Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Valdības vēlme – pašvaldību investīcijas vairāk
virzīt ražošanas attīstībai

«Kā sākusi strādāt valdība?» – laikraksta «Bauskas Dzīve» rīkota diskusija

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Diskusijas «Kā sākusi strādāt valdība?» raidierakstā – (no kreisās) Austris Stankevics, Aivars Okmanis, Ivars Ijabs un sarunas vadītājs Kaspars Kalējs. Foto – Ivars Bogdanovs

Pagājušajā nedēļā, 5. janvārī, norisinājās laikraksta «Bauskas Dzīve» organizētā diskusija «Kā sākusi strādāt valdība?». Diskusijas dalībnieki iezīmēja tendences valdības veidošanas procesā un tās darba pirmajās nedēļās.

Diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes profesors, Eiropas Parlamenta deputāts un politologs Ivars Ijabs (LA; turpmāk – I. I.), Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okamanis (NA; A. O.) un politoloģijas students Latvijas Universitātē Austris Stankevics (K; A. S.). Diskusijas vadītājs ir Kaspars Kalējs (K. K.)

Ivars Ijabs.

Valdības veidošanas process. Kāds tam jūsu vērtējums?
I. I.: – Ja runājam par valdības darba sākumu, es domāju, ka valdības veidošanās process bija ar savām īpatnībām, jo katra Saeima ir ar savām īpatnībām. Procesā nekad neesmu saskatījis kaut ko ārkārtēju vai ko tādu, kas Latvijā līdz šim nebūtu noticis. Cilvēki tagad beidzot ir sākuši iejusties savās ministrijās, un mums kā Latvijas pilsoņiem, es domāju, ir vienkārši jāvēl viņiem sekmes.

A. O.: – Ja salīdzina valdības veidošanas procesu ar 2018. gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām un pēc tam sekojošos mēģinājumus veidot valdību, tad jāteic, ka šoreiz tas ir izdevies divas reizes ātrāk. Toreiz tas finišēja tikai 2019. gada pirmajā vai otrajā mēnesī.

No pašvaldības viedokļa, protams, būtu paticis, ja tas būtu noticis ātrāk un mēs agrāk nonāktu pie lielākas skaidrības par konkrētiem risinājumiem, agrāk nonāktu pie lēmumiem par 2023. gada budžeta lietām, kas zināmā mērā mums liek atlikt arī savus plānus. Tā būtībā ir vienīgā vēlme, kas varēja būt citādāk.

Ja runājam par pirmajām trim nedēļām, tad praktiski nekādu īpašu vilkmi neesmu izjutis. Kā pašvaldība esam saņēmuši tikai ierastās vēstules no valsts sekretāriem, paši ministri vēl nav pozicionējušies. Atsevišķi ir paguvuši apmeklēt dažas vietvaras, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībā organizēt tikšanos, bet pozitīvā lieta ir tā, ka pašvaldības vadītāji tikās ar premjerministru.

A. S.: – Kā jau Ijaba kungs teica, katrai Saeimai ir savas īpatnības. Šī Saeima, konkrēti Apvienotais saraksts, bija mācījusies no pagājušo partiju kļūdām un to visu darīja krietni stratēģiskāk. Arī ministriju sadalījums, un «Jaunā Vienotība» tādējādi nespēja iegūt sev populārās ministrijas.

Es uzskatu, ka valdībai būtu jābūt rīcībspējīgai un ar konkrētu nostāju, jo pašlaik statistika rāda, ka 33% Latvijas iedzīvotāju maksā par īri vai hipotekāro kredītu vairāk nekā par komunālajiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka vajag rīcībspējīgu valdību, kurai vajag vienoties, jo tarifi tiešām ir lieli. Tagad, kad sola samazinājumu, ir jautājums – vai pagājušajos tarifos bija kļūda, vai tur bija kāda nekompetence, un vai tam vajadzētu būt izmeklētam?

Bet man ir prieks, ka valdība jau runā par tarifiem un ir sapratusi, ka tarifu samazinājums ir vajadzīgs. Protams, tās ir tās pašas partijas, kuras bija Saeimā, kad šie tarifi kļuva tādi, kādi tie ir, un, kā tas risināsies, tas ir jautājums.

Aivars Okmanis.

