Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Valsts prezidents: Starptautiskā situācija Eiropā ir bīstama

Starptautiskā situācija Eiropā ir bīstama, pēc tikšanās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru žurnālistiem akcentēja Valsts prezidents Egils Levits.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Publicitātes foto.

Valsts pirmā persona pavēstīja, ka ar Šteinmeieru pārrunāta Krievijas agresīvā izturēšanās pret Ukrainu. Levits tikšanās laikā paudis Latvijas nostāju, ka Krievijas agresīvā izturēšanās nav pieņemama. Prezidenta ieskatā, tas, vai šī agresija turpināsies, ir atkarīga no Rietumu vienotības un atbildes, kurai jābūt vienotai un spēcīgai – tādai, lai Maskava, kalkulējot ieguvumus un zaudējumus no agresijas pret Ukrainu, uzskatītu, ka tā vairāk zaudēs nekā iegūs.

Levits atzīmēja, ka Rietumi, NATO un Eiropas Savienība (ES) ir vienota. Turklāt, lai atturētu agresiju, tiek gatavotas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas tai būšot ļoti sāpīgas. Valsts prezidents norādīja, ka neviena no iespējamām sankcijām nav izslēgta un tās visas ir “uz galda”. Prezidents arīdzan vērsa uzmanību uz to, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunām ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu no Maskavas nāk pretrunīgi signāli.

“Mēs vēl nevaram pateikt, kāds būs sarunu rezultāts, bet katrā ziņā ir iespējams, ka Maskavā ir sācies zināms domāšanas process, proti, vai agresija dos to, ko Krievija vēlas sasniegt. Tāpēc ir ļoti svarīga Rietumu, NATO un ES vienotība. Mums ar Vācijas prezidentu ir vienots uzskats, ka šī agresija ir jānovērš,” sacīja Levits.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tikšanās laikā prezidenti pārrunājuši arī to, ka jāstiprina NATO Eiropas pīlārs. Levits norādīja, ka tas ir būtiski, ņemot vērā gan NATO attīstības, gan arī drošības perspektīvu Eiropā. Valsts prezidents norādīja, ka NATO Eiropas pīlāra stiprināšana ir stratēģiska politika.

LETA jau rakstīja, ka Vācijas kanclers otrdien pēc Maskavā notikušajām sarunām ar Krievijas prezidentu pavēstīja, ka diplomātiskie centieni novērst karu Ukrainā ir tālu no izsmeltiem. Šolcs arī pavēstīja, ka Krievijas paziņojums par bruņoto spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas ir “laba zīme” un pauda cerību, ka sekos tālāki soļi.

Šolcs norādīja, ka “noturīga drošība” Eiropā ir iespējama tikai ar Krieviju, “nevis pret Krieviju”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Putins preses konferencē pēc trīs stundas ilgušajām sarunām paziņoja, ka ir gatavs turpināt strādāt ar Rietumiem pie drošības jautājumiem, lai deeskalētu saspīlējumu par Ukrainu, piebilstot, ka nevēlas karu Eiropā.

Pēc Putina teiktā, viņi ar Šolcu lietišķā atmosfērā apsprieduši virkni divpusējo attiecību jautājumu un pievērsuši īpašu uzmanību starptautiskās dienaskārtības visaktuālākajām problēmām.

Viņš arī aicināja sākt gāzesvada “Nord Stream 2” ekspluatāciju, norādot, ka projektā nav politisku nokrāsu un tā mērķis stiprināt Eiropas enerģētisko drošību. Vienlaikus Putins pauda gatavību turpināt gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Eiropu pēc 2024.gada.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Krievija otrdien pavēstīja, ka tā daļu karaspēka, kas izvietots pie Ukrainas robežām, pārceļ atpakaļ uz bāzēm. Iepriekš Maskava bija izteikusi pieļāvumu, ka spriedzē attiecībās ar Rietumiem joprojām ir iespējams diplomātisks risinājums.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.