Aprit 15 gadu, kopš visas trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – sadevās rokās, veidojot «Baltijas ceļu». Šis datums saistās arī ar tā saukto Molotova-Ribentropa paktu.
Aprit 15 gadu, kopš visas trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – sadevās rokās, veidojot “Baltijas ceļu”. Šis datums saistās arī ar tā saukto Molotova-Ribentropa paktu.
24. septembrī atcerēsimies, ka pagājuši jau 60 gadi, kopš PSRS otrreiz okupēja Bausku.
Šīs un daudzas citas ar vēstures faktiem saistītas dienas ir ļoti svarīgi atcerēties. Latvijas vēstures nezināšana un tās nemācīšana ir noziegums pret valsti un tautu.
Mūsdienu skolu jaunatne, bieži vien arī studenti vāji orientējas pagātnes notikumos. Latvijas patieso vēsturi nezina arī pēckara gados dzimusi paaudze. Skolās to nemācīja. Cilvēkus centās pārliecināt, ka 1940. gadā Latvija nav okupēta, bet gan ir notikusi sociālistiskā revolūcija, kas beigusies ar proletariāta uzvaru. Tika apgalvots, ka pirmskara Latvija bijusi bada un noziegumu zeme, kurai padomju vara atnesusi brīvību un saulainu nākotni.
Arī mūsu valsts amatpersonas dažkārt sarunā līdzīgas muļķības, ka pagātni vajagot aizmirst, pārvilkt tai svītru.
Iespējams, ka arī daži vēstures skolotāji nezina patieso Latvijas vēsturi un viņu galvā saglabājušies padomju laikā mācīti meli par 1940. gada sociālistisko revolūciju un Latvijas atbrīvošanu 1945. gadā.
Eiropas kontekstā izceļot savas tautas likteni, bērnos mostas patriotiskas jūtas, bet sniegtās zināšanas ir atkarīgas no katra skolotāja erudīcijas un strādātprasmes. Tāpēc Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšana nozīmētu ievērojamas pārmaiņas līdzšinējā mācību programmā. Vajadzīgas pēdējos gados izdotas grāmatas.
Negribu vainot jauniešus, jo Latvijas vēsturei mācību programmā līdz šim pievērsta niecīga uzmanība. Arī varas attieksme pret Latvijas vēstures mācīšanu ir nostāja pret valsti un tās nākotni.
Ļoti gribētos sagaidīt laiku, kad skolās sāks mācīt patiesu Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu.
