Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Videi draudzīgs naudas atgūšanas veids

Depozīta sistēma jāstrādā ar veikalu darbiniekiem, lai uzlabotu disciplīnu un kultūru taromātu apkalpošanā

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Autore – Ginta Grincēviča

Ražens darba nedēļas sākums. DIO uzskaites un šķirošanas centrā nodarbināti 45 darbinieki, kas strādā divās maiņās. Attēlā darbiniece pie skaitāmās mašīnas, uz kuras tiek pārskaitīts un pārbaudīts nesaspiestais iepakojums no mazajiem taromātiem un manuāli nodotais.
Foto – Imants Kaziļuns

Depozīta sistēmas ieviešana ir solis pretī tīrākai Latvijai un iespēja vismaz daļu dzēriena iepakojumu atgūt otrreizējā izmantošanā un pārstrādē. Kā īsti strādā depozīta sistēmas ieviesējs Latvijā un kāds ir iepakojuma tālākais ceļš pēc tā nodošanas taromātā, to devāmies noskaidrot pie depozīta iepakojuma operatora (DIO) uzskaites un šķirošanas centrā Salaspilī, kur ik dienu nonāk vairāk nekā miljons pudeļu un skārdeņu.

Jūlijā atgūti 67% no tirgū laistās depozīta preces

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  1. februārī Latvijā sāka darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, augustā noslēdzās pusgada pārejas periods. Tagad tie iepakojumu veidi, uz kuriem attiecas depozīta sistēma, tirdzniecībā drīkst būt pieejami tikai ar depozīta zīmi. SIA «Depozīta iepakojuma operators» (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāsta, ka tā ir absolūti lielākā daļa dzērienu iepakojumu un kopā veido apmēram 450 –
    470 miljonu iepakojuma vienību gada laikā. Pašlaik darbojas 1411 depozīta pieņemšanas punktu, dienā vidēji depozīta sistēmā tiek nodots 1,1 miljons iepakojumu. Nedēļas nogalēs skaits pieaug līdz pusotram miljonam. Jūlijā sistēmā atgūti 67% no tirgū laistās depozīta preces. Šis skaitlis gan ir aptuvens, jo ne visa prece, kas jūlijā laista tirgū, ir nodota, tāpat cilvēki nodeva jūnijā iegādātos dzērienu iepakojumus. Laika periods no depozīta preces pārdošanas brīža līdz tā nodošanai depozīta sistēmā vidēji ir sešas nedēļas.

«Beta» pievienojas sistēmai
Saskaņā ar Iepakojuma likumu pienākums slēgt līgumu ar DIO ir visām tirdzniecības vietām, kuras ir valstspilsētās un kuru tirdzniecības zāles platība ir 300 kvadrātmetru vai lielāka, vai ja tirdzniecības vieta atrodas citās administratīvajās teritorijās (ārpus pilsētas, laukos) un to tirdzniecības zāles platība ir 60 kvadrātmetru vai lielāka. Pusgadu depozīta sistēmu nevēlējās ieviest veikalu tīkls «Beta», tagad, augusta pirmajā pusē, parakstīts līgums par manuālu depozīta iepakojumu pieņemšanu. «Esošajiem veikala apjomiem piemērotāki būtu mazie vai vidējie taromāti, taču likums tirgotājiem nenosaka veidu, kādā depozīta iepakojums jāpieņem. Taromāts ir darba optimizācija noteiktam apjomam. Tirdzniecības vietai jāizvērtē, lai depozīta iepakojuma nodošana neietekmē tirdzniecības procesu,» stāsta M. Stūrītis.

