Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Laikraksta «Bauskas Dzīve» ētikas kodekss

SIA «Bauskas Dzīve» laikraksta MISIJA

«Bauskas Dzīve» ir moderns ekonomiski un politiski neatkarīgs reģionālais laikraksts, kura misija ir kalpot Bauskas novada iedzīvotājiem – būt pirmajam un noderīgākajam informācijas un reklāmas avotam katrā reģiona ģimenē. Ar laikraksta saturu sekmēt vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes un vides uzlabošanu, būt modriem, aizstāvot cilvēktiesības un demokrātiju mūsu novadā.

Ētikas kodekss – žurnālistu darbības ētiskie pamatprincipi

Izdevuma misijai pakārtoti arī «Bauskas Dzīves» žurnālistu darbības ētiskie pamatprincipi. Svarīgākais princips, no kā vadāmies, – vārda un preses brīvība ir demokrātijas priekšnosacījums, brīva un neatkarīga prese ir cilvēktiesību ievērošanas un sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.

1. Žurnālistu pienākums un uzdevumi

Aizstāvēt vārda un preses brīvību, gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Iestāties par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.

Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju. Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.

2. No katra žurnālista tiek gaidīts, ka darbā kalposit mūsu lasītājiem un ievērosit klientu apkalpošanas trīs pamatprincipus:

izturies pret kolēģiem tā, it kā viņi būtu tavi vissvarīgākie lasītāji;

izturies pret katru lasītāju un klientu tā kā pret saviem kolēģiem;

respektē savu darbu un savu kolēģu darbu.

3. Uzņēmums no jums sagaida, ka sargāsit savus informācijas avotis un tos neizpaudīsiet.

4. Avīzes redakcionālā neatkarība nozīmē, ka:

1.      stingri tiek ievērota prasība nošķirt reklāmu no žurnālistikas ziņām;

2.      tiek ievērota prasība nošķirt viedokļus un komentārus no ziņām.

5. Neatkarība nozīmē arī finansiālu neatkarību:

–          mūsu ienākumu avoti ir ieņēmumi no reklāmas, sludinājumiem, avīzes abonentiem, mazumtirdzniecības un citas saimnieciskās darbības.

6. Interešu konflikts.

Uzņēmums «Bauskas Dzīve» atbalsta vietējās sabiedriskās un filantropiskās aktivitātes. Ikviens darbinieks tiek iedrošināts piedalīties izglītojošās un labdarības organizācijās un aktivitātēs, nevalstisku organizāciju darbā. Tomēr no jums tiek gaidīts, lai jūsu ārpusdarba intereses un aktivitātes neradītu interešu konfliktu, netraucētu lojalitātei pret laikrakstu «Bauskas Dzīves» un tā lasītājiem.

Neatkarības rādītājs ir lasītāju uzticība, ticamība avīzei. Žurnālista piederība kādai noteiktai partijai vai deputāta statuss šo ētikas robežu pārkāpj, un tāda žurnālista sniegtās ziņas lasītājos neradīs uzticību. «Bauskas Dzīvei» lasītāju uzticība ir svarīgākais neatkarības rādītājs, talab žurnālistam, ja viņš izlemj kandidēt kādās vēlēšanās, jāaptur sava profesionālā darbība. No jums tiek gaidīts, lai netiktu pārkāpti brīvas un objektīvas preses principi.

7. Uzņēmums tic, ka jūs, darba pienākumus pildot, nepieņemsit naudas piedāvājumus vai dāvinājumus. Par šādiem piedāvājumu gadījumiem nekavējoties informēt galveno redaktoru.

8. Jūsu izskats, apģērbs. Žurnālista darbs saistīts ar dažādiem izbraukumiem un iestāžu apmeklējumiem, dalību dažādās situācijās. Galvenais nosacījums – ģērbties katram gadījumam piemēroti. Atcerieties – arī jūsu izskats noteiks jūsu interviju kvalitāti, bet jūs esat profesionālis. Pēc jūsu izskata spriedīs arī par mūsu uzņēmumu.

