Pagasta vai pilsētas pašvaldības apmeklētāju un saņemto dokumentu skaitu visbiežāk nosaka administratīvās teritorijas lielums un iedzīvotāju daudzums.
Pagasta vai pilsētas pašvaldības apmeklētāju un saņemto dokumentu skaitu visbiežāk nosaka administratīvās teritorijas lielums un iedzīvotāju daudzums.
Kā vēstī dažādi ziņu avoti, piemēram, Rīgas Dome mēnesī saņem vairāk nekā tūkstoš dokumentu. Apmēram tikpat daudz dokumentu no Rīgas Domes tiek nosūtīts dažādiem adresātiem. Kā ir mūsu rajonā?
Visvairāk interesējas par dzīvokļiem
“Domāju, ka pašvaldību vidēji dienā apmeklē ap piecdesmit cilvēku. Visvairāk pie mums ierodas katru gadu maija beigās, jūnija sākumā, kad daudzi ir enerģijas pilni, vēlas būvēt un rosīties,” sacīja Iecavas novada Domes kancelejas pārzine Tamāra Šmite, kura šo pienākumu veic jau trīspadsmito gadu. Viņa sacīja, ka pagājušajā gadā reģistrēti 1555 fizisko un juridisko personu iesniegumi, bet nosūtīti 2175 dokumenti. “Daudz pašvaldības iedzīvotāju interesējas par zemes īpašuma jautājumiem, vēlas saņemt dažādas izziņas vai atļaujas,” skaidroja kancelejas pārzine.
Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile teica, ka apmeklētāju reģistrēšanai viņa iekārtojusi “šņorgrāmatu”, kurā fiksēts ikviens apmeklētājs un kādā jautājumā tas meklējis palīdzību pašvaldībā. “Visvairāk ir to iedzīvotāju, kas interesējas par dzīvokļa jautājumiem. Vismaz divi trīs cilvēki ik dienas. Ir, protams, arī apmeklētāji, kas pie manis regulāri nāk katru otro vai trešo dienu…” sacīja Bauskas Domes priekšsēdētāja.
Domes izpilddirektors Jānis Mičulis atzina, ka pieņemšanas reizēs par dažādiem saimnieciskiem jautājumiem pie viņa vēršas vairāk nekā desmit apmeklētāju, bet ikdienā – nedaudz mazāk.
Vairāki desmiti apmeklētāju ik dienas ir arī citās pilsētas pašvaldības nodaļās – sociālās palīdzības dienestā, dzimtsarakstu nodaļā.
Šķiet, ka laukos pagastmājas dzīve varētu būt krietni klusāka, bet izrādās, ka tā nebūt nav. Daudzas funkcijas tagad “deleģētas” tieši lauku vietvarām.
Laucinieks nemēdz tukšu pļāpāt
“Vasarā mums ir mazāk apmeklētāju, ziemā vairāk. Kā jau tas ir lauku pagastos. Apmeklētāju skaits ir lielāks rīta pusē. Iedzīvotāju lielākā daļa, kas šurpu nākuši, interesējas par zemes un īpašuma jautājumiem, bet daudzi izmanto iespēju piezvanīt un vajadzīgo izziņu pieteikt pa tālruni,” sacīja Bārbeles pagasta sociālā darbiniece Sandra Dreijere.
Ceraukstes pagasta izpilddirektors Jāzeps Lasovskis atzina, ka dienā pašvaldību apmeklē piecpadsmit līdz divdesmit iedzīvotāju. Lielākoties tie ir cilvēki, kas nākuši kārtot dažādus maksājumus, reģistrēt mirušos vai dzimušos. Saimnieciska rakstura jautājumu esot maz. Interesējas galvenokārt par ūdensvada vai kanalizācijas problēmām.
Arī Stelpes pagastā – vienā no rajona mazākajām pašvaldībām – dienā esot vidēji divpadsmit apmeklētāju. “Lauku cilvēks uz pagastmāju nāk tad, kad kādas lietas kārtojamas. Nav gadījies sastapt apmeklētāju, kas būtu nācis tāpat vien papļāpāt, jo lauciniekam darbs dzen darbu,” sacīja sekretāre lietvede Mārīte Grantiņa.
Rajona Padomē nepārbauda vietvaru darbu
Savs apmeklētāju loks ir arī rajona pašvaldībai, kurai reāli nav savas administratīvi pārvaldāmās teritorijas. “Mūsu darbam ir cita specifika, lietas tiek kārtotas citā līmenī. Drīzāk tie ir lietišķi darījumi, dažādi projekti, no kuriem vēlāk ieguvējas ir rajona pašvaldības,” skaidroja rajona Padomes izpilddirektore Dagnija Ludrika. Dažkārt apmeklētāji vēloties izteikt savu kritisko attieksmi par vietējo pašvaldību darbu. “Tad mums nākas sacīt, ka rajona Padome nevada un nepārbauda vietvaru darbu,” tā D. Ludrika.
Vairāki “Bauskas Dzīves” aptaujātie pašvaldību darbinieki atzina, ka nereti iedzīvotājiem ir nepareizs priekšstats par darba slodzi pašvaldībā.
