LETA
Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” jaunbūvējamām dzelzceļa stacijām Latvijā ar satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) rīkojumu piešķirti nosaukumi, liecina par “Rail Baltica” īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Dzelzceļa staciju nosaukumi būs Lidosta “Rīga” (ar nosaukuma atveidojumu angļu valodā “Rīga Airport”), Salacgrīva, Skultes muiža, Dārzciems, Jaunmārupe, Lieliecava un Mūsa (Bauska).
Tāpat dzelzceļa staciju nosaukumi būs Vangaži, Daugavkrasti (Salaspils), Baldone, Bērzpils (Jaunolaine) un Ķekava.
EDzL aģentūrai LETA skaidroja, ka nosaukumus piešķir jaunajām dzelzceļa stacijām, kas plānotas “Rail Baltica” līnijā. Savukārt esošajām stacijām, kuras “Rail Baltica” projektā paplašinās, piemēram, Zasulauks un Saurieši, nosaukumi nemainīsies.
Nosaukumus nākotnē plānotajām stacijām piešķir jau tagad, jo norisinās projektēšana un nosaukumu piešķiršana tehniskajā darbā ar būvprojektu dokumentācijas un būvniecības informāciju, kā arī dzelzceļa sistēmām, norāda EDzL.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Jau ziņots, ka “Eiropas dzelzceļa līnijas” apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 6,398 miljoni eiro, kas ir par 64% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga līdz 195 783 eiro
“Eiropas dzelzceļa līnijas” ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.
Foto: Publicitātes foto
Paspēs apstāties?
No sākuma dzelzsceļu uzbūvējat!
Bieži vien “Liel…” nosaukumiem apakšā ir kaut kas mazs. Šoreiz – mazpilsēta Iecava. Ha, ha, ha!
Ja atmiņa neviļ, jaunbūvējamā stacija atradīsies tuvāk Mēmelei nekā Mūsai, kā, nez, tā tika pie nosaukuma Mūsa
Labs nosaukums – Mūsa (Bauska). 😀
Lieliecava:) Ģeniālās idejas autors laikam cīnās ar mazvērtības kompleksiem, vai Napoleona sindromu. Tiešām nesaprotu, kāpēc stacijas nosaukums nevar būt Iecava.
Vai sliedes arī būs ?
Ā, skaidrs, kapēc Lieliecava. Tapēc, ka Iecavas stacija atrodas km uz ziemeļiem jau tagad.
Es mācēju danci vest līkumiņu līkumiem! Ja padomā tā tas rail tā arī buvēsies! Tie arhitekti vispār Latvijas karti ir redzējuši!
Šifrēti Iecavas un Bauskas nosaukumi? Kāpēc? Tāpēc ka pa logu būs redzami tikai lauki un meži? Zināma loģika ir, bet Mēmeli sajaukt ar Mūsu? Kur tad īsti būs tā stacija? Pie Mūsas?
Ja kāds ārzemnieks vēlēsies apstāties Iecavā, vārdu Lieliecava točna neizrunās.
vajadzētu jau prasties un vismaz ar novadā esošo staciju nosaukumiem godināt ilggadējos cīnītājus par vilcieniem, sliedēm un stacijām mūsu novadā. Tāpēc iesaku tās nosaukt par “Pleševu” un “Briškovu”
Ierosinājums par personu godināšanu un iemūžināšanu nav slikts, bet vajadzētu eiropeizēt nosaukumus, iztikt bez “š”. Citādi tikai poļi spēs tos izrunāt. Varbūt likt Livonijas un zviedru laiku vietu un upju nosaukumus, citādi Eiropa mūs nesapratīs. Domājams, ka lietuviešiem šādas muļķības pat nenāk prātā, būs lietuviešu esošie apdzīvoto vietu vai upju nosaukumi.
Interesanti- vai stacijai MŪSA būs arī norādīts: BAUSKA iekavās????
Briškens izvēlējās nosaukumus? Progresīvi?
Kāpēc nevar vienkārši,Bauska un Iecava
Kāpēc nevar vienkārši? Tak kāda īpaši izveidota padome vizmas pusgadu domāja (katrs par štukām 10 kā minimums). A tu pa vienkāršo sagribēji…