LMĒP ētikas kodekss

SIA «Bauskas Dzīve» laikraksts ir pievienojes un savā redakcijas darbībā izmanto arī LMĒP izstrādāto ētikas kodeksu, kurš pieejams šeit:

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome”
Reģ.nr. 40008283017
Juridiskā adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010
Pielikums Nr.1
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome”
2018. gada 12. decembra dibināšanas lēmumam
Ar grozījumiem, kas izdarīti 2019.gada 27. februāra Biedru kopsapulcē

Kodeksa mērķis un tvērums
1.1. Kodeksa mērķis ir noteikt biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (turpmāk – Biedrība)
apstiprinātos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprinicpus informācijas iegūšanas,
uzglabāšanas, apstrādes un izplatīšanas procesā saistībā ar plašsaziņas mediju darbu.
1.2. Kodekss aizstāv mediju brīvību un plurālismu, lai nodrošinātu mediju vides daudzveidību, un
vienlaikus veicinātu atbildīgu un profesionālu informācijas iegūšanas, uzglabāšanas, apstrādes un
izplatīšanas praksi.
1.3. Biedrība savā darbībā, līdztekus šim Ētikas kodeksam, ievēro Latvijas Republikas likumus,
starptautisko tiesību normas un tiesu praksi, ievērojot tajā ietvertās plašsaziņas mediju ētikas
normas. Izskatot sūdzības, Biedrība ņem vērā arī konkrētajās nozarēs ieviestos ētikas vai rīcības
kodeksus.
1.4. Biedrība, apkopojot šī Kodeksa piemērošanas praksi, skaidro Kodeksā nostiprināto principu
saturu, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina Kodeksa pārskatīšanu plašsaziņas mediju
profesionālās ētikas un uzvedības principu nostiprināšanai praksē.

