Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Vai gājēju tiltiņa pāri Lielupei dienas ir skaitītas?

Gājēju tiltiņš iepretim Mežotnes pilij ar otro mēģinājumu beidzot guldīts ūdenī. SIA “Vides serviss” strādnieki centās to uzstādīt jau maija beigās, bet tas neizdevās, jo traucēja augstais ūdens līmenis un pārmitrinātais krasts. Pagājušajā piektdienā iesāktie montāžas darbi noslēdzās šotrešdien, 13. jūlijā, un tiltiņš tika nodots lietotājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

SIA “Vides serviss” tehniskais direktors Raimonds Bitins informēja, ka nācies nomainīt pa kādai koka brusai no nesošās konstrukcijas, vietām galvenajā klājumā uzlikti arī jauni dēlīši. “Tilts savu laiku ir nokalpojis. Vai tas vēl būs lietojams arī nākamo sezonu, to varēs vērtēt rudenī. Dzelži tam ir ilgmūžīgi, bet pārējā daļa būtu atjaunojama, taču arī tie ir prāvi ieguldījumi. Šobrīd terases dēļi ir sadārdzinājušies, ja pilnībā atjauno visu klājumu, jauna būtu vajadzīga arī nesošā konstrukcija, kā arī pontonu daļa. Domāju, ka labāk šos darbus veikt lietpratējiem, kas jau nodarbojas ar šādu konstrukciju izgatavošanu. Tā tomēr ir nopietna inženierbūve un negribētos to kaut kādā garažiņā klapēt no jauna,” pārdomās dalās R. Bitins.

VNĪ nodevuši tiltiņu apsaimniekošanā pašvaldībai un gaida, kad tam beigsies amortizācijas laiks, lai tad to nodotu vietvarai pilnībā. Foto: www.bauskasdzive.lv

Tiltiņa uzstādīšanas darbi uzņēmuma dienas kārtībā iekļauti tikai otro gadu. Iepriekš par to atbildēja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas arī organizēja tiltiņa uzlikšanu un noņemšanu, rūpi par to turēt tika uzticēts Mežotnes pils nomniekam. Pagājušā gadā VNĪ lauza līgumu ar pils nomnieku, pēc šī soļa tika izskatīti trīs iespējamie nākotnes scenāriji: pārdot īpašumu izsolē, nodot pašvaldībai vai izveidot par Rundāles pils struktūrvienību. VNĪ galavārdu par Mežotnes pils likteni nav paziņojusi, bet tiltiņš jau pērn tika nodots lietošanā pašvaldībai.

Tiltiņa konstrukcijas uzglabātas nesezonā tiek zālājā netālu no Lielupes. Pašvaldībā skaidro, ja ienesīs telpās, daļas jāžāvē atsevišķi, ka esot apgrūtinoši, tālab tiltiņa posmi tiek atstāti uz ziemu ārtelpās.
Tiltiņa konstrukcijas šī gada ziemā. Foto: www.bauskasdzive.lv

Arī pirms gada tas ūdenī ievietots vien jūlija vidū. “Pagājušajā gadā tā mums bija pirmā pieredze, šādus darbus neveicam katru dienu. Augstais ūdens līmenis kā pērn, tā arī šogad, liedza tiltiņu uzstādīt agrāk. Arī ūdens upē nebija iesilis, lai darbinieki varētu komfortabli justies. Nevaru viņus iesūtīt plus 12 grādu ūdenī bez pienācīga hidrotērpa, un likt atrasties tur visu dienu. Turklāt jāveic arī citi darbi, kas saistīti ar labiekārtošanu, ielu un ceļu uzturēšanu, kur arī nepieciešams darbaspēks,” skaidro R. Bitins.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Iepriekšējā Mežotnes pagasta pārvaldnieka Normunda Vāvera laikā tiltiņš ticis rūpīgi uzraudzīts un visādi “apčubināts”. Tas regulāri tika attīrīts no zālēm, no kokiem, kas mēdza aizķerties. Mežotnes pilī arī nav dzīvības. Tiltiņš palicis “bez acīm”, un var palikt bez tiltiņa. Foto: www.bauskasdzive.lv

Viņaprāt, ja pašvaldība neizlemj par jaunas, stacionāras būves izbūvi šajā vietā, un izvēlas aizstāt ar līdzīgu konstrukciju, tai vajadzētu būt vieglāk uzstādāmai.