Pirmās pamanītās valdības darba tendences?
A.O.: – Pozitīvākā tendence, kas ir pamanīta, ir ministru vēlme komunicēt ar sociālajiem partneriem. Tā netika slāpēta arī iepriekšējā valdībā, bet šoreiz jau pašā sākumā tiek aktīvāk pozicionēta, un droši vien arī tāpēc, ka Apvienotais saraksts, ienākot valdībā, to ir uzlicis kā uzstādījumu. Iepriekš tas nebija tik izteikti. Mēs ceram, ka šis process attīstīsies arī pašvaldību virzienā, jo pašvaldība ir viens no sociālajiem partneriem līdz ar darba devējiem, arodbiedrībām. Pirms Saeimas vēlēšanām Latvijas Pašvaldību savienība visu pašvaldību vārdā parakstīja vienošanos ar partijām, ka šāds dialogs būtu veicams.

I. I.: – Kolēģi jau ir akcentējuši veselu virkni ar interesantām tēmām, kuras ir vērtas, lai tās izrunātu. Domāju, ka, runājot par tarifiem un enerģiju kopumā, tā šogad būs milzīga tēma. Jautājums, ko Stankevica kungs pieminēja, – kā ir iespējams samazināt «Augstsprieguma tīklu» un «Sadales tīklu» tarifus tik būtiski, kur ir tā viltība, un kāpēc tas netika darīts agrāk, tas ir ļoti pamatots jautājums.

Savukārt, ja man būtu jānosauc viena lieta, ar ko šī valdība varbūt centās izcelties sākotnējā veidošanās procesā, tas ir stāsts par viceministriem vai ministru biedriem, kurš beigās beidzās ar neko. Mums ir jauna ministrija, kas ir labi, bet mums nav tā saucamo «horizontālo pusministru», kuri kaut kādos veidos mēģinās koordinēties. Jautājums ir, kāpēc tas nenotika, jo doma, iespējams, nemaz nebija tik slikta. Proti, ir kaut kādas lietas, piemēram, digitalizācija vai citas, kur būtu nepieciešamība pēc lielākas koordinācijas ministrijas darbā, un tas, protams, neko labu par jauno koalīciju neliecina. Viņi nāca diezgan publiski, un pat Egils Levits taču atbalstīja to, ka vajag, un tagad valdība ir izveidota un nekā nav. Tad ir jautājums, no kā tas viss nāk?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Klimatpolitika un lauksaimniecība. Cīņa par Latvijas interesēm
K. K.: Zemkopības ministrs Didzis Šmits «Rīta panorāmā» minēja, ka būs vairāk jācīnās Eiropas Savienības jautājumos par klimatu, mežsaimniecību un zvejniecību. Kā D. Šmitam varētu veikties cīņā par Latvijas interesēm Eiropas Savienības klimatpolitikas jautājumos lauksaimniecībā?

I. I.: – Es domāju, ka līdzīgi kā Raimondam Čudaram, arī D. Šmitam te būs iespēja sevi parādīt, jo arī viņš šādā amatā līdz šim nav bijis, kaut arī ir cilvēks ar zināmu politisko pieredzi. Mežsaimniecībā ir vesels lērums ar interesantām tēmām, tas ir jautājums par to, kā mēs ļausim vai neļausim tuvākajos gados apsaimniekot mūsu mežus, kas Latvijā ir pietiekami nozīmīga pozīcija. Mēs zinām, ka meži, no vienas puses, ir tie, kas piesaista CO² no atmosfēras, bet Latvijā tā ir arī būtiska mūsu tautsaimniecības sastāvdaļa. Es pats Eiropas Parlamentā esmu daudz strādājis pie tā, lai koksni atzītu par atjaunojamo energoresursu.
Tādā ziņā D. Šmitam būs iespēja parādīt, kā viņš cīnās par nacionālām interesēm šajā jomā. Tas pats attiecas, piemēram, uz tiem nosacījumiem, ar kādiem Eiropa maksās mūsu zemniekiem tiešmaksājumus. Skaidrs, ka lielākā daļa no Eiropas Savienības budžeta ir lauksaimnieku tiešmaksājumi, kas sastāda vairāk nekā 30% Eiropas naudas, kas viņiem vispār aiziet lauksaimniekiem. Pēdējā laika tendence ir tāda, ka tā nauda tiek «zaļināta», proti, ja tu šo naudu gribi saņemt, tad, lūdzu, saimnieko klimatam un videi draudzīgā veidā! Tur, protams, ir rūme, kur ministrs var «kaulēties» ar Eiropas Komisiju, var meklēt sabiedrotos citās valstīs un tādā veidā virzīties uz priekšu. Pašlaik nekas neliecina par to, ka D. Šmitam tas neizdosies. Tagad simt dienas nav pagājušas, un tur kādam kaut ko «gāzt virsū» ir pāragri.

