Meža apsaimniekošanas konsultants Tālis Kalnārs no Velsas (Lielbritānija) un Pasaules Dabas fonds rīkoja semināru par izlases cirtes pielietojumu meža apsaimniekošanā un šāda cirtes veida ekonomisko pamatojumu.
Meža apsaimniekošanas konsultants Tālis Kalnārs no Velsas (Lielbritānija) un Pasaules Dabas fonds rīkoja semināru par izlases cirtes pielietojumu meža apsaimniekošanā un šāda cirtes veida ekonomisko pamatojumu.
Tas notika sadarbībā ar Valsts meža dienestu un SIA “Stora Enso mežs” Iecavas novada viesu namā “Dārta” 12. augustā. Izglītojoši semināri Latvijā ar 78 gadus vecā latviskas izcelsmes mežkopja piedalīšanos notiek jau vairākus gadus. Šogad Vidzemē bija pieci plaši apmeklēti semināri. Tur pēdējo gadu laikā ir sākta šāda veida mežu apsaimniekošana. Zemgalē T. Kalnārs auditorijas priekšā runāja pirmo reizi, apmeklētāju lielākā daļa bija Bauskas virsmežniecības darbinieki.
Kailcirtes kavē attīstību
Lektors nav cirtis nevienu kailcirti. Pateicoties viņa aktīvajai darbībai un pētniecībā gūtiem atzinumiem, Velsā pusei mežu teritoriju ir aizliegts veikt kailcirtes. Anglijā, Skotijā, Īrijā paredzami līdzīgi jaunievedumi. “Mežs jāapkopj kā mūžīgais mežs. Kailcirtes iznīcina un ierobežo tā attīstību, jo mežs ir koku un pārējās dabas sabiedrība. Vienam bez otra nav attīstības un dzīvotspējas turpināšanas iespēju,” uzskata mežkopis. Mežs nav tikai koki, bet viss, kas tur atradis savas mājas: dzīvnieki, putni, kukaiņi utt., uzsver T. Kalnārs, mežkopis ar 50 gadu pieredzi.
Izlases cirtes priekšrocības – koku izņemšana atsevišķi vai grupās, neradot bojājumus, piemēram, sēnēm un baktērijām, kas palīdz kokiem. Meža vērtības tiek uzturētas un palielinātas, ja tas veidojas apstākļos, kad koku augšanai un attīstībai ir garantētas lielākās iespējas. Zaļo rotu par pilnīgi attīstītu var uzskatīt, ja tajā ir dažādu vecumu koki un to atjaunojums un ja tiek izmantots dabas spēks. Šajā vidē attīstība norit pakāpeniski visā teritorijā.
Ražošanas kapitāls
No zaļās rotas izņemot kokus, kas sasnieguši augstāko vērtību, īpašumu var uzskatīt par ražošanas kapitālu. Tad koku vecums zaudē nozīmi, jo tos cērt, kad tie ir sasnieguši lielāko vērtību. Pamatā aprakstītajos apstākļos no meža neņem vairāk, nekā tas var pieaugt. Šādi saimniekojot, paaugstinās ienākumi, bet izdevumi pazemi nās – kopumā saimniekot izdevīgāk par 2,5 reizēm, garajā darba mūžā pārliecinājies T. Kalnārs. “Nelietojot kailcirtes kā mežu apsaimniekošanas veidu, uguns, kaitēkļu un vēja postījumi samazinās. Es neesmu tik bagāts, lai mežu apsaimniekotu ar kailcirti,” uzsver T. Kalnārs. Viņš savulaik apsaimniekojis 12 tūkstoš hektāru lielu mežu platību, bet pašlaik turpina darbu tūkstoš hektāru lielā mežā.
Konsultējis kroņprinci Čārlzu
“Dzīvodams Lielbritānijā, pakārtoti ikdienas pienākumiem, T. Kalnārs pašlaik darbojas arī Velsas meža pārvaldes un vairāku Lielbritānijas meža sektora uzņēmumu konsultatīvajās struktūrās. Privāti konsultējis arī Lielbritānijas kroņprinci Čārlzu par viņam piederošu mežu apsaimniekošanu.
Pirms dažiem gadiem par sasniegumiem mežsaimniecībā T. Kalnārs apbalvots ar Britu impērijas ordeni, raksta “WWF Latvija” (latv. val. – Pasaules Dabas fonda) projekta “Privātā mežsaimniecība” vadītājs Jānis Rozītis WWF un Valsts meža dienesta izdevumā “Tāļa Kalnāra mūžīgais mežs”.
Iecavas mežniecības mežzinis Ivars Kārkls iegūto informāciju vērtēja piesardzīgi: “Man trūka objektīvu pierādījumu, ka izlases cirtes pielietojums meža apsaimniekošanā darbojas dzīvē. Ideja nav peļama. Tā būtu piemērota kā alternatīvs saimniekošanas veids tiem mežu īpašniekiem, kuri negrib cirst savu mežu kailcirtē. Tomēr meži, kur lektors strādā, ir citādāki nekā pie mums. Man ir aizdomas, ka “slapjajos mežu augšanas tipos”, šādi saimniekojot, ir tāpat iespējamas vējgāzes. Lielāki izcirtumi “slapjajos mežos” ir vajadzīgi, lai atjaunotos meža rota, kuras sugu skaits ir ierobežots. Tas savukārt rada draudus kokiem tikt vēja izgāztiem. Lai izdarītu secinājumus, nepieciešama ilgāka dabas vērošana.”
***
Uzziņai
– Izlases cirtes ieguvumi:
meža kapitāla vērtība visu laiku paliek nemainīga,
regulāri ieņēmumi,
izdevumi samazinās, bet ieņēmumi palielinās,
augstāka koksnes izmantojamība,
saglabājas dabas un estētiskās vērtības,
iespējams savienot koksnes ieguvi ar citu meža izmantošanas veidu.
– Problēmas:
nevar gūt “ātru” naudu,
nepieciešamas precīzākas zināšanas par mežu,
sarežģītāka mežizstrāde, vajadzīga piemērotāka tehnika.
