Sports, kā neviena cita joma, režisē tajā iesaistīto personāžu dzīvi.
Sports, kā neviena cita joma, režisē tajā iesaistīto personāžu dzīvi. Daudz kas notiek ar viņu gribu, daudz ir nejaušības varā. Mūsu talantīgo jauno sportistu veiksmes, sarežģījumi un klupieni ietver piesātinātu emociju gammu. Kaut vai nedaudz ieskatīsimies sportiskajos pārdzīvojumos.
Domā par Pekinu
Vispirms – par sākotnēji neticamāko, taču priecīgāko faktu – diska metējas Daces Ruskules olimpisko ceļazīmi. 22 gadus vecā sportiste Latvijā ir vientuļniece, jau vairākus gadus viņai nav konkurenta, kas izaugsmei ir ļoti svarīgs nosacījums. Tādēļ jo īpaši var apskaust sportistes gribasspēku un mērķtiecību, un vēl – ticību sapnim. Jau pirms četriem gadiem, kad jauniete piedalījās pasaules junioru čempionātā Čīlē, viņa runāja par tālo mērķi – olimpiskajām spēlēm. Dace tomēr saka: “Šī nav mana olimpiāde. Apzinos, ka ar pašreizējo rezultātu diez vai tikšu tālāk par priekšsacīkstēm. Vēl pēc četriem gadiem, kad olimpiāde būs Pekinā, varētu domāt citādāk.”
Diska mešanai raksturīga sava specifika, sasniedzot 25 – 26 gadu vecumu, sportists ir gatavs augstākajiem sasniegumiem. Dace lielas cerības saista ar studijām Nebraskas universitātē Amerikā. Jau šovasar viņa dosies turp mācīties un trenēties.
Mērogs nenosaka būtību
Vairākus gadus sekojot Daces sportiskajām gaitām, esmu pārliecinājusies, ka viņai ir stipri balsti. Vispirms ģimene, kas saprot, ko nozīmē sports. Vecāki meitas centienus tikai veicinājuši, palīdzot viņai morāli un no sava budžeta naudu neknapinot. Jā, arī tas ir svarīgi.
Sportistes pašreizējais treneris Guntars Gailītis radis lielisku sapratni ar audzēkni un uzteic Daci par mērķtiecību. Sportisko gaitu sākumā Vecumnieku vidusskolā meitene trenējās pie Ēvalda Čerpinska.
Ar nolūku atļaušos būt sentimentāla. Darba kabinetā glabājas mazītiņš suvenīrs, ko Dace man dāvināja, pārbraucot mājās no pasaules junioru čempionāta, kas 2000. gadā notika tālās Čīles galvaspilsētā Santjago. Tās ir divas figūriņas, darinātas ar rokām un tērptas nacionālā apģērbā. Tik miniatūras, pat brīnos, kā nav pazudušas. Lūkojoties uz šo suvenīru, domāju – būtība taču nav mērogā, tā ir neredzama. To saprast un apzināties, sevi atrast un nepazaudēt – tas ir galvenais. Arī Dacei ir bijuši brīži, kad zūd pārliecība. Man prātā viņas teiktais: “Tik liels darbs ir paveikts, rezultātam ir jābūt. Es nerunāju runāšanas pēc, bet to, ko jūtu un domāju. Rezultāta kāpums man ir pēc diviem gadiem, un olimpiskais normatīvs ir likumsakarīgs sasniegums.” Dace uz Atēnām izlidos 17. augustā, 20. augustā viņai jādodas sektorā pieteikt sevi olimpiādes dzimtenē.
Mainās mērķi un vēlēšanās
Sidnejas olimpiādes dalībniece barjerskrējēja Irēna Žauna šajā vasarā īpaši netiecās nokļūt uz olimpiskajām spēlēm. “Ja es tiktu finālā, tam būtu jēga,” bilst sportiste. Viņa neslēpj: “Manī noticis vēl neizskaidrojams lūzums. Esmu atskārtusi, ka ir cita dzīve, ne tikai sports. Abus pilnvērtīgi savienot tomēr nav iespējams. Meklēju pat palīdzību pie psihologa, jo treniņu procesā nejūtos tā kā agrāk. Sevi ļoti jāpiespiež. Tēvs mani spēja pārliecināt un noskaņot lielajam darbam.” Turklāt Irēna tikko ir iestājusies augstskolā “Turība”, apgūs zināšanas tūrisma un viesnīcu menedžmentā.
