Bezgala satraukta – ar aizturētām asarām balsī – redakcijai piezvanīja kāda skolotāja.
Bezgala satraukta – ar aizturētām asarām balsī – redakcijai piezvanīja kāda skolotāja. Protams, viņa vēlējās palikt anonīma. Zinu vien to, ka pedagoģe strādā kādā mūsu rajona izglītības iestādē. Panikas iemesls bija laikraksta “Diena” publikācija “Pedagogi – tikai ar atbilstošu izglītību”. Intereses labad uzreiz paņēmu avīzi un uzmanīgi izlasīju rakstu. Ja man nebūtu darba pienākumu diktēta cieša saistība ar izglītības nozari, laikam es arī nešaubītos, ka šī gada 1. septembrī no darba tiks atbrīvoti visi skolotāji, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izgltības.
Zvanītājas raizes var saprast. Sievietei ir 56 gadi, Latvijas Universitātes diploms, 25 gadu stāžs, bet nav augstākās pedagoģiskās izglītības.
Izglītības likumā 1996. gadā tika noteikta norma, ka augstākā pedagoģiskā izglītība visiem skolotājiem ir obligāta. Tika izsludināts pārejas periods, piedāvājot vairākus variantus šīs izglītības iegūšanai. Varēja studēt augstskolā (par maksu, protams) vai apmeklēt tālākizglītības kursus, kuros noteiktais stundu skaits bija visai iespaidīgs. Bauskas rajona skolotāji par izglītības papildināšanas piedāvājumiem nudien nevarētu sūdzēties. Vienīgi visiem nav līdzvērtīgu iespēju kursos iesaistīties, jo īpaši – nomaļu apvidu iedzīvotājiem ar slikti organizētu satiksmi. Citiem raizes sagādā finanses. Jāskolo arī pašu bērni, tāpēc citas vajadzības aizvien tiek atliktas. Tāda situācija ir bijusi arī satrauktajai zvanītājai.
Gandrīz pusi dienas pavadot informācijas meklējumos par šo problēmu, guvu dažas vērtīgas atziņas. Pirmo man gribētos steigšus pavēstīt izmisušajai pedagoģei, jo tagad zinu, ka skolas vadībai nav nekāda likumīga pamata viņu atbrīvot no darba. Izrādās, ka šī gada 3. augustā Izglītības likumā ir veikti daži svarīgi grozījumi, mīkstinot strikti noteiktās normas par augstākās pedagoģiskās izglītības nepieciešamību.
Ja skolotājam ir augstākā izglītība, profesionālā kvalifikācija un vismaz sešu gadu darba stāžs, studēt augstskolā pedagoģiju nav vajadzības, jo pietiek ar tālākizglītības kursu apmeklēšanu. Ja līdz pensijai ir palikuši pieci vai mazāk gadu, prasība iegūt augstāko pedagoģisko izglītību netiks izvirzīta un skolotājs varēs mierīgi turpināt darbu. No šī gada 1. jūlija noteiktais pensijas vecums sievietēm ir 60 gadu.
Tomēr visvairāk mani pārsteidza atklājums, ka šī informācija pedagogiem vēl nav zināma. Izņemot Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājaslapu un specializēto izdevumu “Izglītība un Kultūra”, grozījumi likumā un to skaidrojumi nekur citur nav atrodami. Tas šķiet ļoti dīvaini. Tāpēc, pavirši izlasot vienu publikāciju laikrakstā un nepārzinot problēmas kontekstu, rodas nevajadzīgi pārdzīvojumi un drūmi pareģojumi. Tā vien šķiet, ka ierēdņi pieņem likumus, groza tos un paši arī lasa, par adresātu nebēdājot. Bet varbūt svarīgie dokumenti jau sen ir aizsūtīti skolām un neizlasīti glabājas direktoru atvilktnēs?
