Bioloģiskā bitenieka Arņa Meldera aprūpē Iecavas novada zemnieku saimniecībā «Bites» ir simt bišu saimju.
Bioloģiskā bitenieka Arņa Meldera aprūpē Iecavas novada zemnieku saimniecībā “Bites” ir simt bišu saimju.
Profesionālis darbu ar rosīgajām medus vācējām uzsācis 1980. gadā.
Gandrīz pamet profesiju
Kaut A. Melderis audzis Jelgavā, viņa profesija saistīta ar laukiem. Tās izvēle notikusi pavisam nejauši. Beidzot skolu, Arnis šķirstījis informatīvo bukletu ar nākamo mācību iestāžu reklāmām. Nejauši atvēris Vecbebru tehnikumu Aizkraukles rajonā un nodomājis: medus man garšo, kāpēc nemācīties par biškopi? Vēlāk, jau neskaitāmas reizes sadzelts, puisis prātojis, ka bišu lietas ir tik sarežģītas un pļavu saimnieču dūrieni tik sāpīgi! Tomēr tehnikumu nolēmis pabeigt. Gadiem ritot, noskaidrojies, ka niknākās ir vietējo šķirņu lidones. Tagad no 30 absolventiem tikai četri, ieskaitot Arni, strādā savā profesijā. Nesen satiktā skolotāja brīnījusies, ka no Arņa izaudzis kārtīgs vecā aroda pratējs.
Izmanto siltās dienas
Katru rudeni Arnis ieziemo simt bišu saimju. Ja kāda zie mā aiziet bojā, tad pa vasaru to skaits atjaunojas. Šovasar lai ka apstākļi maz lutina. Iecavnieka bites maksimāli izmantojušas silto laiku pēc liepu noziedēšanas un pirms viršu plaukšanas – savākušas medus nesumu, ko citkārt guva ilgākā laika posmā. Tas noticis tādēļ, ka saimes ir spēcīgas. Arnis uzmanīgi sekojis, lai mazās lidones neizspieto. “Zemgalē ir siltāk nekā citviet Latvijā. Daudz laika atvēlēju un nepārtraukti rūpējos par bišu saimēm. Tāpēc tās jebkurā brīdī, laikam uzlabojoties, var strādāt ar visiem spēkiem,” skaidro speciālists un turpina: “Tomēr šogad raža nav tik laba kā citkārt”.
Latvijā kopumā medus saražots viduvēji, ziņo LETA. Visvairāk saldais kārums ievākts Zemgalē, jo šeit plašāk nekā citur pieejami rapši, no kuru ziediem tiek iegūts medus, ziņu aģentūrai atzinis Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētājs Armands Krauze. Latgalē saldums ievākts viduvēji, bet Vidzemē un Kurzemē situācija ir krietni sliktāka.
Kā citviet Latvijā, arī iecavnieka bites barības trūkuma dēļ atbrīvojušās no traniem – nebarojušas un metušas tos ārā no stropiem. Situācija bijusi kritiska, tomēr lidones izturējušas un tās nenācās piebarot.
Strādā viens
Medu sviež pavasarī, meklējot novietnēs pa mazumiņam. Sezonas laikā darbu veic reizi nedēļā, pirms tam izstaigājot visas novietnes un apskatot rāmjus. Pilnos no stropiem ņem ārā, atvāko šūnas un elektriskajā medus sviedē iegūst kārumu šķidrā konsistencē.
Bioloģiskais biškopis A. Melderis parasti medu nekarsē. “Cik tas sakristalizējas pats, tik arī paliek. Izņēmumi mēdz būt, ja klienti pasūta medu šķidrā veidā,” stāsta vīrietis.
Ar darbiem bitenieks tiek galā viens pats. Darbošanās medus ražošanas nozarē nav vienkārša, jāievēro dažādas prasības. Katru gadu dravu brauc pārbaudīt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvalde. Tā dod atzinumu, vai konkrētā bioloģiskā saimniecība atbilst piešķirtajam statusam, stāsta PVD Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite. “Sabiedriskā organizācija “Vides kvalitāte” sertificē bioloģiskās ražošanas procesu, ja tas atbilst ES regulai, kas stājās spēkā pēc 1. maija un nosaka bioloģiskās lauksaimniecības noteikumus,” saka s/o “Vides kvalitāte” bioloģiskās lauksamniecības sertifikācijas programmas vadītājs Juris Grīnfelds. Arī Zemkopības ministrijas ierēdne šogad bijusi z/s “Bites”. Uzraudzības procesā pēta, vai bites nepiebaro ar medu, to ar nozari saistītie speciālisti uzreizi var noteikt. Dra vā ņemto paraugu analīzes veic Vācijā.Tiek ņemta vērā arī apkārtne. Bioloģiskas saimniecības tuvumā nedrīkst būt ķīmiski apstrādāti lauki, maģistrāles, jo tad bieži dziednieciski izmantojamā produktā var būt svins vai ķimikālijas. Arī medus karsēšanas telpām jāatbilst noteikumiem. Ja bites slimo, tās nedrīkst ārstēt ar ķīmiskiem preparātiem. Antibiotikas iespiežas pat vaskā, teic bitenieks. Kādam ar alerģiju sirgstošam cilvēkam, lietojot šādu medu, var saasināties slimība.
Darba netrūkst arī ziemā
Dravā darbu pietiek arī ziemā: jātīra skrejas, jāuzrauga, vai bitēm pietiek barības. Tāpat nepārtraukti tiek veikti fasēšanas darbi.
Bioloģiski tīro produkciju A. Melderis ved uz Rīgu, lielveikalu tīklu “Maxima”. Kopā ar citiem ekoloģiski tīrā produkta ražotājiem iecavnieks regulāri piedalās pārtikas produktu izstādēs Ķīpsalā un Lietuvā. Tur viņu var atrast pie bioloģiski tīrās produkcijas stenda. Uz tirgu ražotājs brauc reti. Pastāvīga sadarbība izveidojusies ar veikaliem Salaspilī, Ķekavā un galvaspilsētā, bet Bauskas tirgotāji atteikušies no pakalpojumiem. Arnis zina sava darba vērtību, tāpēc neuzbāžas ar ražojumu. Toties medus baudītāji arī “Bauskas Dzīves” klātbūtnē telefoniski to pasūtīja.