Par mūžīgo, bet katrā konkrētā gadījumā citādākām niansēm raksturojamo paaudžu problēmu jārunā arī Žaunu ģimenē. Meitas ir attālinājušās no sava pirmā trenera. Jānis Žauna par to runā ar sarūgtinājumu: “Mums vajadzēja būt olimpiādē. Zinu, ka Irēna tam fiziski bija gatava. Ar viņu vajadzēja psiholoģiski strādāt, pat nežēlīgi, lai pārliecinātu, ko spēj. Treniņu procesā ir dažādas metodikas, manuprāt, svarīgākais prast ietekmēt sportistu, lai viņš tic tam, ko var izdarīt. Uzskatu, Irēna ir olimpiskā mēroga sportiste. Žēl, ka viņas jaunais treneris Jurijs Ostašovs nepainteresējās, kā es strādāju ar Irēnu. Manuprāt, tas viņam bija jādara.”
Jā, tāda ir patiesība. Protams, katram sava. Arī olimpiskajā ceļā un virzībā uz mērķi. Skumji, ka Irēna, trenēdamās citās sporta bāzēs, ir secinājusi: “Bauskas stadiona skrejceļu segums ir tik novecojis, ka šeit vairs nevar skriet ar maksimālu ātrumu. Esmu izmežģījusi kāju.”
Jaunākā māsa Līga šovasar piedalījās pasaules junioru čempionātā Itālijā. Labāko sniegumu parādīt viņai liedza kājas trauma. Jauniete ir iekļuvusi lielajā sportā. Kāda būs viņas nākotne? Droši vien to noteiks darbs, arī veiksme.
Trīs uz četrām vietām
Aināram Kovalam savos 22 gados lemts būt tik spēcīgā šķēpmetēju sabiedrībā, kāda Latvijā nav bijusi. Sapratu, cik grūti ir runāt par šo iespēju būt trijotnē, kas valsti pārstāvēs Atēnās. Ventspilī sportists atzina: “Man ir nelielas psiholoģiskas problēmas.” Taču Aināram bija otrais labākais rezultāts aiz šīs sezonas favorīta Ērika Raga. Ainārs stāsta, ka Valentīna Eiduka ir perfekta, visu zinoša trenere. Rīgā treniņi katru dienu, nometnēs – divas reizes dienā. Ainārs par to izsakās skopi: “Ja grib mest, jātrenējas.” Komandas biedre D. Ruskule uzskata, ka tieši viņam ir vislabākā fiziskā sagatavotība salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas šķēpmetējiem. Tādēļ ļoti skumji, ka sportistam neizdevās aizbraukt uz Atēnām. A. Kovala kādreizējais treneris Ivars Zilgalvis ticēja, ka Ainārs iegūs olimpisko ceļazīmi. Varbūt šī ticība ir pamats turpināt strādāt un domāt par nākamo olimpisko ciklu.
Arī desmitcīņniekam Atim Vaisjūnam sagatavošanās posmā iegūtā trauma liedza sportot ar pilnu spēku un sasniegt olimpisko normatīvu, kaut gan tas bija reāli izpildāms uzdevums. Bet tāds reiz ir sports – sarežģīts un smags. Reizēm arī bez gandarījuma.
Pašiem sava pirmā olimpiāde
Olimpiskais gars nav tikai lielās visas pasaules sportistu cīņas reizi četros gados. Šovasar Ventspils uzņēmās Latvijas pirmās olimpiādes rīkošanu. Jaunajā sporta sarīkojumā bija prieks vērot mūsu sportistus. Viņu visu vārdi un uzvārdi tiek publicēti šajā atvērumā.
No daudzajām sarunām atceros arī skaistkalnieša Māra Auziņa sacīto: “Esmu sapratis, ka lielais sports nav manas dzīves mērķis, taču savam rajonam vēlos būt noderīgs. Pašlaik svarīgākais ir studijas Banku augstskolā.” Ne tikai šis sportists apliecināja piederību savam dzimtajam rajonam. Ar to mēs varam būt stipri, ka Bauskas pusē izaugušie sportisti iekļaujas izlašu komandās. Par neatlaidību jāuzteic sprintere Anita Koziča, kas rod spēku būt labākā valstī, apzinoties, ka olimpiskie normatīvi nav visiem izpildāmi. Ir jābūt raksturam, lai nepamestu sportu.
