Sviests, paniņas, ūdens – tas pirmais nāk prātā, iedomājoties par Stelpi, jo tur, cik skatiens sniedzas tuvākā vēsturē, atradušās minēto pārtikas produktu ražotnes.
Sviests, paniņas, ūdens – tas pirmais nāk prātā, iedomājoties par Stelpi, jo tur, cik skatiens sniedzas tuvākā vēsturē, atradušās minēto pārtikas produktu ražotnes. Jādomā, ka tā ir pagasta iezīme, ka daudzi tās ļaudis visu mūžu darbojušies ne tikai piensaimniecībā, bet arī paši apguvuši dažādu ēdamo gatavošanu. Tos stelpieši taisa cits citam, tādējādi radot īpašu saikni, kas vieno un liek paļauties uz sava pagasta iedzīvotājiem.
Pašvaldībā zina par vietējiem
Par savējiem daudz zina stāstīt pagastmājā. Piezvanot uz pašvaldības padomes ēku, vienmēr iespējams uzzināt ko labu par stelpiešiem. Šī māja darbojas kā filtrs, caur kuru plūst visa pagasta informācija – gan ar cilvēku aktivitātēm, gan ar personisko dzīvi saistīta. Tā arī šoreiz uzzinājām par Zofiju Fedotovu, sauktu arī par Maņu, kas ir rulešu cepēja, čakla rokdarbniece. Noskaidrojām, ka viņai kaimiņos dzīvo Erna Pilskalne, kura gatavo garšīgas un apjomīgas mājas tortes. Mums pateica arī to, ka Kārlis un Rasma Bites nodarbojas ar biškopību un Valentīna Eihbauma sien gardus jo gardus sierus.
Ierauga 49 gadus vecu dēlu
Septiņdesmit sešus gadus vecā poliete Zofija Fedotova ir neticami sprauna savā vecumā. Sīkās sieviņas mūžs nav bijis rozēm kaisīts, un daudzi, izdzirdot viņas dzīvesstāstu, nebeidz jautāt, kā viņa vēl nav kļuvusi sirma. Zofija nopietni atbild, ka viņa ļoti vēlas sudrabainus matus, jo tie šķiet skaisti, tomēr pašai ir vēl tumša galvas rota.
No Vācijas, kur savulaik tikusi izvesta darbos no dzimtās Polijas, uz Latviju atbraukusi 1945. gadā kopā ar vīru Edvardu, kurš bija rēzeknietis. Abi Stelpē nokļuvuši 1947. gadā. Jau pusaudzes gados Zofija atrauta no mājām, zaudējusi tēvu un ģimeni, ar ko sazinājās tikai vēstulēs. Sieviete pati apguvusi rulešu cepšanu, iemācījusies dažādus rokdarbus, kā arī smagi un apzinīgi strādāt.
Darbīgā kundze atklāj, ka rulete izdodas tikai no mājas olām. Tās izmantojot, kārums iegūst pavisam citu garšu. “No manas ruletes kuņģi nededzina, no veikala gan,” atzīst Zofija. Viņa neslēpj, ka pašreiz tik bieži ruletes netop, jo cepeškrāsns vairs labi necep. Taču, ja kāds ļoti vēlas mutē kūstošo našķi, Zofija labprāt iet pie pasūtītāja uz mājām un darbojas pie viņa plīts.
“Es nevaru nosēdēt mierā,” saka stelpiete, atbildot uz mudinājumu nestrādāt tik daudz, bet atpūsties.
