Konkurences padome pārbauda akciju sabiedrības «Putnu fabrika Ķekava» pārpirkšanas darījumu, kad par tās kontrolpaketes turētāju kļuva konkurējošās fabrikas «Lielzeltiņi» īpašnieks.
Konkurences padome pārbauda akciju sabiedrības “Putnu fabrika Ķekava” pārpirkšanas darījumu, kad par tās kontrolpaketes turētāju kļuva konkurējošās fabrikas “Lielzeltiņi” īpašnieks, ziņo LETA.
Vienojoties paceļ cenas
Savukārt “Neatkarīgā Rīta Avīze” neoficiāli no drošiem avotiem uzzinājusi, ka pēdējā laikā vērojamais putnu gaļas cenu kāpums esot a/s “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” īpašnieku vienošanās ar citiem putnu ražotājiem. Piemēram, jūlijā pirms uzņēmumu apvienošanās cāļus varēja nopirkt par 1,25 latiem kilogramā, bet pašlaik tie maksā 1,43 latus. Vistas filejai cena augusi no 2,38 līdz 3,07 latiem. Dažiem vistas izstrādājumiem cenas gan esot samazinājušās par diviem līdz sešiem santīmiem, minēts LETA ziņās.
Konkurences Padome (KP) pētīs, vai abu uzņēmumu kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Ja tas apstiprināsies, tad KP jāizlemj, vai vispār atļaut šādu pārpirkšanu. SIA “Kopfonds”, kura pēc darījuma ir kontrolpaketes īpašniece “Putnu fabrikai Ķekava”, diviem īpašniekiem pieder daļas gandrīz 50% apmērā putnu fabrikā “Lielzeltiņi”. Pārpirkšana ar atsevišķām akciju paketēm sākta jau sen, bet oficiāli tas pavēstīts tikai jūlija beigās, ziņo LETA.
“Piezvaniet Jānim!”
“Bauskas Dzīve” vērsās pie SIA “Lielzeltiņi” vadības, lai izskaidrotu minēto informāciju. Vispirms telefoniski sazinājāmies ar uzņēmuma ražošanas direktoru L. Dvorkinu. Viņš atzina, ka neesot tiesīgs runāt par to, un nosūtīja “Bauskas Dzīvi” pie uzņēmuma valdes priekšsēdētāja I. Zolotarjova. “Es nevaru atbildēt vai dot komentārus par šiem jautājumiem, jo ar tiem nodarbojas mūsu jurists. Piezvaniet Jānim!” norādīja I. Zolotarjovs.
Savukārt Jānis noliedza plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju: “”Lielzeltiņi” nav “Ķekavas putnu fabrikas” kontrolpaketes turētāja. Tas neatbilst patiesībai. SIA nav iegādājies nevienu Ķekavas uzņēmuma akciju.” Vairāk gan Jānim nebija, ko teikt. Jautājot par uzvārdu, Jānis atbildēja ar pretjautājumu – vai tas ir svarīgākais? Jurists pēc plašākiem paskaidrojumiem “Bauskas Dzīvei” ieteica vērsties pie Aigas, kuras uzvārdu viņš nezināja. Viņa esot sabiedrisko attiecību speciāliste darbā ar presi.
Aiga, konkrētāk Aiga Pelane, ir a/s “Putnu fabrika Ķekava” sabiedrisko attiecību konsultante. Speciāliste samulsa par to, kāpēc minētais jurists viņu nosaucis kā “Lielzeltiņu” nostājas skaidrotāju.
A. Pelane elektroniski atsūtīja “Bauskas Dzīvei” dokumentus, kas izskaidro izveidoju šos situāciju. Ģirts Rungainis, a/s “Putnu fabrika Ķekava” padomes priekšsēdētājs, savā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem dara zināmu: “Ir noslēdzies darījums, ar kuru par a/s “Putnu fabrikas Ķekava” kontrolpaketes īpašnieci ir kļuvusi SIA “Kopfonds””.
