Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Valsts kontrole: Turpinot esošo pieeju, zemes reforma noslēgsies vien pēc 20 gadiem vai vēlāk

Turpinot esošo pieeju, zemes reforma noslēgsies pēc 20 gadiem vai vēl ilgāka laika, un tās administrēšana izmaksās dārgāk nekā īstenošana – provizoriski ap 3,46 miljoniem eiro, savukārt zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem nepieciešami ap 2,8 miljoniem eiro, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Publicitātes attēls.

VK norāda, ka Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par zemes reformas pabeigšanu visā valsts teritorijā, izņemot Tukumu un Rīgu, rada iespaidu, ka tā ir teju pabeigta. Tomēr tā nav, jo turpinās zemes kadastrālā uzmērīšana, lēmumu pieņemšana par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana un īpašuma tiesību sakārtošana.

VK padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore Kristīne Jaunzeme skaidro, ka, lai arī valsts ir apņēmusies veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem tiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijā, un viņus pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti, zemes kadastrālā uzmērīšana notiek ārkārtīgi gausi.

“Piemēram, 2021.gadā aizvien tiek uzmērīti zemesgabali, kas rindā iekļauti jau pirms 2008.gada. Nereti cilvēki savas dzīves laikā rindu nesagaida un īpašuma tiesību atjaunošana attiecas uz mantinieku mantiniekiem vairākās paaudzēs. Tādēļ cilvēki lielākoties veic zemes uzmērīšanu par saviem līdzekļiem, nesagaidot valsts atbalstu,” atzīmē Jaunzeme.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Revīzijā secināts, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmo zemes vienību sarakstā 2021.gada 1.jūnijā bija iekļautas 3884 vienības. Līdz 2022.gadam Valsts zemes dienests (VZD) zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem plānoja finansējumu 70 000 eiro gadā, kas ļāva uzmērīt vidēji 80 zemes vienības gadā. No 2022.gada plānots novirzīt 140 000 eiro gadā, kas ļaus uzmērīt 160-170 zemes vienības.

Turpinot plānotajā tempā, VK prognozē, ka šis process ilgs vēl vismaz 20 gadus. Vienlaikus revīzijā konstatēts, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmās zemes saraksts satur neprecīzus datus, jo no tā nav izslēgtas zemes vienības, kuru uzmērīšanai līdzekļi no valsts budžeta nepienākas.

Revīzijā norādīts, ka neviena institūcija nav noteikta kā atbildīgā par zemes reformas pabeigšanas plānošanu un koordināciju. Nav arī vērtēts, vai un cik lielā mērā reformas mērķi ir sasniegti un kādi tiesiski risinājumi varētu sekmēt drīzāku tās pabeigšanu. Tāpat VK min, ka zemes reformas pabeigšanai un tajā veicamajām darbībām nav noteikti termiņi, kas kopumā nesekmē tās pabeigšanu un īpašuma tiesību sakārtošanu pārredzamā nākotnē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Revīzijā konstatēts, ka Tieslietu ministrijas (TM) un VZD rīcībā nav informācijas par to, cik cilvēkiem zemes īpašuma tiesības vēl ir atjaunojamas. Tāpat reformas rezultātā izveidojies ievērojams to zemes vienību skaits, kas piekritīgas valstij un pašvaldībām un kas nav pirmreizēji kadastrāli uzmērītas.

Lai arī neviena institūcija mērķtiecīgi nekoordinē zemes reformas pabeigšanu, VZD un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” turpina tiem uzticēto funkciju īstenošanu – VZD organizē zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt “Possessor” slēdz zemes izpirkuma līgumus. Taču šo funkciju administrēšanas izmaksas ir lielas, salīdzinot ar gadā atrisināto jautājumu skaitu.

