Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

VARAM nedēļas laikā jāapkopo dati par pašvaldību darbinieku amata vietu skaita samazinājumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nedēļas laikā būs jāapkopo dati par pašvaldību darbinieku amata vietu skaita samazinājumu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šādu uzdevumu ministrijai šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzdeva komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (K).

Viņš atgādināja, ka VARAM šādu uzdevumu bija devusi jau pirms divām nedēļām. VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša skaidroja, ka šādu datu apkopošana nav VARAM funkcija un ministrijai tam arī neesot kapacitātes. Znotiņš brīdināja, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija sauks VARAM amatpersonas uz sēdi kaut vai katru nedēļu, līdz tā sagatavos prasītos datus par izmaiņām pašvaldības darbinieku amata vietu skaitā.

Viņš sēdes sākumā atgādināja, ka viens no ATR mērķiem bija arī efektīva cilvēkresursu izmantošana, kā arī funkciju centralizācija. Znotiņš sacīja, ka iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzrunās uzsvēra, ka ATR rezultātā pašvaldībās samazināsies darbinieku skaits. Patlaban ir pagājis gandrīz gads kopš reformas ieviešanas, tādēļ ir svarīgi saprast, vai šī mērķis ir sasniegts, uzsvēra Znotiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Oša informēja, ka pēc ATR kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies no 1614 deputātiem 2017.gadā līdz 758 deputātiem 2021.gadā jeb par 53%.

Apvienotajās pašvaldībās, samazinoties deputātu skaitam par 856 cilvēkiem, laikā no 2021.gada 1.jūlija līdz šā gada 1.jūlijam, kad spēkā stāsies grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, izmaksas samazinājušās par 10 062 975 eiro. Kā skaidroja Oša, šī summa aprēķināta, ņemot vērā pašvaldību sniegto informāciju par atalgojumu deputātiem.

VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos uzsvēra, ka VARAM izmaiņas pašvaldību administratīvajā kapacitātē vērtēja pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā. Secināts, ka vismaz puse jeb 14 no 28 jaunizveidotajām pašvaldībām sākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu. Oša norādīja, ka vairumā gadījumu pašvaldības pēc apvienošanās plānojušas slodzes tādā apjomā, kas atbilst ekspertu pieņēmumam par nepieciešamo kapacitāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa piebilda, ka reālā situācija pašvaldībās ar kapacitāti gan no slodžu skaita, gan darba efektivitātes aspekta būtu jāpēta papildus, ņemot vērā, ka jaunās administratīvās struktūras pilnībā tiks ieviestas vien šā gada laikā.

Oša informēja, ka VARAM ir sagatavojusi un valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par ATR izvērtējumu, ko plānots valdībā izskatīt nākamnedēļ, 17.maijā.

Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Edgars Korčagins informēja, ka ekspertu revīzijas vajadzībām ir izstrādājusi metodiku, ar kuru, balstoties uz darbinieku darba produktivitātes novērtējumu, var noteikt nepieciešamo cilvēkresursu apjomu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunā metodika jau tiekot izmantota revīzijā par cilvēkresursu politiku Ropažu un Aizkraukles novadā. Tās mērķis esot atbalstīt pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās pašvaldības cilvēkresursu plānošanas procesā, kā arī lēmumu pieņemšanā vēl pirms revīzijas noslēguma un, iespējams, pirms VK ieteikumu sniegšanas.

Lai veicinātu ciešāku noteiktā darbinieku skaita sasaisti ar darbinieku produktivitāti, VK metodikas materiālus ir nodevusi arī ieinteresētajām revīzijas apjomā neiekļautām pašvaldībām.

Savukārt pašvaldībām, kurās ir iekšējie auditori, VK revīzijas ietvaros ir piedāvājusi sadarbību. Tas nozīmē, ka revidenti vadīs un uzraudzīs iekšējo auditoru darbu metodikas lietošanā. Pašlaik jau astoņu novadu pašvaldības ir izteikušas vēlmi sadarboties – Augšdaugavas, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Saldus, Tukuma un Valmieras novada pašvaldība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar revīzijas par cilvēkresursu politiku pašvaldībās rezultātiem Korčagins solīja Saeimas deputātus iepazīstināt pēc vairāk nekā mēneša.

Uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi bija aicināti arī vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji, lai informētu par reālo situāciju pašvaldībās.

Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs atzina, ka pašvaldības administrācijas darbinieku skaits nedaudz samazinās, taču, ņemot vērā, ka darbinieku un funkciju optimizācija noslēgsies šā gada vidū, secinājumus par reformas ieguvumiem vēl ir pāragri izdarīt, taču pieļāva, ka nākotnē darbinieku skaits samazināsies. Piemēram, Finanšu nodaļā strādā 36 grāmatveži, jo līdz šā gada vidum strādā arī apvienoto novadu darbinieki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ogres novada izpilddirektora vietniece Dana Bārbale informēja, ka administrācijas izmaksas ir samazinājušās par 30 000 eiro, vēl 10 000 eiro ieekonomēts, samazinoties izpilddirektoru un viņu vietnieku skaitam. Bārbale uzsvēra, ka pēc četru novadu apvienošanas mērķis bijis pašvaldības administrācijas darbinieku skaitu nepalielināt vai samazināt.

Ventspils, kuru ATR neskāra, izpilddirektors Aldis Ābele norādīja, ka pašvaldības administrācijā darbinieku skaits nav samazinājies un nesamazināsies. Tādu pašu viedokli pauda arī nereformētā Ventspils novada domes vadītājs Aivars Mucenieks (LZS). Viņš skaidroja, ka darbinieku skaitu nav iespējams samazināt, ja pašvaldībai tiek uzdotas jaunas funkcijas, kas nozīmē to, ka darbā ir jāpieņem jauni speciālisti.

Kā vēstīts, pagājušā gada 1.jūlijā stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Reforma paredzēja, ka iepriekšējām 119 pašvaldībām beidzās pilnvaras un tās tika nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Patlaban Latvijā ir 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpina darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (3)

  1. Tur jau amats uz amata, biedrības un pārvaldes, agrāk bija Bauskas rajons ar amatiem, tagad novads ar apakšnovadiem , nodaļas ar apakš………, u.t.t., uz 200 jau nu stabili sanāk.un ja vāl pagastus pieskaita, tad jau traks var palikt, nu te kādreiz brēca, lai pašvaldība veido darba vietas. un te nu arī lūgums ir izpildīts. Ja tauta vēlas, tad. lūdzu!

  2. Valsts un pašvaldību darbinieki, nedomā tādās kategorijās kā efektivitāte un ekonomija, līdz ar to no iekšienes kaut kāda optimizācija un efektivitātes celšana ir mazticama. Es vismaz neesmu tādus vārdus nekad dzirdējis no mūsu pašvaldībām. Par funkcijām, tas nav iespējams, mēs jau tā strādājam – to gan esmu dzirdējis.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.