Stingrās prasības ES lauksaimniecības subsīdiju saņemša nai Igaunijā samazinājušas patvaļīgu zemes izmantošanu, taču palielinājušas krāpnieku skaitu, kuri vēlas iegūt lielāku atbalstu, deklarējot vairāk zemes, nekā viņiem patiesībā ir.
Stingrās prasības Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības subsīdiju saņemša nai Igaunijā samazinājušas patvaļīgu zemes izmantošanu, taču palielinājušas krāpnieku skaitu, kuri vēlas iegūt lielāku atbalstu, deklarējot vairāk zemes, nekā viņiem patiesībā ir, vēsta laikraksts “Postimees”.
“Kopējais atbalsts lauksaimniecības zemes saglabāšanai labā stāvoklī ir 417 kronu (17,64 lati) par hektāru,” Lauksaimniecības uzskaites un informācijas pārvaldes (PRIA) preses pārstāve Heli Rāmetsa norādīja uz vienu iemeslu, kāpēc zemnieki krāpjas. Ja audzē labību, papildus tiek pievienotas 800 kronas (33,84 lati) par hektāru.
“Ir bijuši gadījumi, kad 15 hektāru lauksaimniecības zemes, kas pieder vairākiem īpašniekiem, pieteikumā pēc atbalsta kļūst par 20 hektāru lielu zemes gabalu,” sacīja H. Rāmetsa.
PRIA jūlijā atklāja telefona līniju godīgu zemnieku spiediena dēļ. Viņi vēlējās informēt PRIA par laukiem, kuri netiek labi uzturēti un par kuriem īpašnieki ir pieprasījuši subsīdijas.
