FOTO UN VIDEO: Nauda Vecumnieku Jaunā ezera glābšanai būs

Uz iedzīvotāju rosināto tikšanos Vecumnieku estrādē pie Jaunā ezera bija ieradušies Bauskas novada domes deputāti, lai informētu par ezera glābšanas gaitu. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks apsolīja, ka līdzekļus projekta īstenošanai atradīs.

Vairāk nekā simts ciema iedzīvotāju bija ieradušies uz tikšanos ar deputātiem, kas notika 30. jūnija pēcpusdienā. Deputātiem gan šī bija tikai daļa no izbrauciena – vispirms viņi apmeklēja būves Iecavā, tad ieradās pie Jaunā ezera, pēc tam apskatīja Vecumnieku vidusskolas piebūvi un noslēdza braucienu Skaistkalnē, kur notiek Skaistkalnes vidusskolas sporta zāles būvniecība.

Jau iepriekš pārliecību, ka novada domes vadība piedāvās iedzīvotājiem risinājumu, pauda Bauskas novada domes deputāts Ingmārs Līdaka: «Pilnīgi saprotu cilvēkus, kas aicina pulcēties pie ezera, bet esmu pārliecināts, ka viņi saņems pozitīvu ziņu. Absolūta pārliecība, ka viss noskaidrosies, nauda atradīsies un viss sāksies.»

Foto – Ivars Bogdanovs.

Sarunā ar iedzīvotājiem A. Mačeks iezīmēja potenciālo procesa gaitu. Pašvaldība ir apskatījusi un izpētījusi situāciju. Konstatētas trīs vietas, kur ir redzams cauruļvada bojājums, un viena vieta, kur cauruļvads ir aizgruvis. Tagad būs iepirkums un reizē meklēs iespējas iegūt finansējumu darbu veikšanai arī no citiem līdzekļiem – aizsūtītas vēstules uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Vides aizsardzības un Vides investīciju fondu. «Ja šīs institūcijas finansējumu nepiešķirs, būvdarbu izmaksas varētu segt no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem,» vērtēja A. Mačeks.

Foto – Ivars Bogdanovs.

Nelielas domstarpības bija par potenciālo darbu sākumu. Bauskas novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs informēja, ka plānots 100 metru cauruļu nomainīt ar atklātas tranšejas rakšanas metodi un 150 metrus ar beztranšejas metodi. Pēc viņa domām, darbi varētu sākties septembrī. A. Mačeks gan sacīja, ka tam būtu jāsākas ātrāk – būvnieki prognozēs teikuši, ka tur esot darbs trim mēnešiem un ceturtais mēnesis dokumentu nokārtošanai. Viņš minēja arī pašlaik tāmēs iezīmēto darbu summu – 121 tūkstotis eiro. Tiesa, reizē atzīmējot, ka gala summu noteiks iepirkums. A. Mačeks solīja, ka informācija par visiem procesiem, kas skars Jaunā ezera glābšanu, būs atrodama pašvaldības mājas lapā.

Jaunais ezers no otras puses, kur deputātu nebija aizgājuši. Foto – Ainars Ķienis

Jaunais ezers no otras puses, kur deputātu nebija aizgājuši. Foto – Ainars Ķienis

Risinājums varētu būt rudens pusē
Zemgale ir starp tiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, kas tradicionāli nav bagāti ar ezeriem, lai arī purvu agrāk Zemgales līdzenumos bijis pārpārēm. Vecumniekos savulaik to atrisināja, radot divas mākslīgas ūdens tilpnes, bet šogad sabrukušas savienojošās caurules, tādējādi Jaunais ezers pamazām izžūst.

Bauskas novada domē deputāti no Vecumniekiem – Guntis Kalniņš un Rihards Melgailis – problēmu «iezvanīja» jau pavasarī, norādot, ka šogad no ūdenstilpnes, kur vairāk pienāk ūdens – no Vecā ezera uz Jauno ezeru – pa cauruli nav nonācis tik daudz ūdens, cik iepriekšējos gados. Iemesls – bojāta savulaik zemē izbūvētā caurule no Vecā ezera līdz Jaunajam ezeram. Ūdens vai nu pazūd kaut kur pa vidu, vai arī caurule ir nosprostota un tālāk neiet. Daži zinātāji stāsta, ka tā varētu būt ierīkota ap 1973. gadu.