Attālināti seko līdzi taromātu darbībai
Nebeidzams process, pie kura strādā DIO sadarbībā ar tirgotājiem, ir veikala darbinieku disciplīna un kultūra taromātu apkalpošanā. DIO pastāvīgi analizē datus, seko līdzi tam, cik regulāri taromāti tiek iztukšoti un tīrīti. «80–90% no visām sūdzībām, kas saistītas ar iepakojuma, kurš marķēts ar depozīta zīmi un nav bojāts, nepieņemšanu taromātā, ir radušās netīra sensora dēļ. Pamazām to apjauš arī tirgotāji un rūpīgāk seko līdzi tā tīrībai. Neviens tirgotājs nevēlas skaidroties ar neapmierinātu klientu. Mūsu mērķis ir uzlabot kopējo šo taromātu pieejamības līmeni. Darba nedēļas vidū tas ir apmierinošs, turpretī īpaši brīvdie-nu vakaros dažos veikalos rodas problēmas. Jāsalāgo iepakojuma atgriešanas ieradums ar veikala darbinieku ikdienas pienākumiem. Ir tirdzniecības vietas, kurās saprot, ka nestrādājošs taromāts ir tas pats, kas neesošs piens veikalā,» stāsta M. Stūrītis. Iepakojumu visaktīvāk depozīta sistēmā nodod vakaros un brīvdienās, kad tirdzniecības vietās ir mazāk darbinieku. Tehnoloģijas ļauj attālināti analizēt un sekot līdzi taromātu darbībai. Tā arī parāda, cik ilgu laiku taromāts nav bijis darba kārtībā, – nav ticis iztukšots vai notīrīts sensors. Operators par to informē veikalu, atgādina par taromāta apkopi. M. Stūrītis vērš uzmanību, ka negodprātīgs tirgotājs vai darbinieks var izdomāt mazo viltību un pie taromāta pielīmēt lapiņu ar informāciju, ka tas nestrādā. «Tā ir īstermiņa domāšana. Arvien vairāk tirgotāju atzīst, ka kopš taromātu ieviešanas apgrozījums audzis. Cilvēki saprot, ka konkrētā veikalā taromāts nestrādā, uz turieni nebrauc un izvēlas citu nodošanas vietu, kurā arī iepērkas.»

Augusta beigās DIO plāno nominēt labākos tirgotājus un veikalu tīklus, kuros nodotā depozīta iepakojuma procents ir vislabākais.

Apsaimniekošanas maksā iekļautas darbaspēka izmaksas
Tirgotājs nodod pieņemto vienreizlietojamo iepakojumu DIO, kas atgriež depozīta maksu un depozīta sistēmas apsaimniekošanas maksu tirgotājam. «Apmēram puse no apsaimniekošanas maksas ir darbspēka izmaksas. Ir lasītas darbinieku sūdzības, ka viņiem tas ir papildu pienākums, par kuru nemaksā. Šādā gadījumā tā ir veikala īpašnieka atbildība, mēs nevaram piespiest, lai naudu tiešām izmaksā tam darbiniekam, kurš strādā ar taromātu vai pieņem preci manuāli. Protams, praksē ir arī diagonāli pretējas situācijas, kad veikala īpašnieks rīkojas priekšzīmīgi. Apsaimniekošanas maksā iekļauta proporcionāla daļa par elektroenerģijas patēriņu, telpas izmantošanu un citi komponenti. Piemēram, par manuālu pieņemšanu apmaksājam sešus kvadrātmetrus,» stāsta M. Stūrītis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kompromiss starp vietu un veiktspēju
Taromātos savāktā iepakojuma izvešanas biežums atkarīgs no nodotā daudzuma, lielākos depozīta punktos tā var būt reize dienā, mazākos veikalos – pat reize mēnesī. Izvešanai noteikts minimālais apjoms: kad tirgotājam ir uzkrātas 10 transportēšanas vienības – maisi un kastes. Viens maiss atbilst vienai transportēšanas vienībai, trīs kastes arī atbilst vienai transportēšanas vienībai. Manuālajām pieņemšanas vietām minimālais transportēšanas vienību skaits ir astoņas.

Operators piedāvā trīs veidu taromātus, mazākais no tiem, kas paredzēts vidēji līdz 350 iepakojumiem dienā, ir bez saspiešanas funkcijas. Tas aizņem 0,8 kvadrātmetrus, kas ir kompromiss starp vietu un veiktspēju. Šī taromāta vienīgais mīnuss ir tāds, ka tas iepakojumu nesaspiež, tādējādi tirgotājiem tā uzglabāšana aizņem vairāk vietas un nākas pārvadāt «tukšu gaisu», bet attiecīgajā apjomā tas ir labāks risinājums, nekā pieņemt preci manuāli. Atsevišķi tiek šķirotas plastmasas jeb PET pudeles, skārdenes un stikla tara. Mazais taromāts šķiro divos, vidējais un lielais – visos trīs sektoros. Vidējā un lielā taromāta ietilpība ir lielāka arī tādēļ, ka šie taromāti plastmasas un skārdeņu dzēriena iepakojumus automātiski saplacina.

