DZINTARS PIEKUS Bauskas virsmežniecībā strādā kopš 1990. gada. Viņš absolvējis Ogres mežsargu skolu, kur kvalifikāciju ieguvis divos gados.
DZINTARS PIEKUS Bauskas virsmežniecībā strādā kopš 1990. gada. Viņš absolvējis Ogres mežsargu skolu, kur kvalifikāciju ieguvis divos gados.
Bruknas apgaitas meži aizņem apmēram četrus piecus tūkstošus hektāru un atrodas Vecsaules un Dāviņu pagastā. Vecsaulē dominē lapukoki, Dāviņos – skujkoki. 2001. gada vējgāzes šīs apkaimes mežiem nodarīja lielus postījumus. Patlaban mežizstrāde te tiek veikta maz, vēl daudz darba ar dabas postījumiem.
Specifiski, ka šeit mežu platībai tiek pieskaitīti purvi. Vecsaules pagasta Briģu tīrelī (aptuveni 700 ha) un Dāviņu pagasta Bitenieku purvā (130 ha) a/s “Misas kūdra” intensīvi iegūst kūdru. Uzņēmums sakārtojis meliorāciju. Savukārt Cerību tīrelī ir aizliegta mežizstrāde, jo tā 30 ha teritorijā sastopami reti biotopi. Kopš 1972. gada tas tiek saglabāts kā pirmatnējais mežs. Cerību tīreli sauc arī par dzērveņu purvu, pēc ziemas vitamīniem šurp dodas daudz baušķenieku. Dāviņu pagasta Galenieku purvā kāds uzņēmums ražo kurināmās kūdras briketes. Jau vairākus gadus ne vienam vien dāvinietim tas ir labi apmaksāts sezonas darbs.
Dzintaram jāstrādā ar 160 privātajiem mežu īpašniekiem. Krietnākajam saimniekam pieder 60 ha zaļās rotas. Vislielākās problēmas rada jaunaudžu nekopšana. Parasti apsaimniekotāji aizbildinās ar līdzekļu trūkumu – tuvojas bērnu skolā laišanas laiks, jāgatavojas ražas novākšanai utt. – un mežu atstāj pēdējā vietā. “Kad mežu grib izcirst, tad mans telefons no zvaniem kļūst “sarkans”, bet, kad jākopj, tad es meklēju rokā neapzinīgos. Cilvēki saprot, ka apmežošana ir jāveic, tomēr pašu labklājībai ir priekšroka,” stāsta mežsargs. Tikai desmit procenti zaļās rotas īpašnieku nav jāmudina, piemēram, izpļaut jaunaudzes vai veikt citus kopšanas darbus. Protams, meža apmežošana pēc izciršanas nav lēta, atzīst speciālists. Tomēr īpašnieki dažkārt ir par slinku dabiski iesējušos jaunaudzi retināt – ieguldīt roku darbu. Skumji jāsecina, ka labi “strādā” lielo naudas sodu bieds. Tikai tie liek saimniekiem piespiesties, lai izdarītu neatliekamo.
Daži īpašnieki netiek pie mežu apsaimniekošanas tāpēc, ka Zemesgrāmatas un sertifikātu kārtošana maksā dārgi. Rēķinot iegūto peļņu, veicot mežizstrādi, un to, cik jāiegulda, lai zaļo rotu juridiski noformētu savā īpašumā, saimnieks secina, ka peļņas atlikuma nav. Tad tā tas arī paliek, gaidot “labākus laikus”. Par jauku risinājumu profesionālis atzīst līgumu slēgšanu ar mežizstrādātāju firmām, kas veic arī to apsaimniekošanu.
