Šausmas, cik karsti, svelme vairs nav izturama! Nu vaimanā vai ikkatrs, arī tie, kas vēl pirms pāris nedēļām gaudās par nebeidzamo lietu un vēso vasaru…
Šausmas, cik karsti, svelme vairs nav izturama! Nu vaimanā vai ikkatrs, arī tie, kas vēl pirms pāris nedēļām gaudās par nebeidzamo lietu un vēso vasaru… Kāda laba īpašība mums, cilvēkiem, – vienmēr būt neapmierinātiem, allaž tiekties pēc kaut kā cita.Tas esot attīstību veicinoši. Toties slīgšana apmierinātībā – noteikta stagnācijas pazīme.
Jau parādījušies pirmie saules pārkarsētie un nogurdinātie. Kolēģe stāstīja, ka nedēļas nogalē pagalmā ienācis jauns vīrietis un lūdzis padzerties. Viņa sataisījusi krūzi ar zaptsūdeni. Tad tikai pamanījusi, ka izslāpušais ir pavisam kails, kā no mātes miesām nācis, ar vienu roku priekšā turējis zaru slotiņu. Kad padzēries, aizgājis pa ceļu tālāk, nedaudz pieklibodams (akmeņi basās pēdas durstījuši) un pliko dibenu visiem rādīdams. Varbūt kāds ekotūrists?
Vēl kāds kolēģa stāsts. Pie “RIMI” saticis izmisušus holandiešu ekskursantus. Bijuši Bauskas tūrisma informācijas centrā, saņēmušies pilnas rokas ar bukletiem un ceļvežiem, tikai… latviešu valodā vien, arī uz vietas neviens ar viņiem neesot varējis angliski parunāt. Ēst griboties, naktsmājas arī jāmeklē, tikai nesaprotot – kur. Vispār šis brauciens pa Baltijas valstīm viņiem izvērsies ne tāds, kā domāts. Jau Nīderlandē, viņu tūrisma aģentūrā, šķiet, bijuši nedaudz sakarsuši ļautiņi, jo sastāstījuši par Baltijas neizbraucamajiem ceļiem, lai noteikti šurp dodoties ar kārtīgu džipu. Tālab nabaga holandieši nav braukuši ar savu folksvāgenu, bet speciāli noīrējuši pamatīgo “Toyota Land Cruiser”, kas degvielu “ēd” ne pa jokam. Un ko viņi te atklājuši – ceļi pārsvarā nemaz neesot sliktāki par viņējiem Nīderlandē, vajadzības pēc džipa gan te neesot, tagad tikai būšot ātrāk jābeidz ceļojums, jo nauda visurgājēja “piebarošanai” ejot uz beigām…
Kādā viesu mājā aptuveni desmit kilometru ārpus Bauskas bija apmetušās divas vācietes. Viņas bija ieplānojušas apskatīt arī pilsētu un Mežotnes pili. Nedaudz paklaiņojušas pa Bausku, abas atgriezās viesu mājā, jo… ļoti vajadzējis uz tualeti, bet pilsētā tādu neatradušas. Nokārtojušās un sakārtojušās pēc tam viņas atkal brauca uz Bausku un Mežotni. Vai tas nav trakums? Mēs jau nu gan zinātu ielīst kādā pagalmā vai krūmiņos, mēs pat atrastu vienu no dažām ēstuvēm, kur Bauskā ir tualetes. Ak jā, viņas taču nav baušķenieces…
Gadījās piektdienā trakā auto rindā doties uz jūras malu. Bija skaidri redzams, ka ļaudis birojos pārcietušies. Satiksmes noteikumi daudziem pilnībā izkarsēti no galvas. Aizjoņoja viens, kam uz aizmugurējā auto stikla uzraksts – dzīve sākas pēc 160 kilometriem stundā. Tā vien gribējās, piedodiet par melno humoru, pirms “dzīve” priekšā pierakstīt “aizkapa”. Bet jūras malā ir labi. Tur zvilnošos vismaz neapdraud kaucoši auto, kas gar upmalām Bauskā joprojām dragā, bet nevienam tas nerūp.
Lai jums skaistā vasara vēl ilgi! Lai gan atkal slikti – kurš šajā skaistajā laikā gan gribēs lasīt mūsu rakstus.
