Sešu municipalitāšu pārstāvji no Somijas meklēja sadarbības partnerus rajona pašvaldību vidū, stāsta Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka.
Sešu municipalitāšu pārstāvji no Somijas meklēja sadarbības partnerus rajona pašvaldību vidū, stāsta Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja (LKB) vadītāja Eleonora Maisaka.
Mati Falka vadītā “Local action group (LAG, latv. val. – Lauku sadarbības jeb attīstības grupa) “Piallysies”” 14 cilvēku delegācija Latvijā uzturējās 10. un 11. augustā. Viesus interesēja lauku tūrisms un pienkopība, tāpēc viņi tikās ar Bārbeles, Skaistkalnes un Codes pagasta saimniekiem un lauku iniciatīvas grupām, kā arī iepazina Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja darbu. Brauciena mērķis bija iepazīstināt ar Somijas lauku attīstības veiksmīgo pieredzi un atrast sadarbības partneri.
Raksta kopā
Somijā LAG ir ļoti populāra un liela sabiedriska organizācija. To veido iedzīvotāju grupas, pat bezdarbnieki. Darbība vērsta uz apkārtējās vides saglabāšanu. LAG sākotnējais pamatuzdevums ir vietējās attīstības sekmēšana. Praktiski tās darbība izpaužas šādi: teritoriāli blakus esošas, piemēram, sešas pašvaldības paraksta sadarbības līgumu. Vienas vietvaras līderis (var būt arī pārstāvis) dažādos projektos uzņemas iniciatīvu, lai stratēģiski plānotu, kurām dalībniecēm no sešām labāk realizējams tas vai cits projekts. Tas nozīmē, ka visi līguma partneri pieņem vienu nosaukumu. Ar to startē dažādos projektos, bet atbalstu guvušos realizē atsevišķas grupas. Iespējams, ka līdera pārstāvētā pašvaldība vai kāda cita projektā neko neiegūst, jo galvenais uzsvars tiek likts uz kopējo labumu, un tikai, esot kopā, ir iespējama veiksmīga piedalīšanās konkursos.
“Pieaudzētā” vērtība
Šādi strādājot, ieguvumu un finanšu aprēķināšanā nedarbojas parastā matemātika, bet gan rēķins ar “pieaudzēto” vērtību. Piemēram, četras pašvaldības no sešām uzraksta projektu un uzvar konkursā. Rezultātā labums – visām. Skaitļu valodā tas izskatītos šādi: 2 + 2 = 6 ( divas pašvaldības apvienojušās ar vēl divām, bet ieguvējas – visas sešas vietvaras). Sadarbība ir guvuma atslēga. Jāpiebilst, ka LAG Somijā ietekmē valdību, norādot lauku attīstības virzienus.
“Varbūt Latvijā notiekošā pagastu apvienošanās novados nav labākā attīstības forma. Sadarbības līgumus slēgt būtu vienkāršāk nekā spiest būt kopā vienam pagastam ar otru,” pieļauj E. Maisaka. Līdz šim LKB organizēto semināru par lauku iniciatīvas grupām labs rezultāts redzams Dāviņu un Skaistkalnes pagastā. Pēdējā pēc minētās grupas priekšlikuma uzstādīts infomācijas stends ar pagasta karti un norādes uz dažādiem objektiem. Interesanti, ka Skaistkalnes iniciatīvas grupas izstrādātais pašvaldības attīstības plāns sakrita ar vietvaras redzējumu. Tas pierāda vietējo objektīvo apkārtnes novērtējumu. “Ar cilvēkiem ir jārunā, jāprasa viņu viedoklis, tā uzsvēra somi,” atceras E. Maisaka.
Nepieciešams “jumts”
Arī Latvijas Pašvaldību savienība un sabiedriskās organizācijas veido iniciatīvas grupas, stāsta E. Maisaka. Nākamā attīstības pakāpe būtu, ja tās visas – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centri, Pašvaldību savienība un sabiedriskās organizācijas – apvienotos. Finansiāli valdības atbalstīta “jumta” organizācija varētu nodarboties tikai ar projektu rakstīšanu. Valstij iztērētie līdzekļi atgrieztos jaunu darbavietu, nomaksātu nodokļu veidā. Īrijas pieredze liecina, ka attīstība sākas tad, kad tiek ieguldīts cilvēku izglītošanā.
Šodien veiksmīgāk pilnveidojas tās pašvaldības: Codes, Viesturu, Vecumnieku un Iecavas, kuras bija gatavas riskēt, t.i., rakstīt projektus, secina LKB vadītāja. Tagad tās caur dažādām ES programmām saņems līdz 90 procentiem ieguldīto līdzekļu. Bīstama tendence, ja projektu ieguvumi tiek realizēti tikai centrā, piebilst LKB vadītāja E. Maisaka.
Izlemj tūristu vietā?
Attīstību kavē ziņu trūkums par laukos esošajiem tūrisma objektiem Bauskas Tūrisma informācijas centrā (TIC). Viens no aizbildinājumiem – uz nomalēm tāpat neviens nebrauks. TIC varētu palīdzēt lauku saimniekiem sagatavot bukletus par savās sētās piedāvātajiem pakalpojumiem. Ja neattīstīsies sadarbība, tad no rajona centra tālāk esošie uzņēmēji, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu, ar grūtībām pilnveidos darbu. Šobrīd Bauskas rajonā ceļotāji redz tikai Rundāles, Mežotnes un Bauskas pilis. Tāpēc svarīga ir lauku tūrisma interešu grupas atjaunošana konsultāciju birojā, tā organizēja nepieciešamās informācijas pieejamību lauku saimniekiem, teic speciāliste.
Uzbrūk suņi
TIC vadītāja Inese Turkupole-Zilpure skaidro, ka katru dienu centra darbinieki informē par to, ko var apskatīt, piemēram, Vecumnieku, Skaistkalnes vai Ceraukstes pagastos. “Mēs reklamējam objektus (pēc to gatavības uzņemt tūristus) tikai tad, ja esam paši tos apsekojuši. Nepietiek tikai ar to, ka vietai ir kultūrvēsturiska nozīme. Jābūt garantētam servisam ar vismaz minimālu prasību izpildi,” uzsver TIC vadītāja. Taču bieži vien telšu laukumi nav appļauti vai pat, tiem tuvojoties, uzbrūk nikns mājas sargs.
