Šmuļu kalte Gailīšu pagastā kopš 5. augusta strādā diennakts režīmā. Graudu žāvēšanas komplekss pieder SIA «Uzvaralauks».
Šmuļu kalte Gailīšu pagastā kopš 5. augusta strādā diennakts režīmā. Graudu žāvēšanas komplekss pieder SIA “Uzvaralauks”.
Šīs vasaras ilgstošie lieti, par laimi, nav atstājuši postošas sekas uz labības kvalitāti. Graudu mitruma koeficients ir tuvs ideālai normai – no 13 līdz 14 procentiem –, skaidro SIA “Uzvara lauks” valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Mustermanis.
Labības intensīva kulšana sākās pirms desmit dienām, līdz svētdienai to pārāk neiztraucēja lietusgāzes. Sabiedrība audzē graudaugus 4,5 tūkstoš hektāru platībā, nomājot zemi arī Aizkraukles un Jelgavas rajonā.
Gatavojoties sezonai, graudu kalte šogad tika paplašināta. Šahtveida kaltēšanas iekārta ir ražota Polijā, taču neatpaliek no labākajiem Rietumu analogiem, spriež Agris Mustermanis. Uzstādīti arī jauni, ekonomiski, gāzes degļi un gaisa temperatūras fiksēšanas elektroniskās ierīces. Vienā maiņā ir seši darbinieki, bet kaltes strādnieku kopējais skaits aktīvajā sezonā ir desmit.
Klētnieces Lijas Bulānes darbistabā ir iekārtota neliela laboratorija. Modernā iekārta pāris minūšu laikā nosaka mitruma koeficientu, lipekļa un proteīna saturu graudos. Labības novākšanas sezona ir sākusies veiksmīgi, vismaz pagaidām tā uzskata Lija Bulāne. Viņa atšķir 2003. gada sezonas žurnālu. Ieraksti liecina, ka pērn SIA “Uzvaralauks” labību sāka kult 1. augustā, bet sezonas pēdējā diena bija 6. septembrī. “Mēneša vidū iestājās lietus periods, kulšanu nācās pārtraukt, tādēļ sezona ieilga. Mūsu darbā nekādus termiņus iepriekš noteikt nav vērts. Sezonas ilgums ir atkarīgs vienīgi no laika apstākļiem,” norāda speciāliste.
Kad labības pļauja beigsies, Lija Bulāne pārraudzīs graudu uzglabāšanu, tīrīšanu un pārdošanu. Tad darba ritms kļūs rāmāks. Pašlaik diennakts lielāko daļu klētniece pavada kaltes laboratorijā. Lai pašiem un klientiem būtu patīkamāk, Lija brīvajos brīžos labiekārto uzņēmuma teritoriju. Turklāt dara to tik prasmīgi, ka industriālais objekts nezinātājam varētu atgādināt atpūtas centru. Estakādes betona sienas ir apaudzētas ar vīteņpuķēm, bet rūpīgi koptajos zālienos novietoti ziedu statīvi. “Ik vasaru kalte kļūst par manām mājām. Visiem taču gribas, lai nams ir skaists,” savu veikumu pieticīgi komentē klētniece.
Graudu piegādes grafiks ir ļoti precīzi izstrādāts, tādēļ sastrēgumi kaltē nerodas. Agris Mustermanis teic, ka ik rītu uz sabiedrības labības tīrumiem dodas agronomi, lai noteiktu kulšanai gatavās platības. Izžāvētie graudi glabājas bunkuros un speciāli iekārtotā šķūnī. Šmuļu kaltē katru diennakti var attīrīt un izžāvēt 1500 tonnu labības.