Bauskas apvienības pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis apliecināja, ka tiltiņš būs arī nākotnē, un šī vieta Lielupē tukša nepaliks. “Protams visu var uzlabot, bet tas noteikti te atradīsies. Tas ir vajadzīgs gan tūristiem, gan iedzīvotājiem abos krastos.  Var būt stiprinās nevis zem ūdens, bet virs ūdens, tas ir tehniski apspriežams jautājums. Terases dēļi kalpo piecus līdz septiņus gadus un jārēķinās, ka pēc šāda laika posma tie ir jāatjauno. Var nopirkt nepieciešamos dēļus, tos apstrādāt un pa ziemu saskrūvēt, lai vasarā stellētu augšā. Kā būs šajā gadījumā, lemsim sezonas beigās,” norādīja A. Gurkovskis.

SIA “Vides serviss” tiltiņa uzstādīšana pār Lielupi aizņēma četras dienas. Darbi tika uzsākti piektdien,8. jūlijā un noslēgti trešdien, 13. jūlijā. Foto: www.bauskasdzive.lv

Lielupes labajā krastā sastaptā mežotniece Kristīne pauda gandarījumu, ka beidzot tilts ir uzlikts un būs iespēja nokļūt otrā krastā. Viņasprāt, to vajadzēja paveikt jau maijā, kad sākas tūrisma sezona. Otra sāpe esot par tiltiņa kūkumu (paaugstinājumā izliektā forma, lai ūdenī šo vietu varētu šķērsot peldlīdzekļi), jo tas ir apgrūtinājums veciem cilvēkiem, māmiņām ar mazuļu ratiņiem, kā arī velobraucējiem. Viņasprāt, ja ir doma par jaunu būvi šajā vietā, vajadzētu noteikti ņemt vērā, lai tiltiņš būtu ērts visiem lietotājiem.

A. Gurkovskis paskaidroja, ka ir liels risks tiltiņu uzstādīt ātrāk. “Ilgstoši bija lielūdens periods, būtu visu laiku jāvaktē, lai te nenotiktu kāda nelaime. Kādam jābūt atbildīgam par drošību. Pirms vairākiem gadiem tiltiņš stiprajās lietavās tika pārrauts uz pusēm un aiznests. Tas nav mūsu īpašums, bet ir nodots mums. Kurš tehniski var garantēt, ka viss būs kārtība?! Šobrīd tam garantētājam ir jābūt man,” uzsvēra A. Gurkovskis. Viņš  piebilda, ka nav veikti aprēķini, cik izmaksātu stacionāra tilta izbūve šajā vietā. Applūstošajā teritorijā tas būtu jāveido garāks, taču tas ir nopietns būvprojekts, un šobrīd konceptuāls lēmums par šādas būves nepieciešamību nav bijis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (15)

  1. Kāpēc nevar ieguldīt lietderīgi naudu un uztaisīt kārtīgu tiltu gājējiem? Pāris gadi un tas atmaksātos. Nevis 2x gadā māžoties ar šo. Varbūt beidzot laiks uztaisīt paliekošu vērtību???

  2. Uzstādīšana, noņemšana = izmaksas.
    Stacionārs tilts nedaudz dārgāks, bet izmantojams visu gadu.

  3. Cik izmaksāja tiltiņš pār Mūsas upi Bauskā ? No metāla. Mīnus visas betonētās uzbrauktuves. Kaut kas līdzīgs arī pār Mēmeli. Bet toties mūžīgs un nav jāstellē regulāri. Tur nevajag tagad regulāri dēlīšus mainīt … Nu saņemieties, Mežotne !!!

  4. Katrs svarīgs darbs vai būve parāda veicēju profesionalitāti, pieredzi, zināšanas, godaprātu, blēdību, alkatību. Kā nu kurai konkrētai iesaistītai personai tās īpašības ir iedalītas. Tilts pār Lielupi nav nekāda laipiņa, tas ir nopietni un dārgi.

