Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Zīle pauž šaubas par ieceri Latvijā īstenot LNG termināļa projektu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP priekšsēdētāja vietnieks Roberts Zīle (NA) pauž šaubas par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa potenciālo būvniecību Latvijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: Publicitātes

Viņš Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteicās, ka patlaban nesaprot valdības apsolījumu, ka šāds terminālis noteikti taps, jo ir nepieciešama plašāka analīze. Tādu līdz maija beigām Ekonomikas ministrija (EM) apsolījusi veikt un tad arī varēs spriest, vai šāds terminālis tiešām ir vajadzīgs.

Tāpat Zīle skaidroja, ka nevienam investoram arī iepriekš no valsts puses nav likti šķēršļi termināļa būvniecībai Latvijā, tomēr investori vēlas noteiktas garantijas no valsts vai valsts uzņēmumiem ar solījumiem katru gadu iegādāties noteiktu dabasgāzes apjomu caur termināli vai, piemēram, iesaistīties ar palīdzību cauruļvada izbūvē līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, vai noteikt projektam nacionālo nozīmi.

Zīle atzīmēja, ka, valstij sniedzot investoriem kādas garantijas un slēdzot līgumus uz desmit vai 15 gadiem, var iznākt situācija, kurā nopirkto gāzi vairs nevarēs pārdot, jo tai būs liela cena. Tāpat, politiķa ieskatā, ir jāņem vērā arī Eiropas zaļais kurss, jo dabasgāzes patēriņš ikgadēji samazināsies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Mēs nezinām, kāds būs patēriņš, nezinām, kāds būs pieprasījums pēc gāzes, kāda būs cena pa šo laiku. Tā ir tā būtība, kas EM ir jāizanalizē. Ceru, ka tas tiks izdarīts, un tad arī būs politiķu lēmumu laiks,” sacīja Zīle.

Politiķis arī norādīja, ka, piemēram, Skultes LNG termināļa gadījumā tā jauda vairākas reizes pārsniegtu Latvijas patēriņam nepieciešamo, tomēr ideja, ka 2024.gadā, kad terminālis būtu gatavs, Igaunija un Lietuva beigs lietot savus Klaipēdas un Paldisku termināļus, nebūtu pareiza.

Tāpat Zīle aicināja potenciālos termināļu attīstītājus Latvijā uzrunāt komersantus tiešā veidā, neiesaistot sarunās Latvijas valsti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ņemot vērā, ka termināli Latvijā nevarēs uzbūvēt vēl līdz 2024.gadam, Latvijai būtu jāpievēršas Paldisku termināļa izbūvei, ņemot vērā, ka tas ir īstermiņa risinājums, uzskata Zīle.

Tikmēr EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) raidījumā pauda, ka, neskatoties uz valdības konceptuālo lēmumu par termināļa izveidi Latvijā, tas vēl nav pilnībā izlemts jautājums.

“Mēs šodien nesakām – vajag vai nevajag. Tur ir ļoti daudz nezināmo, uz kuriem mēs ceram iegūt atbildes pētījuma laikā. Protams, es arī gribu pievienoties tam, ka mēs neesam atteikušies no mūsu stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem kopumā samazināt dabasgāzes patēriņu un, varētu teikt, atkarību no fosilajiem materiāliem. Tas arī ir jāņem vērā, ka tuvākajos gados patēriņš samazināsies. Tas arī ir aspekts. Vienīgais, ko es varu uzsvērt ir, ka šie jautājumi visi tiks skaidroti, vērtēti un tad tiks likti priekšā Ministru kabinetam lemšanai,” atzīmēja Indriksone.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 19.aprīlī pieņēma konceptuālu lēmumu par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, sākot ar nākamo gadu. Tāpat valdība konceptuāli vienojusies par LNG termināļa izbūvi Latvijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pēc valdības sēdes otrdien pauda, ka ticamākais variants, kad tas varētu tikt uzbūvēts, ir 2023.gada beigas vai 2024.gad sākums. EM uzticēts līdz 31.maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināla atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem, izmaksām.

Tikmēr Paldisku LNG terminālis pie Tallinas ostas potenciāli varētu būt gatavs jau šī gada beigās. Projektu kopīgi paredz īstenot Igaunija, Latvija un Somija, tādējādi veicinot enerģētisko neatkarību un padarot iespējamu procesu atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.