Pēc Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijas ierosinājuma veikts epilepsijas (krītamās kaites) slimnieku dzīves kvalitātes pētījums.
Pēc Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijas (LESA) ierosinājuma veikts epilepsijas (krītamās kaites) slimnieku dzīves kvalitātes pētījums. Ar to mēģināts apjaust, kādas sociālas problēmas raksturīgas epilepsijas slimniekiem.
Meklē vainīgo
Aptaujā piedalījušies aptuveni trīs procenti no epilepsijas slimnieku kopskaita valstī. Tomēr galvenās problēmas un valdošās tendences ir nojaušamas, informē LESA.
– Secināts, ka epilepsijas slimnieki un sirgstošo bērnu vecāki cenšas izolēties no sabiedrības un sociālajām aktivitātēm, nereti pat atsakoties no saviem vaļaspriekiem (gandrīz 70% aptaujāto).
– Pieaugušajiem epilepsijas slimniekiem ir ievērojamas problēmas darbā un darba meklējumos (60% aptaujāto), saskarsmes problēmas ir slimajiem bērniem skolās un bērnudārzos.
– Ģimenēs, kur ir slimas atvases, vecāki nereti cenšas atrast, kurš vainīgs, ka bērns piedzimis slims ar šo kaiti, nereti tas beidzas ar kopdzīves iziršanu. Vecākiem būtu jāsaprot, ka neviens nav jāvaino, ar slimību jācenšas sadzīvot.
Kas ir epilepsija ?
Sabiedrībā epilepsija kļūdaini tiek uzskatīta par kaut ko līdzīgu spitālībai, no kā jāmūk pa gabalu.
Medicīniski epilepsija ir smadzeņu darbības traucējums – smadzeņu šūnu (neironu) pārmērīgs uzbudinājums bioķīmisku procesu dēļ, to izlādes laikā notiek lēkmes. Tās var sākties jebkurā diennakts laikā gan miegā, gan nomodā. Tas var būt reibonis, čāpstināšana, ķermeņa daļu raustīšanās vai sastingums uz dažām sekundēm. Tikai ģeneralizētajām lēkmēm raksturīga bezsamaņa, krišana, ķermeņa raustīšanās un putaina siekalošanās. Lēkmes ilgums var būt no dažām sekundēm līdz pat 15 – 20 minūtēm.
Svarīga palīdzība
Epilepsijas lēkmes laikā ļoti nozīmīga ir apkārtējo attieksme un palīdzība. Ja kādam sākusies “lielā” lēkme, galvenais ir saglabāt mieru. Slimnieks jāatbrīvo no pārāk cieša apģērba, īpaši ap kaklu, lai var vieglāk elpot. Jācenšas viņu novietot guļus uz sāniem, zem galvas paliekot kaut ko mīkstu. Labi, ja tuvumā nav asu un bīstamu priekšmetu, ar kuriem krampju lēkmes laikā var savainoties. Nevajag mēģināt kaut ko ievietot starp slimnieka zobiem, celt viņu augšā un ierobežot kustības. Ja cilvēks neatgūst samaņu un lēkme nepāriet 15 minūšu laikā, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācija aicina uz sertificēta neirologa bezmaksas konsultāciju Bauskas poliklīnikā 21. augustā. Jāpiesakās pa tālruni 3923433, līdzi jāņem iepriekšējo izmeklējumu rezultāti.