  5. Tur laikam grūti,jo ledus sastrēgumi.Tikai iekaramo ,bet Rundāles pusē nav kur iekārt īsti

  6. jājautā, cik nopietni ir tērēt desmitiem tūkstošu ik gadu, ja rēķinām tiltiņa ražošanas izmaksas plus katru gadu tā uzstādīšana, remonts, izņemšana no upes? Kā arī, ko dod, ja tiltiņu uzstāda tikai jūlijā uz pāris mēnešiem? Vai tas vairāk neizskatās pēc naudas apgūšanas projekta?

  7. atliek vēl variants kā vecos laikos -pārcēlāju ar plostu vai laivu – bus vietējiem nodarbe

  8. vietējie gudrie un bagātie Latvijā izmantos jebkuru izdevību, lai apšaubāmos projektos izšķiestu naudu, kuras “mums tagad ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis”, bet drīz atklātu, ka naudas vairs nav, un no projekta sanācis kārtējais čiks, vien ar ieguvumu pašiem šādos projektos iesaistītajiem.

  9. Mūsas gājēju tiltiņa izmaksas: SIA “Tilts” līgumcena par darbu bija 801 438,72 eiro. Tilta būvprojektu izstrādāja SIA “BT Projekts” tiltu būvinženieri par 20 570 eiro. Autoruzraudzību nodrošināja SIA “BT Projekts” par 1 815 eiro. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “Jurēvičs un partneri” par 12 487,20 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
    Tas gan bija 2016.gads, tagad summa noteikti dubultojusies. Vajadzēja varbūt VNĪ arī kārtīgu būvi tur uzstutēt, mūsu pašvaldība ir nabāgāka par nabagu. Te jau tikai peldus vai brišus drīz vares parvietoties.

  10. Pie Lielupes ietekas jūrā kādus gadus atpakaļ bija katamarāna tipa motorizēts plosts, kas peldēja no Priedaines uz Balto kāpu pretējā krastā. Pie Mežotnes vislabāk derētu peldošais meldru pļāvējs ar pasažieru beņķiem. Meldru pļāvējs pašvaldībai laikam jau ir.

  11. Tiltiņam gali ūdenī. Vides serviss ir pamanījies tiltiņu saīsināt. Varbūt kāda sekcija bija bojāta, varbūt kāda sekcija nozagta pa ziemu. Vides serviss tiltiņu glabāja zem klajas debess un sūdzas, ka visi elementi bojājas, pret zagšanu arī nebija aizsardzības. Kāds saimnieks, tāds tiltiņš.

  12. ja tu kārtējo reizi nedomātu par naudas apguves projektu, bet spētu iedziļināties Lielupes un ne tikai tās, bet galarezultātā ari Baltijas jūras, ar visām tajā esošajām mirušajām zonām, tad varētu tev piekrist par pasažieru vizināšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja to uzņemtos uzņēmējs, ne domes naudas apguvēji. Ja būtu kaut mazliet saprāta, tad vispirms vajadzētu ķerties pie pamatproblēmas- Lielupes un pārējo Zemgales upju piesārņojuma novēršanu- mēslojuma, pesticīdu nokļūšanu upēs no intensīvās saimniekošanas tūliņ aiz tauvas joslas, kā arī neattīrītu notekūdeņu ieplūšanu no privātmājām, uzņēmumiem, kā arī no attīrīšanas stacijām. Jāsaprot, ka upe ar milzīgo zaļās masas daudzumu mēģina attīrīties no visa tā, ko cilvēks neapdomīgi vai pat noziedzīgi upē iepludina. To, ko tagad no upes izņem augi, ja augu nebūtu, tad visa tā nebūšana nonāktu līdz jūrai un tad jau varētu saukt- jūra mirst. Piedevām, meldri ir labvēlīgākie no augiem upei, tur kur tie iznīcināti, tukša vieta nepaliek- ieviešas niedres un citi ūdensaugi, daudz nelabvēlīgāki zivīm un arī cilvēkam

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.