Mākslīgi veidots
Jaunais ezers ir mākslīgi izveidots dīķis Vecumnieku dienvidu daļā, tā kopējā platība ir 11,6 hektāri. Iedzīvotāji stāsta, ka savulaik šeit atradies purvs. Dabiskās ūdens pietekas nav. Vienīgais savienojums ar Taļķes upīti ir grāvis, kura mērķis ir novadīt lieko ūdeni, ja tāds būs, nevis pildīt ūdens pieteces funkciju.
«Ezera problēma – nav nekādas dabiskās pieteces. Normālam ezeram ir vismaz tērcītes, kas ietek, īpaši, ja nolīst lietus. Te praktiski nekā nav. Pat ja nolīst 30 milimetri nokrišņu, tad ezera līmenis apmēram tikpat arī paceļas,» situāciju raksturo Vecumnieku iedzīvotājs, deputāts Ingmārs Līdaka.

Attiecīgi ūdens līmeni Jaunajā ezerā visus šos gadus uzturēja mākslīgā ceļā – pa cauruli pusmetra diametrā, kas savieno Veco ezeru ar Jauno cauri visam Vecumnieku ciemam vairāk nekā kilometra garumā. «Jauno ezeru ar ūdeni pildīja parasti pavasara periodā, kad Vecajā ezerā bija lielāks pieplūdums. Atsevišķos gadījumos no Vecā ezera ūdens nāca arī tad, ja gāja pāri pār slūžām,» stāsta Vecumnieku iedzīvotājs un Bauskas novada domes deputāts Guntis Kalniņš. «Caurulei jau iepriekš ik pa laikam bija avārijas. Daļa ir betona caurules, daļa plastmasas caurules, savienojumi nav ilgtermiņā noturīgi. Ieguldījums nākotnē būs vajadzīgs pamatīgs,» norāda Vecumnieku apvienības vadītāja Dace Šileika.

Žēl noskatīties
Par Vecumnieku iedzīvotāju noskaņojumu stāsta jaunietis Kristians Everts Švītiņš: «Gan no iedzīvotāju, gan jauniešu puses ir tā, ka daļa par to nerunā un neliekas ne zinis, bet ir ļoti daudz cilvēku, kam interesē ezers un kas par to runā.»

«Žēl skatīties, kā tagad ezers aizaug. Zivis ezerā bija salaistas, cilvēki makšķerēja. Gulbji arī tur dzīvo, par putniem arī jārūpējas. Pie estrādes pagaidām vismazāk izmaiņas var manīt. Bet uz kapu pusi var redzēt, ka no krasta ūdens ir tālu atkāpies. Tur viss ir aizaudzis. Skats ir briesmīgs. Ja izžūs, ainava stipri mainīsies,» vērtē K. E. Švītiņš.

Apdraudētas ir zivis
Ingmārs Līdaka, kas ir biologs-zoologs, uzskata, ka vislielākā ekosistēmas traģēdija varētu būt tieši zivīm. «Ir slikti, ka ir augstas temperatūras – zivis paslēpjas bedrēs, tur pieaug ūdens temperatūra, siltā ūdenī skābekļa saturs ir mazāks un zivīm grūtāk. Ja ezers tāds paliks uz ziemu un aizsals, tad tas ir nāves spriedums visiem, kas tur dzīvo. Ir viena mala dziļāka, bet ezers tomēr ir diezgan sekls, zivīm nav kur pasprukt. Par putniem pagaidām tik ļoti neuztrauktos. Ir bijuši gadījumi, kad gulbji no Jaunā ezera ar jauno paaudzi kājām ar visiem bērniem dodas uz Veco ezeru cauri ciema teritorijai. Ikdienā gulbjiem vajadzīgs augājs, kura jau stipri par daudz. Viņiem ūdens vajadzīgs vairāk drošībai, pietiek ar
50 centimetru dziļu ūdeni – lai lapsa klāt netiek. Laučiem ir līdzīgi,» stāsta I. Līdaka.

Avārijas vieta atrasta
Potenciālo darbu apjoms esot puslīdz skaidrs. «Viena vieta jau ir atrakta. Četri posmi jau ir remontēti iepriekšējos gados, šis ir nākamais,» saka G. Kalniņš. Viņš vērtē, ka darbi varētu skart posmu no Liepu ielas sākuma gar Pludmales ielu – apmēram 200 metru garumā. «No viena un otra gala līdz šim posmam caurule ir remontēta,» tā G. Kalniņš.

Viņa teikto apstiprina D. Šileika: «Ir konstatēta avārijas vieta. Veikta video inspekcija – caurulē ielaida videokameru un atrada bojājuma vietu.» Viņa vērtē, ka potenciāli pārbūvējamais posms ir apmēram 250 metru garš.