Viņas darba spējas un neaizvietojamību bija novērtējis arī kopsaimniecības priekšnieks. Zofija strādājusi par slaucēju. Kad gada un sešu mēnešu vecumā saslimis jaunākais dēlēns Vladimirs, viņš ticis ievietots Majoru bērnunama sanatorijā. Kopsaimniecības vadītājs mudinājis puisēnu pēc iespējas ilgāk atstāt ārstniecības iestādē, jo Zofija, būdama apzinīga strādniece, bija nepieciešama fermā. Turklāt viņai vienai bija jāaudzina divi bērni, vecākais mazulis – invalīds. Pēc kāda laika māmiņa uzzinājusi, ka dēlēnam atrasta jauna ģimene, viņai nezinot un nesakot tās atrašanās vietu. Kad Vladimira audžuvecāki nomiruši, viņš nejauši atradis dokumentus, kas liecinājuši, ka viņa īstā māte ir Zofija Fedotova. Mammas meklējumi ieilguši, tos aizkavējis arī fakts, ka uzrunātie stelpieši nav zinājuši Zofiju Fedotovu, jo viņa pagastā tiek dēvēta par Maņu. Dēls un māte viens otru atkal ieraudzījuši pirms diviem mēnešiem. “Kad 49 gadus vecais Vladimirs stāvēja durvīs, domāju, ka no viņsaules atgriezies vecākais dēls Staņislavs, tikai sīkāks augumā! Viņa māsai Lolitai tas arī bija pārsteigums!” izsaucas Zofija.
Daudz kuriozu
Dzīve nav lutinājusi arī stelpiešus Kārli un Rasmu Bites, izbijušus piensaimniekus, kas uz Stelpi atnāca no Aizkraukles rajona 1969. gadā. Divdesmit piecu gadu vecumā gāja bojā jaunākais dēls Arnis, kuru sabrauca piedzēries šoferis. Viņu acuraugs ir vecākais dēls Aivars.
Bites ar biškopību nodarbojas 15 gadu. Bišu saimes iegūtas nejauši, kad nomiris radinieks. Rasma stāsta, ka atgadījies daudz kuriozu saistībā ar to, ka uzvārds sakrīt ar nodarbošanos. Reiz sanatorijā, saņemot no Bitēm medu, atskanēja sirsnīgi smiekli un jautājums, vai tad paši arī to ražo un nes?
Paši gan to nedara, bet bites tiek ļoti uzmanītas. Par pāra aizņemtību liecina Rasmas teiktais draugiem: “Pie jums ciemos nevaram aizbraukt, esam pensijā!” No 20 bišu saimēm tiek iegūts facēliju medus, kas tiek pārdots un dāvināts. Līdz ar to var dzīvot brīvāk, jo nav jāpaļaujas tikai uz ienākumiem, ko sniedz pensija. Turklāt vīrs ir arī prasmīgs amatnieks, kurš palīdz dēlam celt māju. Bites kungs ir darbojies pie vairākām būvēm.
Katram mazbērnam pa našķim
Pensionāre Erna Pilskalne uz Stelpi atnākusi 1975. gadā no Bebrenes Daugavpils rajonā. Tortes sākusi cept, jo piecdesmitajos gados neko veikalā nevarēja nopirkt, bija jāgatavo pašiem. Strādādama par zootehniķi, paguvusi arī pie plīts rosīties. Viņas roku darbs ir treknas mājas tortes ar krēmu no sviesta un kondensētā piena. Erna cep piecus kilogramus smagu saldo našķi no 30 olām. Jārūpējas, lai pa tortei regulāri tiek pieciem mazbērniem, kā arī citiem saldummīļiem.
Deputāte Valentīna Eihbauma, kas satnākusi uz Stelpi no Latgales 1966. gadā, apprecējusi vietējo Jāni, jau pāris gadus jo čakli sien sieru. To darījusi jau viņas māmiņa. Valentīnai patīk eksperimentēt. Sieram viņa liek klāt gan valriekstus, gan ķimenes, gan ķiplokus. Saimniece neatklāj siera recepti, vien sakot, ka tā gatavošana prasa pāris stundu. Viņa sien sieru gan no rūguša, gan no salda piena. Meita Gita slavē mātes veikumu, vedot to uz Rūjienu.
***
Recepte
Zofijas rulete
Četras olas sakuļ ar 200 gramiem cukura, pievieno nepilnu glāzi augstākā labuma miltu, nedaudz vaniļas cukura. Kuļ, kamēr parādās burbulīši. Mīklu liek veidnē, kas ieziesta ar sviestu vai margarīnu. Dzeltenbrūno cepienu izliek uz paplātes un novieto uz galda, lai atdziest. Saldo krējumu sakuļ ar cukuru un dzērveņu ievārījumu. Šo masu liek virsū izceptajai mīklai. Sarullē, apkaisa ar pūdercukuru, ietin celofānā un gatavo ruleti ievieto ledusskapī.