Pastāvēs neatkarīgi
“SIA “Kopfonds” ir izveidojuši seši Latvijas Republikas pilsoņi, kuru galvenais mērķis ir investēt a/s “Putnu fabrika Ķekava” attīstībā, saglabājot tradicionālās un iedzīvotāju iecienītās produkcijas ražošanu.” Darījums noslēgts saskaņā ar Konkurences likumu. Tas nav kvalificējams kā darījums, kuram nepieciešams Konkurences padomes lēmums, tāpēc tas netika iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomei, skaidro Ģ. Rungainis. Viņš apliecina, ka Ķekavas uzņēmums turpinās pastāvēt kā neatkarīgs un nav plānota tā apvienošana ne ar vienu citu Latvijas pārtikas uzņēmumu.
A/s “Putnu fabrika Ķekava” padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Solomka paziņojumā presei teic: “Sacelto cenu ažiotāžu, spiedienu uz Konkurences padomi (KP) lietas ierosināšanai par a/s “Putnu fabrika Ķekava” iegādi un cenām var skaidrot tikai ar aizkulišu cīņām. Pamats tam ir nesen pabeigtais darījums, kā dēļ mainījās akcionāru sastāvs uzņēmumā.” Viņš notiekošo skaidro kā “mēģinājumu sakūdīt vietējo patērētājus pret vietējos ražotāju, lai tādējādi, iespējams, atbrīvotu vietu kādam citam”.
Cenas aug
“Putnu gaļas produkcijas cenas paaugstinās, jo palielinājušās ražošanas izmaksas. Piemēram, augušas benzīna un lopbarības cenas. Turklāt cenas pārtikas produktiem cēlās vai nu īsi pirms, vai pēc 1. maija, kad Latvija tika uzņemta ES. Tad “Putnu fabrika Ķekava” cenas nepalielināja, taču tagad ir spiesta to darīt.
Vienošanās par cenām tirgū ir aizliegta ar Konkurences likumu, bet Ķekavas uzņēmums savu darbību veic atbilstoši Latvijas likumdošanai,” uzsver A. Pelane.
SIA “Lielzeltiņi” sabiedrisko attiecību konsultante Vita Mickeviča teic, ka “Lielzeltiņu” un “Putnu fabrikas Ķekava” ražotā produkcija ir pamatā atšķirīga, tāpēc vienošanās par cenu politiku nav iespējama. Viņa apgal vo – tas, ka SIA “Kopfonds” iegādājies “Putnu fabrikas Ķekava” akciju daļas, neietekmēs “Lielzeltiņu” attīstību.
***
Uzziņai
Pēc komercreģistra “LURSOFT” datiem:
– Latvijas un Izraēlas kopuzņēmuma “Lielzeltiņi” akciju īpašnieki Boriss Doļinskis (24,83 procenti) un Aleksandrs Solomka (24,83%) kopā veido 49,66% lielu kapitāldaļu.
– Savukārt a/s “Putnu fabrika Ķekava” B. Doļinskis ir valdes loceklis, bet A. Solomka – padomes priekšsēdētāja vietnieks. Informācija par putnu fabrikas kapitāldaļu turētājiem LURSOFT nav reģistrēta.
– SIA “Kopfonds” A. Solomka ir valdes priekšsēdētājs, bet dalībniekiem pieder daļas: O. Lūkinam (“Putnu fabrikas Ķekava” padomes loceklim”) – 30%, B. Doļinskim – 25%, A. Solomkam – 25%, bet Ģ. Rungainim (“Putnu fabrikas Ķekava” padomes priekšsēdētājs) – 7%.
***
Fakti
Salīdzinoša a/s “Putnu fabrika Ķekava” produktu cenu* analīze par 2004. gada aprīli un jūlija pēdējo nedēļu (no 26.07.04. līdz 31.07.04.)
Aprīlis; Gada 31. nedēļa
– Broileri (stand., svaigi) 0,90 1,01
– Fileja 1,78 2,20
– Spārniņi 0,96 0,96
– Stilbiņi 1,01 0,98
– Kājas 1,11 1,10
– Medaljoni (no filejas) 1,84 1,84
– Kūpināti cāļi 1,63 1,62
– Filejas rulete 2,45 2,43
– Desa “Ķekava” 1,05 1,05
– “Sāta cīsiņi” 0,71 0,70
*Norādīta produkta vidējā cena, par kādu uzņēmums pārdevis attiecīgajā laika periodā. Visas cenas norādītas bez PVN.
“Putnu fabrikas Ķekava” dati
