Uzmanīgi pašķirot saglumējušos meldrus, peldētāji attīra šaurus ūdens koridorus un metas Mūsas duļķainajos ūdeņos Bauskas pilsētas pludmalē.
Uzmanīgi pašķirot saglumējušos meldrus, peldētāji attīra šaurus ūdens koridorus un metas Mūsas duļķainajos ūdeņos Bauskas pilsētas pludmalē. Ir jāraugās tikai uz priekšu. Līdzko skatiens aizslīd pa labi vai pa kreisi, jebkura peldēšanās kāre pazūd kā nebijusi. Ūdenszāļu saaugumus sedz zaļganmelnu gļotu slānis, ik pa brīdim uzvējojot puvuma dvaku.
Domās jau dzirdu iebildumus – kāpēc jālien zampā, ja Bauskas apkārtnē netrūkst labāku peldvietu ar tīriem ūdeņiem un ātrām straumēm? Kā alternatīva Mūsai parasti tiek minēta Mēmele vai Lielupe. Galu galā ir arī jūra. Tā gandrīz vienmēr izskatās tīra. Taču priekšstats ir maldinošs. Man ir iemesls neticēt, ka pilsētas un tuvējās apkaimes attīrīšanas ierīces biezo netīrumu ķīseli spēj pārvērst skaidrā avota ūdenī.
Visiem, kuri vēl šaubās, iesaku īpaši ekstrēmu pārgājiena maršrutu gar akciju sabiedrības “Bauskas piens” centrālo novadgrāvi, kas izplūst no uzņēmuma attīrīšanas iekārtu nostādināšanas baseiniem. Biezo, nenosakāmas krāsas šķidrumu par ūdeni saukt nevarētu – drīzāk tas ir paniņu un netīrumu maisījums. Nātres, kas jo lekni sazēlušas grāvja malās, jau pārsniedz pamatīgu krūmu augstumu. Neviens pļāvējs šovasar tām nav pieskāries. Notekūdeņu grāvis, ja atmiņa neviļ, pēdējo reizi tika tīrīts pirms gadiem četriem. Vienīgā darbība ir gājēju taciņas malu regulāra appļaušana, kas šajā situācijā ir tikai rosības imitācija. Ar notekūdeņu kvalitāti takas kopšanai nav nekāda sakara. Smakojošo kloāku jau sen pametušas pat ļoti pieticīgas dzīvas radības, nemaz nerunājot par ūdensputniem, kas agrāk bija bieži sastopami.
Varbūt šī netīrība ir tikai redzes māns? Varbūt kādā mistiskā veidā paniņu “biezenis” ceļā līdz Lielupei tomēr attīrās? Zinot, ka izplūstošo notekūdeņu kvalitāte laiku pa laikam tiek pārbaudīta, gribētos noskaidrot mērījumu precīzus rezultātus, nevis saņemt izvairīgus raksturojumus. Vai pilsētā, kurā atrodas tikai daži rūpniecības uzņēmumi, sabiedrībai nebūtu tiesības saņemt izsmeļošu un objektīvu informāciju par vides normatīvo prasību ievērošanu?
Vienvasar kāds uzņēmīgs Rīgas ielas iedzīvotājs bija izstaigājis Mēmeles kreiso krastu pilsētas teritorijā, nofotografējis visus kanalizācijas strautiņus un bilžu komplektu atnesis “Bauskas Dzīves” redakcijai. Toreiz mēs ar kolēģi vēlreiz veicām piedāvāto maršrutu un sapratām, ka neviena fotogrāfija nespēj pilnībā atspoguļot atbaidošo realitāti. Nu ir pagājis laiciņš, bet mainījies nav itin nekas. Tiesa, mēs esam Eiropā – ar visām kloākām.