A. S.: – Es domāju, ka tas ir tāds pareizs ideoloģisks virziens cīnīties par nacionālajām interesēm. Galvenais, lai tas nav vienkārši PR (red. piez. – sabiedriskās attiecības) pašā sākumā, lai palielinātu savu popularitāti, un pārējais viss aizmirsīsies ar laiku. Skatīsimies darbus!

I. I.: – Domāju, ka D. Šmitam tur nebūs garlaicīgi, jo, no vienas puses, tur būs lauksaimnieku un mežsaimnieku lobijs, kas Latvijā ir liels un ietekmīgs, un tās ir svarīgas mūsu tautsaimniecības nozares. No otras puses, tur ir «zaļo» organizācija, kas Latvijā arī pēdējā laikā ir kļuvusi skaļa un sadzirdama. Un ministrs būs tas, kuram vajadzēs atrast punktu starp šiem abiem lielajiem spēlētājiem. Viņam tas ir izaicinājums.

Austris Stankevics.


Valdības sadarbība ar pašvaldībām. Kādi secinājumi pēc pašvaldību priekšsēdētāju sarunas ar Ministru
prezidentu?

A. O.: – Šajā sarunā, kas bija pagājušā gada nogalē, 22. decembrī, premjers atzinās, ka pirmo reizi ir tādā situācijā, ka viņš ir otrreiz ievēlēts, kas viņu ļoti atšķir no pašvaldību vadītājiem, kuri pēc vēlēšanām bija jau vairākkārt šajos amatos. Tas varbūt mūs beidzot kaut kādā veidā arī vieno.

Šajā sarunā, kas bija diezgan atklāta, tika iezīmēts, kā viņš ir iecerējis sadarboties ar ministriem un caur tiem – ar pašvaldībām. Darba stils, kā viņš to pasniedza, varbūt nav īsti atklājams, bet, lai mēs saprastu, – tas būs citādāks. Viņa ideja bija, ka vairāk varas viņš dos konkrētam ministram par konkrēto tēmu, un tikai tad, ja viņš netiek galā, pats iejauksies. Tai skaitā arī vadot Ministru kabineta komitejas, ko viņi beidzot atjaunos un kuras likvidēja pēc iepriekšējām vēlēšanām. Mums bija arī kopīga analīze par ekonomisko situāciju un prognozēm, par 2023. gada visām iespējamajām recesijām, plānotajiem ieņēmumiem un arī iespējamajām investīcijām pašvaldībām. Izskanēja arī aicinājums pašvaldībām, ko mums būs diezgan grūti realizēt, kas saistīts ar ekonomikas transformāciju, – lai mēs savas investīcijas vairāk liekam tādās vietās, kur tiek nodrošināta eksporta produkcija vai vispār ražošana. Tas zināmā mērā ir pretēji mūsu solījumiem par sociālām infrastruktūrām, tiem pašvaldību pakalpojumiem, kas mums ir jānodrošina pēc mūsu solījumiem pašvaldību vēlēšanās.

Kolēģi pauda sapratni, un, protams, ka tur līdzsvars mums būs kopīgi jāatrod. Skaidrs, ka līdz ar to valdība dozēs mūsu pieejamo finansējumu, piemēram, sporta būvju attīstībai un tādai infrastruktūrai, kas uzreiz nenes tiešo labumu. Tas ir tas, ko mēs no tikšanās ar premjeru Kariņu sapratām.

Viens no jauninājumiem šogad ir Pašvaldību likums, kurā ietverti jauni plāni un funkcijas, tostarp arī iedzīvotāju padomes. Kā ar to pašlaik klājas Bauskas novadam?