Pašlaik ir vairāk nekā 4700 iepakojuma veidu, kuri ir reģistrēti depozīta reģistrā. Visi, kas ražo vai importē, piegādā paraugus DIO. Iepakojums tiek svērts un mērīts, nodots taromātu piegādātājam, kas tam «iemāca» iepakojuma formu un kodu. Tiklīdz nav iepakojuma formas kontroles, tā var rasties mēģinājumi apiet sistēmu, svītru kodu līmējot uz nepiemērota iepakojuma. Nododot PET pudeles, svarīgi atcerēties, ka temperatūras maiņas rezultātā dzēriena iepakojums deformējas, īpaši, kad ārā ir auksti. Šo problēmu var atrisināt, attaisot korķīti un ļaujot pudelei atgūt formu.

Maksas samērīgums mazina viltojumus
Depozīta sistēmas motivēšanas pamatā ir 10 centu nodeva. Sabiedrībā bija diskusijas, vai konkrētā summa nav pārāk niecīga. Piemēram, Slovākija šogad ieviesa 15 centu depozīta maksu. M. Stūrītis uzskata, ka tas ir subjektīvs skatījums. Šo jautājumu bieži uzdod, un, iespējams, nākotnē pie tā nāksies atgriezties. «Viens ir skaidrs – ja depozīta summu maina, tas ir jādara vienādi Baltijas mērogā. Līdzko būs diferences, radīsies būtiskas problēmas, ka depozīta preci mēģina ievest no kaimiņvalstīm. Depozīta maksa nedrīkst būt tik zema, ka tā nemotivē, vai pārāk augsta, ka «sit pa kabatu». Ja maksa ir liela, tad ir lielāka motivācija censties radīt viltojumus,» skaidro M. Stūrītis.

Gaidāms depozīta iepakojumu papildinājums
Depozīta sistēmā iekļauti konkrēti dzērienu iepakojumi, «aiz borta» palikušas, piemēram, vīna pudeles. Vai nākotnē tās būs daļa no sistēmas, atkarīgs no politikas veidotājiem – depozīta sistēmā nododamos iepakojumus nosaka nevis operators, bet normatīvie akti. «Septembrī plānots apstiprināt Ministru kabineta noteikumus par depozīta iepakojumu papildinājumu, kas spēkā stāsies no nākamā gada vidus. Gaidāms, ka tiks likvidēta situācija ar alkoholisko kokteiļu dzērieniem, jo pašlaik depozīta sistēmā nav iekļauti vairāki šo dzērienu iepakojumi atkarībā no alkohola satura. Nepilnības tiek identificētas un pilnveidotas. Pie reizes tiks iekļauta jauna kategorija «sīrupi», kas līdz šim nebija. Vienojāmies iekļaut depozīta sistēmā visu, kas ir iepildīts skārdenēs un PET pudelēs, izņemot piena produktus.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Veikali nekļūs par atkritumu priekšpoligonu
Piena produktu iepakojumu neiekļaušana depozīta sistēmā ir saprotama antihigiēnisko apstākļu dēļ, bet kā ir, piemēram, ar burkām?

M. Stūrītis atgādina depozīta sistēmas pamatojumu, kas ir līdzīgs visās valstīs. «Depozīta sistēma ir paredzēta tiem iepakojumiem, kas dabā tiek patērēti visvairāk un ļoti bieži turpat arī atstāti. Tā neatceļ atkritumu šķirošanu, kas ietver stikla burkas. Šeit man jānostājas tirgotāja pusē – nevaram sistēmu veidot tādu, ka principā atceļam piemājas šķirošanu un visu miskasti nesam uz veikalu. Vai mēs gribam, ka tirdzniecības vietas kļūst par mazo atkritumu savākšanas priekšpoligonu? Ir jābūt balansam. Protams, ja labi meklēs, tad mežā atradīs tukšu gurķu burku, bet tā ir niecīga daļa. Primāri cilvēki ārpus mājas lieto dažādus dzēriena iepakojumus. Cilvēki neapzinoties varbūt grib, lai viss ir iekļauts depozīta sistēmā, īpaši zaļi domājošie, bet šajā jautājumā jābūt racionālai pieejai.»

Operators plāno pilsētu parkos mudināt pašvaldības izvietot īpašus plauktiņus pie atkritumu tvertnēm, kuros novietot depozīta sistēmai paredzēto dzēriena iepakojumu, ja tā īpašniekam tobrīd nav iespējas vai vēlmes taru nodot sistēmā. Tā ir vienkāršota taras ziedošana, un šāda sistēma darbojas daudzās citās valstīs. Īpaši piemēroti tas būtu pasākumu norises vietās, kad pēc izdzeršanas tara kļūst neērta, bet jo-projām ir vērtīga sistēmas daļa.

