Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Vakcinācija apstājusies, bet vīruss nav pazudis

Primārā vakcinācija teju apstājusies, balstvakcinācijas tempi arī samērā gausi – tāda situācija Bauskas novadā vērojama jau vairākus mēnešus. Taču «Covid-19» nekur nav pazudis, un prognozes par rudeni rāda, ka tas var atkal atgriezties un, iespējams, turpmāk kļūs par sezonālu saslimšanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vakcinēšanās pret «Covid-19» vīrusu ir atbildības uzņemšanās par savu veselību un dzīvību, uzskata Bauskas novada ģimenes ārsts Uldis Mantons. Viņš iesaka neatlikt vakcinēšanos tiem, kas to vēl nav izdarījuši, un rekomendē saņemt vakcīnas balstdevu, lai novērstu smagas saslimšanas risku.

Primārās vakcinācijas gaita Bauskas novadā. Visaktīvāk iedzīvotāji vakcinējušies šī gada janvāra sākumā. Pēdējās nedēļās poti pret Covid-19 izvēlas retais.

Arī balstvakcīnu Bauskas novadā dzīvojošie visvairāk saņēmuši janvārī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kļūdaini izvērsta komunikācija ar sabiedrību

Savā praksē pacientus mediķis vakcinējis jau no pašiem pirmsākumiem, kad vakcīna pret «Covid-19» parādījusies. U. Mantons atzīst, ka pašlaik ir ļoti maz tādu cilvēku, kuri nāk un vakcinējas. Starp tiem ir gan tādi, kuri izvēlas saņemt balstvakcināciju, un atrodas arī pacienti, kuriem tā ir tikai pirmā pote. Ģimenes ārsts neslēpj, ka ir saskāries ar agresīvu, uzbrūkošu attieksmi. «Tu mani gribi noindēt, un es to nepieļaušu!» saņemu repliku no pacienta. Citi nez kur rāvuši, ka vakcīna ir safabricējums, izdomājums un pie laba gala nenovedīs. Cilvēki ir dažādu informāciju saklausījušies. Turklāt, ja būtu jaunatne, saprastu, ka meklē dažādus video «Youtube» vai citos sociālajos tīklos, bet vecie cilvēki nav šo platformu lietotāji, tāpēc nav izskaidrojams, kur viņi argumentus saklausās un saskatās. Taču ir skaidrs, ka šādi domājošiem arī grūti ko iestāstīt un pārliecināt. Manuprāt, valstī bija kļūdaini izvērsta komunikācija ar sabiedrību, tā ietekmēja cilvēku lēmumu pieņemšanu attiecībā pret vakcinēšanos. Nesaprata, kā strādāt ar sabiedrību. Vēl viens aspekts, ka vakcinācijas biroja vadītāja un arī pats veselības ministrs nav medi-
ķi, tas arī tomēr ir no svara. Jā, pieaicināja speciālistus Dumpi, Perevoščikovu, bet tomēr tas nenostrādāja. Nevajag arī cilvēkos sēt paniku, te «kovids», te karš, šīs metodes neies cauri, ja grib pacelt vakcinācijas līmeni,» pārliecināts ir U. Mantons.Viņa praksē ir reģistrēti nepilns tūkstotis pacientu, un vairāk nekā puse ir seniori pēc 60 gadu vecuma, kas ieskaitāmi jau riska grupā. Daži desmiti no šiem senioriem vakcīnu nav saņēmuši. Argumenti, kāpēc nepotējas, esot dažādi.Pašlaik slimojošu ar kovidvīrusu Mantona praksē nav. Bijuši pirms nedēļas četri Bārbeles pusē, bet tagad slimošanas vilnis ir apstādināts.

Divas dzīvības izdzisa

Pandēmijas laikā U. Mantona pacientu lokā piedzīvoti divi letāli iznākumi. Pats pirmais gadījums bijis jau pirmajā vilnī – 2020. gada nogalē. Kādai skaistkalnietei paaugstinājusies temperatūra, bijušas iesnas, klepus, pats apskatījis mājas vizītē un ieteicis veikt arī kovidtestu. Paciente aizvesta uz slimnīcu, kur jaunā kaite arī apstiprināta, nedēļas laikā viņas dzīvība izdzisusi.Otrs pacients, kuram dzīves gaita aprāvusies pusmūžā, «kovidu» pārcietis, bet slimības laikā saradušās citas kaites. Sekoja garš rehabilitācijas process, un beigās sirds neesot izturējusi.Pats mediķis ne šajā reizē pēc kontakta ar kovidslimnieku, ne arī citās, kuru kopskaitā varētu būt bijušas vairāk par četrām, kas ir zināmas, nav saslimis. Sākumā vēl nav bijusi pieejama vakcīna, taču no inficēšanās izsprucis. Īsta skaidrojuma U. Mantonam nav, viņš lasījis, ka mazāk slimojot, kam ir pirmā rēzus negatīvā asins grupa, bet pierādījumu šim apgalvojumam viņam neesot.

