Mežotniekam, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Egonam Fridrihsonam piedāvājums pārcelties uz dzīvi Jelgavā šķiet līdzvērtīgs izsūtījumam trimdā.
Mežotniekam, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Egonam Fridrihsonam piedāvājums pārcelties uz dzīvi Jelgavā šķiet līdzvērtīgs izsūtījumam trimdā.
Pagastā trūkst dzīvokļu
Šādu priekšlikumu Egons Fridrihsons un viņa kaimiņiene Ilga Mašinska nesen saņēma no Valsts Nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA), jo šogad īrniekiem ir jāatbrīvo dzīvokļi Mežotnes pils pārvaldnieka mājā. Pils ansamblis, ieskaitot šo ēku, ir aģentūras īpašums.
Bažas par nākotni 79 gadus vecajam vīram radās pirms trim gadiem, kad VNĪA sāka Mežotnes muižas galvenās ēkas rekonstrukciju. Tolaik arī pilī dzīvoja dažas ģimenes. Aģentūra atrada iespējas tās pārvietot uz citiem dzīvokļiem pagasta centrā. Pašlaik tāds risinājums nav reāls, jo pašvaldībai brīvu mitekļu nav. Pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska skaidro: “Pils rekonstrukcijas laikā E. Fridrihsonam un I. Mašinskai patiešām bija izredzes cerēt uz ko labāku nekā pašlaik. Šķiet, VNĪA viņiem izteica piedāvājumu variantus, bet īrnieki tikai viņiem zināmu iemeslu dēļ nolēma nogaidīt. No VNĪA esmu saņēmusi vēstuli ar lūgumu sniegt ziņas par pašvaldības dzīvojamo fondu. Gandrīz visi dzīvokļi ir privatizēti, un tuvākajā laikā diez vai brīvas platības atradīsies. Par to informēju arī VNĪA.
Tiesa, pirms kāda laika pašvaldība Ilgai Mašinskai piedāvāja vienistabas dzīvoklīti bez jebkādām ērtībām, bet viņa to noraidīja. Man ir žēl, ka Mežotnes pagasta patriots un pazīstamais selekcionārs E. Fridrihsons nokļuvis tik neapskaužamā situācijā. Vienīgais optimālais risinājums varētu būt viņa pārcelšanās uz dzīvi pie meitas ģimenes, bet tur valda liela šaurība un mājai ir nepieciešams pamatīgs remonts.”
Piedāvājums šķiet absurds
Tikmēr E. Fridrihsons un I. Mašinska – 2. grupas invalīde – par savu vietu “zem saules” sākuši cīnīties paši. Selekcionārs šī gada 1. augustā ir nosūtījis atbildes vēstuli VNĪA ģenerāldirektoram Kalvim Bricim. Citēju fragmentu: “Mana pārcelšanās uz dzīvi Jelgavā, Akadēmijas ielas 3 komunālajā dzīvoklī, nav iespējama un ir galīgi absurda mana vecuma, neapmierinošā veselības stāvokļa, naudas trūkuma un citu iemeslu dēļ. Turklāt ar Mežotni esmu saistīts kopš 1937. gada, kad šeit mācījos lauksaimniecības skolā. Mežotnē strādāju un pastāvīgi dzīvoju kopš 1958. gada. Man ir nepieciešams radinieku tuvums, ierastā vide un iztikas papildu avots – iekopts mazdārziņš. Tas viss Jelgavā nav iespējams.” Turpinājumā mežotnieks norāda, ka loģiskāka būtu viņa pārcelšanās pie meitas, taču nelielajā privātmājā, kur jau dzīvo pieci cilvēki, ir nepieciešams izbūvēt papildu telpu un atjaunot komunikācijas. Viņaprāt, šīs izmaksas varētu veidot vairākus tūkstošus latu. Tādas naudas nav ne Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim, ne viņa meitai. Tādēļ E. Fridrihsons cer uz VNĪA savulaik solīto kompensāciju vai līdzvērtīga dzīvokļa piešķiršanu Mežotnē.
Izsaka nopietnus argumentus
Vēstulēm, ko selekcionārs un I. Mašinska saņēmuši no VNĪA, bijis pievienots arī Jelgavas komunālā dzīvokļa plāns. “Katram piedāvāja 12 kvadrātmetru istabiņu ar kopīgu virtuvi un labierīcībām. Tur dzīvo arī citas ģimenes. Kur tad es varēšu novietot savu bibliotēku, puķu sīpolu un stādu kolekcijas? Bieži saņemu piedāvājumus parkā vadīt ekskursijas, sniegt konsultācijas par apstādījumu veidošanu, nodarbojos ar ziedu selekciju. Agrāk sūtīja uz Sibīriju, bet ta gad – uz Jelgavu. Es jutīšos kā trimdinieks – izolēts un nevienam nevajadzīgs,” neizpratni “Bauskas Dzīvei” pauž E. Fridrihsons.
Par piedāvājumiem ir sašutusi arī Ilga Mašinska. Pēc insulta viņai ir apgrūtinātas pārvietošanās spējas, un tas bijis nopietns iemesls, lai atteiktos no 3. stāva dzīvokļa Jelgavā: “Es fiziski nespētu tikt ar sevi galā. Tagad man palīdz Mežotnē dzīvojošais dēls. Nevarēju pieņemt arī vietējās pašvaldības ieteikto dzīvoklīti bez ērtībām. Kustību traucējumu dēļ man ir nepieciešams vismaz minimāls komforts, ūdensvads un kanalizācija. Es neprasu neko eksksluzīvu – vienīgi savām iespējām atbilstošu dzīves telpu.”
Turpina meklēt izeju
Par sarežģījumiem ir informēta arī Mežotnes pils direktora vietas izpildītāja Inese Artemjeva. Viņa uzsver, ka pils nav ēku saimniece, bet tikai vidutāja starp VNĪA un īrniekiem. Neviens no viņiem ar lūgumiem vai pretenzijām pie direktora vietas izpildītājas nav vērsies. Inese Artemjeva ir saņēmusi vēstuli no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par pils pārvaldnieka ēkas neatbilstību ugunsdrošības prasībām. Pustukšā māja ir jāapstrādā ar speciālu pretaizdegšanās šķīdumu un jāatjauno elektroinstalācija. Pēc amatpersonas rīcībā esošās informācijas, VNĪA joprojām ir aktuāla pārvaldnieka ēkas pilnīga rekonstrukcija un pielāgošana citai funkcijai, tādēļ agri vai vēlu īrniekiem ierastā dzīvesvieta būšot jāpamet.
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar VNĪA preses dienesta vadītāju Inesi Kreicbergu. “Jautājums par Mežotnes pils pārvaldnieka mājas īrniekiem tiek risināts. Mēs izsūtījām piedāvājumus, bet iedzīvotāji tos neakceptēja. Viņi pieprasa kompensācijas. Šo lietu izskatīsim VNĪA valdes sēdē,” – tāds ir aģentūras komentārs.
Gribas ticēt, ka bez dzīvokļiem abi mežotnieki nepaliks. Tikai ir grūti prognozēt, vai tiks izpildītas visas viņu prasības, ko diezin vai varētu nosaukt par pārmērīgām. Tās nav kaprīzes, bet katra cilvēka tiesības dzīves nogali pavadīt daudzmaz humānā vidē, nevienam nekļūstot par slogu.