A. O.: – Iedzīvotāju padomes mums jāizveido ar nākamo gadu, un mēs jau esam sastādījuši tādu darbības programmu, kā mēs pie tā nonāksim. Bez budžeta pieņemšanas veidojam darba grupas, iesaistot arī sabiedrību. Mums jāizveido savi saistošie noteikumi par iedzīvotāju padomēm, jānosaka formāts un teritorija – vai nu viena pagasta, vai ciema ietvarā būs šī iedzīvotāju padome. Jāizlemj tās ievēlēšanas un apstiprināšanas kārtība, darbības principi, protams, jāpiešķir arī finansējums tās uzturēšanai.

Šī gada laikā mēs to izdarīsim ar domu, turpinot jau pagājušā gada rudenī iesākto deputātu un vadības izbraukumu pa visām novada apdzīvotajām vietām, runāt par vajadzībām 2023. gada budžetā. Tad jau mēs varētu spriest konkrētāk par līdzdalības budžetu 2024. gadā, kuru likums obligāti paredz ieviest no 2025. gada, bet mēs centīsimies to sākt jau no 2024. gada, tāpēc tas jāsāk darīt jau šī gada otrajā pusē. Apmēram pēc šāda plāna mēs veidosim iedzīvotāju padomes, atgādinot arī to, ka tajās varēs darboties no 16 gadu vecuma. Būs lielāks uzsvars uz jauniešiem. Pie reizes gribu pateikt, ka mums ir ļoti aktīvi jaunieši, jauniešu organizācijas, ar kurām mēs regulāri diskutējam. Viņi pat ir ierosinājuši, lai viņiem deleģē daļu no jaunatnes politikas realizācijas mūsu novadā, kas tagad jau ir arī obligāta pašvaldības funkcija – darbs ar jaunatni.

Vēl no jaunajām iniciatīvām ir kolektīvais iesniegums, un Bauskas novada pašvaldība ir viena no divām, kura jau ir saņēmusi šo kolektīvo iesniegumu, – jau 2. janvārī portālā «Manabalss.lv» izveidoto iesniegumu, kurš diemžēl neatbilda kolektīvā iesnieguma statusam. Mūsu pašvaldībā, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 43 tūkstošus, likums paredz, lai to atzītu par kolektīvo iesniegumu un līdz ar to prasītu visu procedūru, kādā veidā tas jāizskata, ir nepieciešami 300 mūsu novada teritorijā deklarēto personu paraksti, taču tur bija tikai 231. Mēs, protams, uzrak-stījām, ka mēs diemžēl to neizskatām domes sēdē, kā to paredz kolektīvo iesniegumu izskatīšanas procedūra, bet gan pieņemam iesniegumu kā iesniegumu un iekļaujam prasību nākamā gada budžeta prioritātēs. Runa ir par videonovērošanas kameru uzstādīšanu Vecumnieku vidusskolā.

Tiešraides atkārtojumu ir iespējams noskatīties «Bauskas Dzīves» «YouTube» kanālā; par to parūpējās Norberts Jakuška.

UZZIŅAI

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām 14. Saeima pērn 14. decembrī balsojumā izteica uzticību jaunajai trīs politisko spēku – «Jaunās Vienotības» (JV), Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) – veidotajai valdībai, ko vadīs Krišjānis Kariņš (JV).

Valdība strādā šādā sastāvā:

Ministru prezidents – Arturs Krišjānis Kariņš (JV);

aizsardzības ministre – Ināra Mūrniece (NA);

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs (JV);

ekonomikas ministre – Ilze Indriksone (NA);

finanšu ministrs – Arvils Ašeradens (JV);

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

iekšlietu ministrs – Māris Kučinskis (AS);

izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (JV);

klimata un enerģētikas ministrs – Raimonds Čudars (JV);

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

kultūras ministrs – Nauris Puntulis (NA);

labklājības ministre – Evika Siliņa (JV);

satiksmes ministrs – Jānis Vitenbergs (NA);

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere (JV);

veselības ministre – Līga Meņģelsone (AS);

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Māris Sprindžuks (AS);

zemkopības ministrs – Didzis Šmits (AS).

Avots: «mk.gov.lv».


Pilnu diskusiju klausies platformā «YouTube»: https://www.youtube.com/watch?v=TPO186VwEec&t=58s

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.