“Jo ilgāk netiks nodrošināts pietiekams finansējums zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem un jo ilgāk norēķinos par zemes izpirkumu (pirkumu) varēs izmantot privatizācijas sertifikātus, jo dārgāk valsts budžetam tas izmaksās. Ja pašlaik zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem ir nepieciešami 2,8 miloni eiro, tad, turpinot zemes reformas administrēšanu līdzšinējā veidā, turpmākajos 20 gados administrēšanai vien vajadzēs 3,46 miljonus eiro,” norāda Jaunzeme.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai sekmētu zemes reformas noslēgumu pārskatāmā laika periodā un lai ekonomiski izlietotu valsts budžeta līdzekļus, revidenti rosina ārējā normatīvajā aktā skaidri noteikt atbildīgo par reformas pabeigšanas plānošanu un koordināciju, izvērtēt iespējas noteikt reformas noslēguma termiņus, paātrināt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, procesa administrēšanai veltījot samērīgus valsts budžeta līdzekļus un nodrošinot sabiedrībai ticamus un izsekojamus datus saistībā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas par valsts budžeta līdzekļiem rindu.

VK Ministru kabinetu rekomendē ārējā normatīvajā aktā noteikt atbildīgo institūciju par zemes reformas pabeigšanas plānošanu, īstenošanu un koordināciju, izvērtēt iespēju noteikt termiņus, kādos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir pienākums iesniegt iztrūkstošos dokumentus un veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu, lai varētu pieņemt lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, līdzvērtīgas zemes piešķiršanu un zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu; noteikt termiņus, kādos slēdzami zemes izpirkuma līgumi, paredzot tiesību zaudēšanu pienākumu neizpildes noteiktajā termiņā dēļ, un noteikt termiņus, kādos atbildīgajām institūcijām jāpieņem un jānoslēdz attiecīgie lēmumi un līgumi.

Revīzijā Tieslietu ministrija (TM) aicināta sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām rast risinājumus zemes reformas pabeigšanai Rīgā, tai skaitā izvērtējot nepieciešamību grozīt normatīvos aktus un pēc vajadzības rosināt attiecīgus normatīvo aktu grozījumus, lai īstenotu zemes reformas noslēgumā veicamās darbības saistībā ar līdzvērtīgas zemes piešķiršanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat TM sadarbībā ar VZD būtu nepieciešams pilnveidot zemes kadastrālās uzmērīšanas par valsts budžeta līdzekļiem organizēšanu, lai tā būtu ātrāka un ar mazāk resursiem, tai skaitā novērtējot un samērojot finansējumu zemes kadastrālajai uzmērīšanai un VZD administratīvajām izmaksām šī procesa organizēšanai.

Revīzijas autori rekomendē VZD nodrošināt par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmās zemes vienību sarakstā ietverto datu precizitāti, izsekojamību un skaidrību par zemes vienībām. Pamatsaraksts jāaktualizē, lai tajā esošie dati atbilstu normatīvajiem aktiem un lai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu aprēķins balstītos uz precīziem datiem. Jānosaka darbības un termiņi juridisko šķēršļu risināšanai. Tāpat VZD izteikts aicinājums nodrošināt zemes lietotājiem caurskatāmu, saprotamu un izsekojamu finansējuma sadali zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma saņemšanai par valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā pilnveidot iekšējos normatīvos aktus un vajadzības gadījumā rosināt grozījumus ārējos normatīvos aktos.

Pēc revīzijas VK vērsīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai aicinātu īstenot likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldību pārraudzības kompetenci attiecībā uz tām pašvaldībām, kuru zemes komisijas nav nodevušas dokumentus un arhīva lietas VZD. Tāpat VK jau vairākkārt rosinājusi Ekonomikas ministriju izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu un noteikt privatizācijas sertifikātu aprites beigu termiņu, piemēram, pēc 2016.gadā publiskotās revīzijas par “Privatizācijas aģentūras” rīcību, pēc kuras Valsts kontrole secināja – pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu. Pretējā gadījumā turpinās rasties papildu izdevumi valsts budžetam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

VK ieteikumu ieviešanai noteikts termiņš līdz 2023.gada novembrim.

Zemes reformu Latvijā sāka pirms vairāk nekā 30 gadiem, Augstākajai padomei pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”. Zemes reformas mērķis bija atdot bijušajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem zemes īpašumus, kas tiem Latvijas teritorijā piederēja 1940.gada 21.jūlijā un tika nacionalizēti, kā arī nodrošināt iespēju pārējiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt zemi īpašumā, tā pārkārtojot zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības uz tirgus ekonomiku. Par iespēju pabeigt zemes reformu sprieda jau 1996.gadā, taču divdesmit piecus gadus vēlāk zemes reforma aizvien nav noslēgusies.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.