Ja kādam pirms nepilniem 80 gadiem bija jauns «Erenpreis» velosipēds, viņš varēja justies kā mājas kinozāles īpašnieks mūsdienās.
Ja kādam pirms nepilniem 80 gadiem bija jauns “Erenpreis” velosipēds, viņš varēja justies kā mājas kinozāles īpašnieks mūsdienās.
Iemūžina sadzīves ainas
Nezināma autora fotogrāfijā divriteņa laimīgā īpašniece ir baušķenieces Laimdotas Ozoliņas mamma – Vilma Skalders. Attēls, kurā ir redzama arī Vilmas mātesmāsa Lūcija un viņas vīrs, ir tapis Bauskā. Lai gan fotografēšanas datums nav pierakstīts, Laimdota domā, ka sižets attiecas uz 20. gadsimta 20. gadu nogali.
Tad Vilma Skalders bija Kļaviņas ģimnāzijas audzēkne. Dzimtas arhīvā no tā laika ir saglabāta mammas skolnieces apliecība ar fotogrāfiju. Abos attēlos sejas izteiksme un frizūra ir ļoti līdzīga, tādēļ Laimdota nešaubās par datējuma atbilstību.
Viņas albumā ir unikālas sadzīves fotogrāfijas no 20. un 30. gadiem. Tajās ir atainotas siena talkas, kulšana, braucieni uz tirgu, Bauskas apkaimes saimnieku saviesīgi vakari. Vecākais attēls ir tapis 1916. gadā. Daudzu fotogrāfiju autors ir Laimdotas vecaistēvs – Krišjānis Skalders. Svarīgu ģimenes notikumu iemūžināšanai dažreiz uz mājām tikuši izsaukti arī pilsētas salonu fotogrāfi. Mirklis pēc divriteņa iegādes tolaik ir šķitis pietiekami nozīmīgs, jo ģimnāziste Vilma ir kļuvusi par pieaugušo dzimtas locekļu kompānijas līdzvērtīgu dalībnieci.
Piedalās saviesīgā dzīvē
Skalderu – Bauskas pagasta “Tīreļu” saimnieku – dzīvē liela nozīme bijusi saviesīgām izklaidēm. Laimdotas vecvecāki katru nedēļas nogali ar pajūgu braukuši uz tirgu Bauskā, ciemojušies pie citiem saimniekiem, devušies kopīgos ceļojumos ar velosipēdiem. “Man rodas iespaids, ka ikvienu brīvu brīdi vecvecāki pavadīja, tiekoties ar citiem cilvēkiem, gūstot enerģiju un jaunas atziņas. Mūsdienās notiek gluži pretēji – it kā izklaides iespēju ir vairāk, taču cilvēki apzināti noslēdzas savā pasaulītē un izvairās no kontaktiem. Es domāju, ka tālab daudzi jūtas vientuļi,” spriež Laimdota.
Viņas vecāsmātes jaunākajai māsai Lūcijai un mammai bija neliela gadu starpība. Acīmredzot tas veicināja saprašanos. Lūcijas ģimene dzīvoja Rīgas ielā Bauskā, kur ģimnāziste Vilma bija allaž gaidīta viešņa. Skalderu ģimenes saimniecība un dzīvojamā māja atradās pašreizējā Jauncodes teritorijā.
Izdodas saglabāt relikvijas
Mammas velosipēds kalpoja neticami ilgi. Ar veco “Erenpreis” mācījās braukt arī Laimdota. “Reiz uzņēmu tādu ātrumu, ka ieskrēju Bauskas luterāņu baznīcas stūrī, ” viņa atceras. Par 25 rubļiem mamma velosipēdu kādam pārdevusi, kad Laimdota bija zaudējusi interesi par arhaisko satiksmes līdzekli.
Daudz kas no ģimenes mutvārdu hronikas palicis neizzināts, jo Otrā pasaules kara laikā ietekmīgā un plašā Skalderu dzimta izputējusi. Daudzi ir devušies bēgļu gaitās, bet rūpīgi koptā zeme un ēkas kļuvušas par kolhoza īpašumu. Laimdota priecājas, ka viņas vecākiem –Vilmai un Pēterim – ir laimējies izvairīties no represijām un saglabāt ģimenes relikvijas. To vidū ir arī dzimtas albums, ko mantiniece ir sakārtojusi un sistematizējusi. “Tikai tagad sāku pa īstam apzināties seno fotoliecību vērtību. Albumā ielūkojos diezgan bieži, jo tas ir mans vēstures stāstu krājums,” teic Laimdota Ozoliņa.