***
Uzziņai
Mūsu sportisti, kuri Bauskas rajonam deva ieskaites punktus Latvijas pirmajā olimpiādē, kas no 2. līdz 4. jūlijam notika Ventspilī
– Vieglatlētika
Anita Koziča, Līga Žauna, Irēna Žauna, Sanita Bogdānova, Gija Spula, Dace Ruskule, Baiba Stūrmane, Karīna Adamaite, Inga Pīlādze, Laine Baha, Signe Dzīle, Ainārs Kovals, Māris Auziņš, Zintis Jaunpujens, Artis Jaunpujens, Rūdolfs Cešeiko, Kārlis Upītis (diemžēl nenokārtoto formalitāšu dēļ startēja ārpus kārtas).
Komandas atbildīgais treneris Elmārs Gāga.
– Brīvā cīņa
Ilvars Zīverts, Igors Kutuzovs, Andris Bokmanis, Igors Slakteris, Daniels Šmigarevs, Kaspars Ločmelis, Māris Červids.
Komandas atbildīgie treneri Igors Slakteris un Andrejs Šmigarevs.
– Pludmales volejbols
Gunita Pačkajeva,Ilze Pačkajeva, Ivars Sproģis, Ainars Balcers.
Komandas atbildīgais treneris Ainis Plūme.
– Volejbols
Sanda Dzīle, Madara Kaniņa, Zane Saudorga, Maruta Saudorga, Vita Zālīte, Dace Grabovska, Ilze Kļaviņa, Gunita Pačkajeva, Sanda Miķelsone, Līva Brīvule, Ilze Pačkajeva.
Valdis Barānovs, Ivars Sproģis, Vilnis Zariņš, Guntis Mašinskis, Jānis Plūme, Uldis Barānovs, Ainars Balcers, Artūrs Kauliņš, Kārlis Volodins, Pēteris Plūme.
Komandu atbildīgais treneris Ainis Plūme.
– Pauerliftings
Elmārs Popakuls.
– Virves vilkšana
Ivars Brolītis, Artūrs Zariņš, Vasīlijs Palamarčuks, Jānis Palamarčuks, Gundars Dzīle, Alfrēds Graudiņš, Andris Blumfelds, Andris Špelis, Gatis Bajārs.
Komandas atbildīgais treneris Alfrēds Graudiņš.
– Stenda šaušana
Ivars Linde, Aigars Ābols, Dainis Upelnieks, Arvīds Āboliņš, Andris Mežulis, Mairis Upelnieks, Ivars Briedis, Rolands Birzgalis, Aigars Legzdiņš, Leons Supjevs, Valērijs Ķirķis, Ēriks Upelnieks, Juris Brigmanis, Aleksandrs Atopkins, Vilnis Turks, Egils Āboliņš.
Komandas atbildīgais treneris Arvīds Āboliņš.
– Basketbols
Kaspars Buls, Matīss Rozītis, Mārcis Eglītis, Voldemārs Pārums, Aldis Beitiņš, Ģirts Hauks, Nauris Metnieks, Renārs Rupkus, Sandis Balodis, Kārlis Zeiberts, Matīss Vārna, Nikolajs Mazurs, Jānis Ārents.
Komandas treneri Jānis Eglītis un Zintis Alksnis.
Ingūna Markūne, Līga Rimševica, Daiga Baha, Dace Pabijute, Laila Jirgensone, Džesija Januševska, Karīna Belrusa, Olga Ozola, Kitija Kizne, Antra Ērgle, Antra Spale, Jolanta Žuga.
Komandas atbildīgā trenere Larisa Antužāne.
– Futbols
Gatis Feldmanis, Juris Ludriķis, Raimonds Aleksandrovs, Māris Akmentiņš, Dainis Akmentiņš, Raivis Miļūns, Igors Beļikovs, Matīss Bičevskis, Didzis Bergmanis, Ingus Panteļējevs, Gvido Kalnmalis, Lauris Zelmenis, Mārtiņš Kursišs, Vladimirs Markalovs.
Komandas atbildīgie treneri Jānis Akmentiņš un Agris Grandovskis.
(Rajona Padomes Sporta nodaļas dati)
