc tam būs kārta gāzei, atteikšanās no kuras noritēs saskaņā ar kopīgo Eiropas grafiku, kad Eiropas Savienība (ES) kopumā atteiksies no šīm piegādēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Eiropas atbildei uz Putina karu ir jāizpaužas arī Eiropas suverenitātes stiprināšanā un ne tikai enerģētikā. Tas nozīmē, ka mums ir jāizbeidz atkarība, bet arī pilnībā jāpārorientējas uz atjaunināmiem energoresursiem. To 2014.gadā jau pieņēma ES. Tagad ir pienācis laiks darbiem,” sacīja Bērboka.

Viņas ieskatā, atteikšanās no fosilajiem energoresursiem ir dubults drošības faktors. Te ir runa gan par Krievijas apdraudējumu, gan arī par to, ka ilgtspējīga drošība un miers rodams tad, ja vēršamies pret klimata krīzi. Vācijas ārlietu ministre atzīmēja, ka šajā jautājumā visām četrām valstīm ir liels potenciāls, it īpaši saistībā ar Baltijas jūras reģionu, kas varētu kļūt par klimatnerģētikas un miera projektu. Bērbokas ieskatā, ir pienācis īstais laiks, lai uzsāktu šādu kopīgu iniciatīvu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.