Balstvakcīna atjauno imunitāti

U. Mantons prognozē, ka rudenī epidemioloģiskā situācija, visticamāk, no jauna pasliktināsies un sekos jauns saslimstības vilnis, tāpēc ir svarīgi vakcinēties pret «Covid-19» un neatlikt to uz pēdējo brīdi. Iepriekšējo gadu pieredze liecinot, ka situācija var mainīties īsā laikā, līdz ar to, novilcinot vakcinēšanos, imunitāte var izstrādāties novēloti. Ja vakcīna tiek saņemta tad, kad vīruss jau ir uzņēmis apgriezienus un strauji izplatās sabiedrībā, nevar garantēt to, ka aizsargspējas būs nostiprinājušās pietiekami ātri, iekams nav notikusi inficēšanās. U. Mantons paskaidro, ka balstvakcinācija atjauno imunitāti, kas bija izveidojusies pēc pirmreizējās vakcīnas saņemšanas. Balstdeva ir nepieciešama, jo ir pierādījies, ka ar laiku iegūtā imunitāte zūd. Balstdevas pozitīvais ieguvums ir arī tas, ka samazinās strauja vīrusa pārnese, to kavē aizsargspējas. Ja lielākā daļa sabiedrības būtu laikus vakcinējusies, tad jauno saslimšanas gadījumu pieaugums nebūtu bijis tik straujš, vērtē U. Mantons. Viņš pats ir drošs, ka potēs arī ceturto poti, kas pēc ārsta aprēķina, būtu vēlama vasaras beigās, jo tad būs pagājuši astoņi mēneši no iepriekšējās balstvakcinācijas. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lietuvā plāno ceturto poti

Tikmēr kaimiņvalstī jau laicīgi tiek domāts par rudens- ziemas sezonu. Lietuvā ekspertu padome lēmusi, ka ceturtā deva pret Covid-19 jāpiedāvā jau šī gada augustā – septembrī, ziņo Lietuvas televīzija.

“Esam nolēmuši, ka ceturtā deva sabiedrībai jāpiedāvā augustā-septembrī, lai sagatavotu cilvēkus gaidāmajai aukstajai sezonai, kad koronavīruss varētu izplatīties. Kāds būs vakcinācijas grafiks, tas būs vēl jālemj. Vai tas attieksies tikai uz omikrona celmam pielāgotu vakcīnu, vai arī visā pasaulē tiks pieņemta polivalentā vakcīna, izmantojot esošās vakcīnas un kombinējot tās ar omikrona vakcīnu, pagaidām vēl komentēt pāragri” apgalvoja  lietuviešu ekspertu padomes loceklis, imunologs Marius Strioga.

Lielbritānijā pašlaik ir pieejama ceturtā vakcīnas deva, taču tā paredzēta tikai augsta riska iedzīvotāju grupām. Kā televīzijai stāsta ārsts, Lietuvā arī jau šajā brīdī tiek izrakstīta un injicēta ceturtā deva cilvēkiem ar visaugstāko risku, piemēram, pēc orgānu transplantācijas, onkoloģiskajiem pacientiem un citiem. Jau pieminētajā augustā-septembrī balstvakcīna tiks piedāvāta visai sabiedrībai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā izstrādā plānu

Vaicājot, vai arī Latvijā ir kāds plāns šim rudenim, Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneders paskaidroja, ka, balstoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra prognozēm, turpmākā Covid-19 attīstība ietver piecus iespējamus scenārijus, kas atšķiras ar vīrusa izraisītās slimības lipīguma, norises smaguma pakāpes u.c.pazīmēm. Atbilstoši iespējamajiem scenārijiem atbildīgie speciālisti strādā pie turpmāko pasākumu plānu izveides.

“Jau šobrīd Vakcinācijas rokasgrāmatā ir noteikts, ka personas ar novājinātu imunitāti, kuras primārajā vakcinācijā saņēmušas trīs vakcīnas devas, var saņemt vakcinācijas (4.poti) sešus mēnešus pēc trešās vakcīnas devas ievades. Vēršam uzmanību, ka Eiropas Zāļu aģentūra ļoti skaidri norāda, ka šobrīd nebūtu nepieciešams papildus vakcinēt vispārējo sabiedrību. Veselības ministrija un atbildīgie speciālisti seko līdzi jaunākajai informācijai un turpinās informēt sabiedrību par rekomendācijām savas veselības pasargāšanai,” uzsvēra O. Šneiders.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

DER ZINĀT

Omikrona šķietamais vieglums

Omikrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Vīrusa vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kas saņēmuši trešo poti. Iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām omikrona variants var noritēt smagāk, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Par šiem jautājumiem atbildes sniedz profesors Ģirts Briģis un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Kāpēc vakcinācija pret «Covid-19» ir īpaši rekomendēta senioriem?– Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās arī spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības. Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kas vakcinējušies ar vakcīnu «Janssen», balstvakcinācija jāveic astoņas nedēļas pēc potes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni?– Sākumā ar vīrusa omikrona paveidu inficējās bērni un gados jauni cilvēki, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+. Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.

Vai izslimot ir labāk nekā vakcinēties?– Diemžēl neviens nevar prognozēt slimošanas gaitu – vai tā būs viegla, vidēja vai smaga. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošanas gaita var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asninsvadus, tai mēdz būt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.

Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?– Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar «Covid-19».

Foto: Valsts kanceleja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (4)

  1. Jā, tiešām, atkal uzbāž tās nolādētās vakcīnas, pēc vēlēšanām atkal būs rādītāji augša….Nolādētie tie, kas uzbāž mums to murgu…

    5
    2
  2. … bet cilvēki “parakstās” uz šo visu murgu: testējas, valkā maskas, vakcinējas un liela daļa svēti tic tam! Un vēl tam, ka, ja jau par to tagad skaļi nerunā un šī tēma vairs nav mediju TOPā, viss beidzies, uzvarēts… šausmas, cik naivi! 🙁

    5
    3
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.