Uzskaiti veic, skenējot maisus
Depozīta iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrs ir apmēram 5000 kvadrātmetru liels. Darbs šeit notiek divās maiņās sešas dienas nedēļā. Pa «ienākošajiem» vārtiem automašīnas atgādā depozīta sistēmā nodotos iepakojumus no visas Latvijas, izņemot individuālas formas atkārtoti uzpildāmās pudeles, kuras atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem savāc paši ražotāji, kā arī daļu no universāli atkārtoti uzpildāmajām pudelēm, kuras savāc no centralizētajām noliktavām.

Centra vidū atrodas divas mehanizētas līnijas – saspiestajām PET pudelēm un alumīnija iepakojumiem. Katram maisam ir unikāla uzlīme un svītru kods, kas ļauj noteikt, no kura veikala tieši depozīta prece ir atvesta. To noskenē izkraujot, kas ļauj noteikt saņemto maisu daudzumu. Saspiesto taru otrreiz nav nepieciešams skenēt, jo vēlreiz to nodot nav iespējams. Šis ir iemesls, kas atspēko populistiskos pārmetumus, ka Latvija ir izmantojusi vecu tehnoloģiju, ka taromāts nespēj pieņemt saspiestu iepakojumu. To nevar izdarīt neviena depozīta sistēma, jo tas ļautu iepakojumu nodot atkārtoti.

Maisa saturs tiek izbērts uz līnijas konveijera lentes. Noskenējot uzlīmes, IT sistēmā tiek identificēts, ka maiss ir ne tikai saņemts, bet jau aizgājis pārstrādē.

Visvērtīgākās – caurspīdīgās plastmasas pudeles
Lai izvairītos no situācijām, kad nesaspiesto taru, kas nāk no manuālās nodošanas vai mazā taromāta, negodprātīgs cilvēks nenodotu atkārtoti citā vietā, veikalam depozītu maksā pēc tā, kas ir nogādāts uzskaites un šķirošanas centrā. Uz skaitāmās mašīnas tiek izbērts PET pudeļu un skārdeņu iepakojums. Tās pa vienai dodas tālāk pa lenti, iziet cauri skeneram, kas nolasa svītru kodu un pārliecinās, ka pudele ir reģistrēta depozīta sistēmā. Pēc koda tehnika atpazīst, kurā iedalījumā pudele jāiepūš: pirmajā nonāk PET pudeles, skārdenes – otrajā. Ja mašīnai neizdodas nolasīt svītru kodu, tas ir saburzījies vai traucē citi ap-stākļi, tas nonāk atsevišķā nodalījumā. Darbinieks to pārbauda un, ja viss ir kārtībā, ieskenē manuāli. Ja maisā ir ielikta neatbilstoša pudele, tā nonāk atsevišķā, depozīta sistēmai nederīgajā nodalījumā.

PET pudeļu plūsma nonāk cilindrā, kurš atbrīvo iepakojumus no vaļējiem korķīšiem un etiķetēm. Korķīši nonāk atsevišķā nodalījumā un vēlāk tiek sūtīti pārstrādātājam.

Tālāk pudeles sadala pēc plastmasas krāsas, un šis process tiek atkārtots divas reizes, galarezultātā nodrošinot tīrus, pēc krāsas sašķirotus iepakojumus. Caurspīdīgās pudeles ir vērtīgākas jeb dārgākas, jo, tās pārstrādājot, var uztaisīt jebkādu pudeli, bet no brūnā un zaļā PET iepakojuma – tikai attiecīgās krāsas iepakojumus. Pēc tam pudeles tiek sapresētas. Katra sapresētā ķīpa tiek nosvērta, numurēta, un tai piešķir svītru kodu, kas ļauj sekot līdzi pārstrādātajiem apjomiem. Mēnesī no iepakojumu uzskaites un šķirošanas centra tiek izvests 1400 tonnu pārstrādei paredzētā materiāla.

Apjomu dati pašlaik liecina – ja visas sastrādātās ķīpas sakrautu citu virs citas, sanāktu 3,6 kilometrus garš tornis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Stiklu kausē Lietuvā
Pēc līdzīga principa darbojas arī stikla taru šķirojošās lentes. Pēc svītru koda mašīna nodala atsevišķi balto, brūno un krāsaino stiklu. Pudeles pa lenti dodas uz sasmalcināšanu. Vienreiz izmantojamais stikls veido vidēji 6% no vidējā apjoma. Katru dienu lielā 20 tonnu automašīna dodas uz Lietuvas pilsētu Kauņu, kas ir tuvākā vieta, kur stiklu pārstrādā. Kauņā stiklu izkausē un taisa jaunas pudeles. Šis process patērē apmēram par 30% mazāk enerģijas, nekā pudeli ražojot no smiltīm.

