Kluso pierobežas ciemu Skaistkalni divas dienas piepildīja rosība un visvisādas izdarības.
Kluso pierobežas ciemu Skaistkalni divas dienas piepildīja rosība un visvisādas izdarības.
Skaistkalnieši un daudz ciemiņu 31. jūlijā un 1. augustā, sestdien un svētdien, sajuta laika plūdumu. Šovasar aprit 515 gadu, kopš vēstures avotos pieminēts Skaistkalnes vārds. Tādēļ, liekot kopā laicīgas un garīgas aktivitātes, izdevās plašas svinības.
Vietējā tautas nama vadītāja Līga Baļčūne stāsta: “Idejas par svētkiem prātā bija ilgu laiku. Sarīkojuma “No seno dienu pūralādes” scenāriju veidojām kopīgi. Skolotājs Ingus Pavinkšnis un režisore Aija Skosa bija lielākie palīgi. Barona Johana Korfa tēls šķita piemērotākais, lai ieskatītos senās dienās un pārceltos līdz mūsu laikam. Izpausties varēja dažādi personāži, kādi gadu ritumā ir bijuši raksturīgi Skaistkalnei.”
31. jūlijā svētkus ieskandināja brašais pašmāju pūtēju orķestris, ko vada pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš. Pa ciemata galveno, Rīgas ielu Sprīdītis vadīja svētku gājienu uz estrādi. Un šeit tika vērta vaļā simboliskā pūralāde, kurā krājušās gadu desmitu un simtu vērtības. Naskais Sprīdītis būtu viens pats ticis galā ar pūra vētīšanu, taču viss vēl labāk veicās, kad ar viņu kopā darbojās barons un baronese Korfi. Tā nu viņi, viens otru uzrunādami “Mīļ vīr” vai “Mīļ sēv”, attina laika kamolu.
Dejās un dziesmās, skatuves tēlos atklājās skaistkalniešu dzīvīgums un darbīgums. Noskaņu bagātināja Rīgas seno danču kluba dalībnieku priekšnesumi. Un barons ar baronesi tā vija vakara intrigu, ka ne mirkli nebija garlaicīgi. Ieradās arī pārupes kaimiņi. Sestdien Lietuvas Republikas Germanišķu apdzīvotā vieta svinēja 400. gadskārtu. Tā abu jubilāru pārstāvji pāri Mēmelei viens otram nesa sveicienus.
“Bauskas Dzīve”, vērojot svētku programmu un skatītājus, jutās patīkami pārsteigta, ka estrādē bija daudz gados jaunu ļaužu un bērnu. Skaistkalnietis Arvo sacīja: “Šodien viss ir citādāk nekā iepriekš un tādēļ interesanti.” Skolotāja Austra Auguste jau vairāk nekā 30 gadu dzīvo un strādā Skaistkalnē. Viņa novērtēja vietējo iedzīvotāju centību: “Visi tā strādāja, kopa apkārtni, lai svētku dienās būtu skaisti.”
Kas būtu Skaistkalne bez tradicionālajiem Kanepenes tirgiem. Jau sestdienas pievakarē sporta laukumā tika iekārtotas tirgošanās vietas. Vakar sacentās arī ugunsdzēsēji, kuru amata brālība no senlaikiem ir piederīga Skaistkalnei. Ar Ādolfa Alunāna lugas “Pašu audzināts” iestudējumu vakarvakarā svētku programma izskanēja. Protams, kā jau tādā gadskārtā, arī ballēties estrādē varēja divus vakarus.
***
Uzziņai
– Skaistkalnes 515 gadu sarīkojumu cikls sākās maijā ar bērnu svētkiem “Pavasaris Šēnbergā” un noslēgsies augustā ar bērnu mūzikas skolu simfonisko orķestru koncertiem.
– 31. jūlijā un 1. augustā svētkos piedalījās: vietējā dramatiskā kopa “Gadījums”, Skaistkalnes un Vecsaules pagasta apvienotais sieviešu koris “Skalve”, vietējās vidusskolas 1. – 4. klašu koris, pūtēju orķestris, Rīgas seno danču kluba semināra dalībnieki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris, pasākumus apskaņoja Mūzikas dizaina grupa no Rīgas.
– Puķu izstādi veidoja sieviešu kluba “Mēmelīte” dalībnieces, svētku gājienu kuplināja vietējā ugunsdzēsēju komanda.
