Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Valdība atbalsta siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanu mājsaimniecībām

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus – centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju – 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē, tāpēc šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un daļēja elektroenerģijas cenas kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kWh, bet ne vairāk kā 2000 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts maksimālais patēriņš 1500 kWh.

Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas atbalstu, ņemot vērā patēriņa ierobežojumu un maksimālo kompensējamo cenu piemēro pašvaldība pēc mājsaimniecības lietotāja iesnieguma, kam pievienots elektroenerģijas rēķins par noteikto atbalsta periodu no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Elektroenerģijas tirgotājs rēķinā uzrāda vidējo elektroenerģijas cenu mēnesī, kad lietotājs patērējis elektroenerģiju pēc elektroenerģijas tirgus darbības principiem – ja vidējā cena pie patēriņa virs 500 kWh pārsniegs 160 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), atbalsts tiks piemērots.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atbalstam kvalificējas tikai mājsaimniecību lietotāji. Mājsaimniecības lietotājam tiks kompensēta arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļa par kompensējamo elektroenerģijas izmaksu apmēru. Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim, pielīdzinot to vispārpieņemtajai centralizētās siltumapgādes un individuālās apkures sezonai, savukārt pieteikumi pašvaldībā atbalstam elektroenerģijai tiks pieņemti no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam atbilstoši elektroenerģijas rēķinu izrakstīšanas periodiskumam par minēto atbalsta periodu.

Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kā arī, ja to dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 KWh/mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī), piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,03 eiro par vienu kWh apmērā.

Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzētais atbalsts būtu sedzams 50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 eiro par vienu MWh jeb 0,035 eiro par vienu kWh bez PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka regulētais tarifs mājsaimniecībām – saistītajiem lietotājiem kopš 1.jūlija ir ievērojami pieaudzis, ir paredzēts pagarināt maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi piemērošanas periodu par trīs mēnešiem. Līdz ar to šis maksas samazinājums tiek noteikts 0,03 eiro par vienu kWh, izlīdzinot uz pagarināto atbalsta sniegšanas periodu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dabasgāzes patēriņa slieksnis 21 kubikmetrs/mēnesī jeb 221 KWh/mēnesī pamatojams ar sadales sistēmas operatora AS “Gaso” sniegto informāciju un datu apkopojumu, kas raksturo robežu, no kuras dabasgāze tiek izmantota apkures nolūkos. Tāpat arī šī sliekšņa novērtēšanā un mājsaimniecību kvalificēšanās šim atbalstam izvērtēšanā pamatā tiek izmantots vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā, ko “Gaso” sniedz dabasgāzes tirgotājiem, balstoties uz faktisko iesniegto patēriņu par gazificēto objektu.

Dabasgāzes lietotājiem, kas nav bijuši dabasgāzes lietotāji pilnus 12 mēnešus, vidējo patēriņu nosaka uz prognozes pamata, to precizējot saskaņā ar faktisko patēriņu pie nākamā pārrēķinu perioda. Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalstu paredzēts sniegt jau no šī gada 1.jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022.gada septembra – septembra rēķinā parādīsies atbalsts par 2022.gada jūliju un augustu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu (dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa) tirgotājs līdz noteiktajam mēneša datumam iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu par tirgotāja negūtajiem ieņēmumiem.

Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem piemērotais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai tiek noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh.

Tādējādi, ja SPRK vai pašvaldības noteiktais siltumenerģijas tarifs esošajā apkures sezonā būs 198 eiro/MWh, tad kompensācijas apmērs būs 65 eiro/MWh. Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībai būtu jāmaksā 133 eiro/MWh.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja mājsaimniecības lietotājiem centralizēto siltumapgādi nodrošina piegādātājs, kura tarifus nav apstiprinājis ne SPRK, ne pašvaldība, tad centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu bez PVN nosaka 50% apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez PVN un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh, bet ne vairāk kā 300 eiro/MWh.

Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim, pielīdzinot to vispārpieņemtajai centralizētās siltumapgādes un individuālās apkures sezonai.

Tādējādi, ja siltumenerģijas piegādātājs nodrošina centralizēto siltumapgādi par maksimālo pieļaujamo cenu 300 eiro/MWh, tad kompensācijas apmērs būs 116 eiro/MWh, bet mājsaimniecībai rēķins tiktu piestādīts par 184 eiro/MWh.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs līdz konkrētam mēneša datumam iesniedz BVKB, pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu.

Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, noteikts granulu un brikešu cenu slieksnis – 300 eiro tonnā, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija. Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 eiro/MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā. Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis – 10 tonnas brikešu vai granulu, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu/brikešu apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību.

Tādējādi, ja granulas/briketes izmaksās iegādātas par 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība segtā daļa būs 375 eiro par tonnu. Ja granulas iegādātas par 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos brikešu un granulu kompensācijas maksā iekļauts PVN.

Ņemot vērā, ka granulu un brikešu tirgus ir pilnībā neregulēts, bet darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, šāds kompensācijas instruments nav ieviešams caur granulu tirgotājiem. Tāpēc mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies granulas vai briketes, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā (līdzīgi kā ar mājokļa pabalstu vēršas sociālajā dienestā), kas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.

Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas/briketes iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad granulu/brikešu kompensācija tiek attiecināta par granulu/brikešu iepirkumu iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022.gada 1.oktobris – 2023.gada 30.aprīlis. Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 000 tonnas, savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu.

Foto – Līga Matsone/ redzet.eu

Tāpat ar likumprojektu tiek noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no 2022.gada 1.maija, bet kurai nav maksājuma apliecinoša dokumenta vienreizēja 60 eiro apmērā. Tāpat atbalsts tiks attiecināts arī malkai, kas iegādāta no 2022.gada 1.maija un kurai ir maksājumu apliecinošs dokuments un kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro par berkubikmetru.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 40 eiro berkubikmetrā), bet ne vairāk kā 15 eiro berkubikmetrā apmērā. Malkas izmaksu robežvērtība pieņemta siltumenerģijai – 35 eiro/MWh, ņemot vērā, kas tas ir populārākais individuālas apkures kurināmā veids, vienlaikus, sociāli pieejamākais, sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kas nekvalificējas papildus sociālajam atbalstam un kurām arī malkas kopējo izmaksu pieaugums ir proporcionāli izmaksā tikpat dārgi kā centralizētās siltumapgādes, brikešu vai granulu cenu pieaugums.

Malkas iegādes ar maksājuma apliecinošu dokumenta gadījumā uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar malku apkurināmo mājsaimniecību platību. Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021.gadam malkai, aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 berkubikmetrus.

Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamo malku iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad malkas kompensācija tiek attiecināta par malkas iepirkumu iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022.gada 1.oktobris – 2023.gada 30.aprīlis. Iesniegums atbalsta malkai, kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, saņemšanai tiks pieņemts pašvaldībā no šī gada 1.oktobra līdz 30.novembrim.

Ja mājsaimniecība iesniedz pieteikumu 60 eiro atbalsta malkai saņemšanai, tālākais šīs pašas mājsaimniecības atbalsts ar pieteikumu ar maksājumu apliecinošiem dokumentiem un ņemot vērā augstām minētos malkas cenas un apjoma nosacījumus tiek piešķirti no atbalsta apmēra, ka pārsniedz 60 eiro.

Mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā, kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.

60 eiro fiksētā atbalsta apmērs malkai, kas iegādāta līdz 2022.gada 31.augustam, bet kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, aprēķināts pēc šāda principa – ja malka pirkta pa 50 eiro berkubikmetrā, tātad tiek kompensēti 50% no 10 eiro, jo tā ir cenas robeža, virs kuras ir 40 eiro atbalstam ar maksājumu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi tiek kompensēti pieci eiro par berkubikmetru, kas atbilst 12 berkubikmetriem par 60 eiro, attiecīgi 23 berkubikmetri, par ko var prasīt atbalstu vēl ar čeku.

Paredzot vienreizēju 60 eiro atbalstu malkas iegādei bez maksājuma dokumenta, iedzīvotāji, kas iegādājušies vai vēl tikai iegādāsies malku ar čekiem, netiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā. Proti, ja uz 60 eiro atbalstu nepretendē un atbalstu saņem, tikai uzrādot maksājuma dokumentus, tad iedzīvotājs saņems atbalstu tā, kā likumā noteikts – līdz 35 berkubikmetriem un par katru berkubikmetru noteikto apmēru (50% no cenas virs 40 eiro, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru), kas nozīmē, ka visas apkures sezonas laikā līdz 30.aprīlim personai iespējamais maksimālais atbalsts būtu 35 berkubikmetri reiz maksimums 15 eiro par katru berkubikmetru.

Atbalsts elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas iegādes izmaksu daļējai segšanai tiks realizēts caur pašvaldībām, izmantojot pašvaldības noteiktās struktūrvienības, kas konsultēs iedzīvotājus par atbalsta mehānismiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un reģistrāciju.

Valsts kompensē pašvaldībām izdevumus 100% apmērā elektroenerģijas, granulu, brikešu un malkas izmaksu pieauguma daļēju kompensāciju mājsaimniecībām sniegšanu līdz 2023.gada 31.jūlijam.

Ņemot vērā, ka šis horizontālais atbalsts mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, granulas, briketes vai malku, aptver jaunu atšķirīgu iedzīvotāju mērķa grupu, kas nav sociālo dienestu klienti, kā arī, ņemot vērā to, ka šo atbalsta pasākumu izmaksai mājsaimniecībām izlietotais finansējums pašvaldībām tiks kompensēts pilnā apjomā, tas ir nošķirams no sociālās palīdzības funkcijām un finansējuma. Tādējādi likumprojekts paredz, ka iesniegumu iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, tādējādi dodot tiesības pašvaldībai pašai noteikt iekšēju kārtību, kurai struktūrvienībai pašvaldībā tiks uzticēta šo atbalsta pasākumu iesniegumu izskatīšana.

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti informatīvie materiāli par visiem likumprojektā paredzētajiem atbalsta instrumentiem, lai šos informatīvos materiālus pašvaldības varētu efektīvi izmantot komunikācijā ar iedzīvotājiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz U-Ra Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.