Stikla taru dala divās daļās – atkārtoti uzpildāma un pārstrādājama, kas pamatā ir importēts iepakojums, vai produkts no tāda ražotāja, kurš pudeles nemazgā un atkārtoti neuzpilda.

Lai atrisinātu domstarpības, kad, piemēram, tirgotājs saka, nodeva 50 taras vienības, bet uzskaitē nonākušas 45, telpas aprīkotas ar novērošanas kamerām. Vajadzības gadījumā var pārskatīt video un pārliecināties, vai darbinieks nav pieļāvis kļūdu.


Cer pietuvoties Lietuvas rādītājiem
Labāko sniegumu depozīta sistēmas ieviešanā pirmajā gadā demonstrēja Lietuva – no tirdzniecībā laistajiem depozīta sistēmas iepakojumiem atpakaļ nodoti 74%. Šī veiksmes stāsta pamatā ir nezudušās depozīta sistēmas tradīcijas. M. Stūrītis stāsta, ka vēl pirms depozīta sistēmas ieviešanas kaimiņvalstī tirgotājiem no 2003. gada bija obligāts pienākums ņemt atpakaļ atkārtoti uzpildāmās pudeles. Sabiedrība šo ieradumu nezaudēja.

Igaunija pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas gadā sistēmā atgrieza nepilnus 50% iepakojuma, bet tas bija pirms 17 gadiem. Vidēji šis rādītājs dažādās valstīs pirmajā sistēmas darbības gadā ir 60%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā plānojam sasniegt 70% robežu. To var panākt, bet jāstrādā pie sabiedrības ieradumu maiņas. Iesaistes līmenis aug, daļa cilvēku ātri pierada un sāka izmantot depozīta sistēmu, citiem vajadzīgs ilgāks laiks.

Tikai retā depozīta sistēma Eiropā turpmākajos darbības gados nesasniedz 90% sistēmā atgrieztā iepakojuma rādītājus. Tas gan var atšķirties dažādiem iepakojuma veidiem, bet kopējā tendence ir iepriecinoša.


Saņemtas pirmās indikācijas par ietekmi uz vidi

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Miks Stūrītis, SIA «Depozīta iepakojuma operators» valdes priekšsēdētājs

Runājot par turpmāk veicamajiem darbiem, M. Stūrītis kā prioritāru nosauc turpmāku sabiedrības informēšanu: «Veicām pētījumu, kas uzrādīja, ka 97% sabiedrības zina, ka ir ieviesta depozīta sistēma. Tālāk jau ir motivācijas jautājums. Sabiedrībā ir viedoklis, ka, iepakojumu izmetot zaļajā konteinerā, jau ir paveikts labs darbs, bet tas tā nav. Labāks variants ir šķirošanas konteiners, bet arī tas nav pilnīgs. Problēma ar šķirošanas konteineriem ir tāda, ka, izmetot šķirošanas konteinerā nepiemērotu saturu, var tikt sabojāts viss tajā esošais tīrais materiāls, savukārt viss, kas nonāk depozīta sistēmā, tiek pārstrādāts. Bez savas naudas atgūšanas tas ir otrs iemesls, kādēļ vērts izmantot depozīta sistēmu, – tā ir dabai draudzīga. Sāk ienākt pirmās indikācijas par pozitīvo ietekmi uz vidi. Vislabāk tas būs redzams pēc gada, kad būs aizvadītas lielās sakopšanas talkas, bet jau tagad «Latvijas Valsts meži» norāda, ka tiek izmests mazāk dzērienu iepakojumu.»


Gatavas promvešanai. Mēnesī no iepakojumu uzskaites un šķirošanas centra tiek izvestas 1400 tonnas pārstrādei paredzētā materiāla. PET un skārda iepakojumi tiek saspiesti un safasēti ķīpās. Apjomu dati liecina – ja visas sastrādātās ķīpas sakrautu citu virs citas, sanāktu 3,6 kilometrus garš tornis. 
Foto – Imants Kaziļuns



Rosība visas dienas garumā. Depozīta iepakojuma operatora, uzskaites un šķirošanas centrā iepakojumi tiek piegādāti visas dienas garumā. 5000 kvadrātmetru plašajā telpā ierīkotas vairākas šķirošanas līnijas, atvestie iepakojumu maisi dienas gaitā tiek pārstrādāti un sagatavoti promvešanai.

Foto – Imants Kaziļuns


Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.