Galvenā problēma tomēr ir cita – lai arī par to sāka runāt aprīļa beigās un Bauskas novada domes deputāti Guntis Kalniņš un Rihards Melgailis jautājumu aktualizēja Bauskas novada finanšu komitejas sēdē 19. maijā, tomēr nekas pagaidām nenotiek, jo pirmā atbilde bija – pašvaldībai nav naudas.

Meklē finansējumu
Vecumnieku ciema iedzīvotāji sociālajos tīklos ir pauduši viedokli, ka tas ir ārkārtas gadījums un pašvaldībai ir jāsameklē finansējums. «Pašvaldībai ir jāsniedz risinājums, jo tas skar visus Vecumnieku ciema iedzīvotājus. Dažādās situācijās var savākt brīvprātīgos, jauniešus un iedzīvotājus, kam rūp Jaunais ezers un kas vēlas atjaunot tā skaistumu, bet šajā situācijā ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai problēmu novērstu. Domāju, ka šī ir prioritāra problēma – mēs zaudējam laiku un iespējas, ja nerisinām vides pro-blēmu ļoti ātri. Kādam tāpat šī problēma būs jārisina, un tas prasīs vēl vairāk finanšu un vēl vairāk laika,» tā K. E. Švītiņš.

«Plānošana notiek jau divus mēnešus – no aprīļa vidus. No tā vien labāka situācija nekļūst. Jau aprīlī sāku brīdināt, kad konstatēju, ka nav vairs ko čammāties un izvērtēt. Tas ir ārkārtas gadījums, kuram finansējums vienkārši jāatrod – tas atbilst neparedzētiem gadījumiem,» norāda G. Kalniņš.

«Runājām ar novada vadību, tiklīdz parādījās šī nelaime. Skaidrs, ka naudas nav un viss sadārdzinās, bet Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks teica, ka Vecumnieki bez ezera nav iedomājami, tas ir jāizdara,» stāsta I. Līdaka.

Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja D. Šileika norāda, ka novada vadība meklē valdības palīdzību. «Sagatavota vēstule Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un Vides investīciju fondam no Bauskas pašvaldības ar lūgumu piešķirt finansējumu avārijas seku likvidēšanai. Esam veikuši sarunas ar pašvaldību, ir apsekošanas, ir provizoriskās tāmes sastādītas, bet izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma,» informē D. Šileika.

Naudu vajadzēs vairāk
Potenciālos darbu īstenošanas termiņus min dažādus. «Pat ja izdosies līdz jūlija beigām sataisīt, tāpat nebūs ūdens, no kā ezeru uzpildīt, ja paliks tāds pats laiks vasarā. Tad jānolaiž puslīmenis Vecajam ezeram, lai par pusi paceltu Jauno, kas žūst ārā,» saka G. Kalniņš. «Vēlākais – oktobra beigas, novembra sākums, kad remonts jāveic, lai var uzpildīt ezeru,» vērtē I. Līdaka, norādot, ka galvenais ir panākt, lai pa ziemu ezera ūdeņi pilnībā nesasalst.

Tomēr, pat ja remontu veiks pēc iespējas ātrāk, notikumi iezīmē nākotnes problēmu – nepieciešama visas caurules nomaiņa, kas izmaksās jau daudz dārgāk. «Nākotnē jādomā par kapitālu nomaiņu – gan slūžām, gan visam ūdensvadam. Slūžas arī nav labā stāvoklī,» saka I. Līdaka. «Pašlaik caurules mainītas tikai uz pašvaldības zemes. Tālāk būs grūtāk saskaņot – gan privātie īpašumi, gan jāšķērso Rīgas iela, kur būs prasības no VSIA «Lat-vijas Valsts ceļi»,» saka G. Kalniņš. «Nepieciešams vērienīgs projekts ar tehnisko dokumentāciju, jo caurules iet zem ciema teritorijas un skar privātos īpašumus. Avārijas notiek ik pa laikam, slūžām nepieciešama pārbūve un rekonstrukcija,» to pašu pauž D. Šileika.

Kopējais vērtējums – cauruļu nomaiņa visā garumā izmaksātu vairāk nekā miljonu eiro. Tomēr šī izvēle būs jāveic. «Vai mēs gribam, lai Jaunā ezera vietā praktiski ciema vidū būtu atkal purvs?» retoriski vaicā K. E. Švītiņš.