  1. Kodeksa izmantošana
    2.1. Kodekss ir plašsaziņas mediju pašregulācijas dokuments, kas nosaka principus un uzvedību,
    par kuru ievērošanu ir vienojušies Biedrības dibinātāji un biedri. Biedrības biedri rūpējas par šī
    Kodeksa ievērošanas mehānismu radīšanu un izmantošanu plašsaziņas mediju darbībā.
    2.2. Kodekss ir paredzēts vienotas profesionālo standartu un kritēriju izpratnes veicināšanai kā
    pamats labas mediju profesionālās prakses attīstībai un izmantojams ņemams vērā, ka dažādi
    mediju tipi, žurnālistikas veidi, žanri un formāti ir vērtējami to redakcionālās politikas, satura un
    tehniskajās robežās.
    2.3. Biedrība darbojas tai skaitā kā samierinātājs starp strīdā iesaistītajām pusēm, izmantojot
    Kodeksā nostiprinātās vērtības un principus.
    2.4. Kodekss ir saistošs Biedrības biedriem, kā arī jebkurai personai, kas rakstveidā apliecinājusi
    pievienošanos Kodeksam un paziņojusi par to Biedrībai.
  2. Vērtības
    Šis Kodekss aizsargā tādas plašsaziņas mediju un mediju profesionāļu pamatvērtības kā vārda
    brīvība, informācijas un viedokļu daudzveidība, redakcionālā neatkarība, mediju uzticamība,
    autonomija, žurnālistu tiesības, godprātīgums (objektivitāte), cilvēktiesības, it īpaši bērnu un
    nepilngadīgo tiesības, vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums, auditorijas izglītošana, mediju un
    auditorijas savstarpējā uzticēšanās.
  3. Principi
    Biedrība veicina šādu ētiskas prakses principu ievērošanu plašsaziņas mediju un ar tiem saistīto
    profesionāļu darbībā:
    4.1. Godprātība – nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā
    pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti
    ietekmēt auditoriju. Plašsaziņas medijs pēc iespējas nodrošina šādas informācijas labošanu vai
    atsaukšanu.
    4.2. Daudzveidība – plašsaziņas līdzekļi nodrošina sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu
    informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem. Plašsaziņas mediji un ar tiem saistītās personas
    ņem vērā dažādus viedokļus arī gadījumā, ja tie šķiet personīgi nepieņemami.
    4.3. Diskriminācijas un naida kurināšanas aizliegums – plašsaziņas mediji rūpējas, lai publicētajos
    materiālos un lasītāju komentāros nebūtu naida runas, aicinājumu uz vardarbību un citas likumā
    aizliegtās darbības. Konstatējot šādas neatbilstības, tās ir pēc iespējas ātri jānovērš, tai skaitā
    ieviešot pašregulācijas mehānismus.
    4.4. Faktu un viedokļu nošķīrums – izplatot informāciju ir skaidri jānošķir fakti no žurnālistu
    viedokļiem vai interpretācijas.
    4.5. Redakcijas veidota satura un reklāmas nošķīrums – plašsaziņas medijs nepieļauj slēptas
    reklāmas publiskošanu. Apmaksāts saturs tiek nepārprotami nošķirts no redakcijas veidotā satura.
    4.6. Informācijas iegūšana un izmantošana – plašsaziņas mediji iegūst pēc iespējas vairāk
    auditorijai būtiskas informācijas, lai izveidotu pēc iespējas objektīvāku plašsaziņas mediju saturu;
    4.6.1. Faktu pārbaude – plašsaziņas mediji izvairās no nepārbaudītas informācijas
    publicēšanas.
    4.6.2. Autentiskuma pārbaude – izmantojot attēlus un dokumentus publicējamā materiālā, ir
    jāpārliecinās par to autentiskumu;
    4.6.3. Kritiska attieksme pret avotu – iegūstot informāciju, tā ir kritiski jāizvērtē, ņemot vērā
    informācijas avota profesionālo, finansiālo vai citu ieinteresētību, kā arī iespējamos interešu
    konfliktus.
    4.7. Cieņa – plašsaziņas mediji atzīst un ciena ikviena cilvēka unikālo vērtību, kas uzliek pienākumu
    šo vērtību apliecināt saskarsmē, tai skaitā sociālo tīklu vietnēs;
    4.7.1. Saudzīga attieksme pret mazaizsargātām personām – Lai nenodarītu kaitējumu
    indivīdam, žurnālists vai cits plašsaziņas medija pārstāvis ar lielu piesardzību intervē vai kā
    citādi savu materiālu veidošanā iesaista personas, kas varētu būt emocionāli nestabilas vai
    citādi mazaizsargātas, kā arī personas, kuras citu apstākļu vai pieredzes trūkuma dēļ nespēj
    izvērtēt informācijas publicēšanas sekas.
    4.7.2. Piesardzība darbā ar nepilngadīgajiem – iegūstot, apstrādājot un izplatot informāciju
    par bērniem un nepilngadīgajiem, ir jāievēro īpaša piesardzība, lai tiem nenodarītu kaitējumu.
    4.8. Konfidencialitāte – iegūstot sensitīvu informāciju par kādu fizisku vai juridisku personu,
    plašsaziņas medijiem ir jāpieliek visas pūles, lai šādas informācijas nesankcionēta noplūde
    nenodarītu kaitējumu šai personai. Izplatot šādu informāciju, plašsaziņas mediji samēro
    sabiedrības intereses un konkrētai personai iespējamo kaitējumu.
    4.9. Autortiesību ievērošana – izmantojot citu personu intelektuālo īpašumu ir jāatsaucas uz tā
    autoru/avotu. Plašsaziņas mediji iegūst visas nepieciešamās atļaujas autordarbu izmantošanai. Citu
    personu autordarbu nedrīkst uzdot par savējo. Izmantojot kādu sveša darba fragmentu kā citātu
    vai pat tikai pārstāstot būtiskāko, atsauce uz oriģinālu ir obligāta.
    4.10. Interešu konflikta atklāšana – interešu konflikta gadījumā tas ir atklāti jādeklarē. Iespējama
    vai šķietama interešu konflikta gadījumā plašsaziņas medija pārstāvis nodrošina informāciju, kas
    liecina par interešu konflikta neesamību vai atstatās no pienākumu veikšanas konkrētā jautājumā,
    lai nodrošinātu sabiedrības uzticību plašsaziņas medijam.
    4.11. Caurskatāmība – plašsaziņas mediji pēc iespējas nodrošina sabiedrības iespēju iepazīties ar
    informāciju par tā īpašniekiem, vadītājiem un patiesā labuma guvējiem.
  4. Tiesības
    Kaitējumu cietušām personām ir tiesības vērsties Biedrības Ētikas padomē ar sūdzību par
    iespējamiem šī Kodeksa pārkāpumiem.
  5. Kodeksa uzraudzības mehānisms
    6.1. Biedrība tās Statūtos noteiktajā kārtībā nosaka procedūru sūdzību pieņemšanai un
    izvērtēšanai. Biedrība informāciju par sūdzību iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību padara ērti
    pieejamu tās tīmekļa vietnē.
    6.2. Ja Biedrības Ētikas padome saņemtu sūdzību atzīst par pamatotu un attiecīgais subjekts ir
    Biedrības biedrs (ir pievienojies šim Ētikas kodeksam), Ētikas padome var uzlikt pienākumu atzīt
    savu kļūdu un publiskot Ētikas padomes lēmumu attiecīgajā plašsaziņas medijā. Faktoloģiskas
    kļūdas gadījumā plašsaziņas medijam ir pienākums pēc iespējas ātrāk publicēt kļūdas labojumu,
    vairāku kļūdu gadījumā – atsaukumu, un, vajadzības gadījumā, atvainošanos.
    6.3. Biedrības Ētikas padome savus lēmumus publicē savā tīmekļa vietnē, ievērojot aizskarto
    personu tiesības uz privātumu.
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.