Pašvaldības iespējas palīdzēt iedzīvotājiem mājokļa piedāvājumu risināšanā ir ierobežotas. Jo lielāka vietvara, jo tas aktuālāk.
Pašvaldības iespējas palīdzēt iedzīvotājiem mājokļa piedāvājumu risināšanā ir ierobežotas. Jo lielāka vietvara, jo tas aktuālāk.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, šī gada 1. jūlijā Latvijas pašvaldību palīdzības reģistros dzīvokļa apstākļu uzlabošanu gaidīja 11218 personu.
Kāda situācija ir mūsu rajonā? Mājokļa jautājums šeit ir tikpat aktuāls kā citviet Latvijā. “Bauskas Dzīve” sarunā ar vietvaru vadītājiem izzināja to, cik un kā pašvaldības var palīdzēt iedzīvotājiem rast dzīvokli.
Pašu spēkiem nevar atrisināt
“Atbilstoši likumam “Par pašvaldību palīdzību dzīvok ļa jautājumu risināšanā” pilsētas vietvarā reģistrētas apmēram 70 ģimenes. Neviena no uzskaitē esošajām ģimenēm nav labi situēta, un pašu spēkiem mājokli sameklēt viņi nevar. Diemžēl pašvaldības iespējas palīdzēt saviem cilvēkiem dzīvokļa jautājumā ir ļoti ierobežotas,” sacīja Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gai le. Viņa uzsvēra, ka deviņdesmit deviņi procenti dzīvokļu pilsētā ir privatizēti. Pašvaldība pašlaik jau ieguldījusi līdzekļus, un budžetā noteikta summa tiks plānota arī nākamgad, lai sakārtotu ēku Rīgas ielā 64. “Iecerēts, ka tajā tiks izbūvēti trīsdesmit divi dzīvokļi,” tā Domes priekšsēdētāja.Viņa uzskata, ka šis jautājums būtu risināms valstiski, diemžēl piedāvātie ceļi ne vienmēr ir pa spēkam pašvaldībām.
“Domes deputāti vienbalsīgi neatbalstīja valdības izveidotās darba grupas priekšlikumu par to, ka pašvaldībām būtu jāizsniedz galvojums denacionalizēto namu īrniekiem mājokļa iegādei. Vietvaras šādu situāciju nav radījušas. Ja mēs atbalstītu šādu risinājumu, galvojumos izsniedzamā nauda būtu lielāka par pilsētas gada budžetu,” tā Ā.Gaile.
Piedāvā iegādāties apbūves gabalu
Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētāja palīdze Inita Sproģe “Bauskas Dzīvei” stāstīja, ka Vecumnieku pagastā dzīvokļu rindā ir septiņas ģimenes. “Tuvākā laikā risinājums jārod divām ģimenēm, kuru mājokļi ir avārijas stāvoklī. Rindā esošie lielākoties ir jauni pāri, kas vēlas sākt dzīvi atsevišķi no vecākiem. Tomēr, laikam ritot, parasti viņi ir raduši risinājumu arī bez mūsu palīdzības,”atzīst priekšsēdētāja palīdze.
Viņa sacīja, ka pašvaldība piedāvājusi apbūves gabalus jaunajām ģimenēm, kas izteikušas vēlmi iegādāties zemi mājas celtniecībai.
“Domāju, ka mums ir iespējas atrisināt akūtus jautājumus. Vecumnieku pagastā neprivatizēti vairs tikai pieci procenti dzīvokļu,” teica I. Sproģe.
Brīvais tirgus piespiež domāt
“Katram pašam jādomā, kā sevi nodrošināt ar dzīvokli. Cita lieta ir nelaime vai ārkārtas situācija. Codes pagastā nav rindas uz dzīvojamo platību. Mums ir divpadsmit sociālo dzīvokļu. Katrs gadījums, kad tiek piešķirta dzīvojamā platība – sociālais dzīvoklis – tiek izvērtēts. Jautājums par īres griestiem vairāk ir populistisks, tāpat kā kļūdaina bija kādreizējā atļauja dzīvokļus privatizēt,” savu viedokli pauda Codes pašvaldības vadītājs Andris Āboliņš.
Arī Vecsaules pagastā dzīvokļu rinda netiek veidota, jo pašvaldībai nav reālas iespējas šo jautājumu atrisināt. “Ir brīvais tirgus, un katrs zina, cik tagad maksā dzīvoklis. Pašvaldības saviem spēkiem un līdzekļiem šo jautājumu atrisināt nespēj. Dzīvokļu rindas vairāk aktuālas pilsētās, ne pagastos,” secināja pašvaldības vadītājs Juris Cielavs.
***
Fakti
– Šogad Latvijas pašvaldības piešķīrušas 1898 dzīvokļus personām, kas bijušas ierakstītas pašvaldības palīdzības reģistrā;
– 37% no sociālajās mājās dzīvojošo iedzīvotāju skaita valstī ir pensionāri, bet 25% – bērni.
LETA
