Galvenā bija brīvības tēma. Aizmāršīgajiem atgādinājums: kā būtu, ja nebūtu «Baltijas ceļa» un drosmīgās idejas – atkratīties no okupācijas žņaugiem.
Galvenā bija brīvības tēma. Aizmāršīgajiem atgādinājums: kā būtu, ja nebūtu “Baltijas ceļa” un drosmīgās idejas – atkratīties no okupācijas žņaugiem. Tiem, kuriem drūmo gadu pieredzes nav, vēlējums zināt neatkarības cenu. Tiem, kuri dzīvo atmiņās, – pārdomu un vērtēšanas laiks – kur esam, kurp ejam, kas mūs vada.
Pieminot Molotova-Ribentropa pakta 65 gadu bēdīgo jubileju, vēsturnieks H. Strods komentēja ASV solījumu tuvākajos desmit gados neizveidot savas bāzes Baltijā. Viņaprāt, Eiropas dalījums pēc Otrā pasaules kara paliek nemainīgs. Lienošā okupācija ar Maskavas namu Rīgā, Krievijas bagātnieku apbūvēto Jūrmalu un Paksa skandālu Lietuvā esot ļoti smalki izstrādāta lieta.
Gadiem ilgi cilvēks var panākumus, līdzcilvēku mīlestību gūt ar rūpīgi koptu un uzturētu tēlu. Bet reiz pienāk brīdis, kad maskas krīt. Tā bija, kad I. Emsis par Eiropas komisāra kandidāti nosauca I. Ūdri un sabiedrībā tas izraisīja protestu lavīnu. Atsaukšanās uz E. Repši, kurš tādā pašā veidā izvēlējies S. Kalnieti, ir bērnišķīga. Pirmkārt, šī valdība solījās strādāt labāk, atklātāk un taisnīgāk. Otrkārt, Repšes izvēli sabiedrība un eksperti uzņēma vēlīgi. Abos gadījumos izšķiroša bija kandidāta personība (raidījuma “Kas notiek Latvijā?” telefonaptaujā 9166 pret 858 S. Kalnietes labā).
Atklāta viedokļu paušana pret Ūdri tika bargi norāta, iekšlietu ministrs pat vēlēja Drošības policijai izpētīt sabiedrības par atklātību “Delna” darbību. Tās “mātes” organizācijā Vācijā premjers gaudās par “Delnas” iejaukšanos politikā un gaidīja nosodījumu. Nesekmīgi.
Atklātības slāpēšanas situācijā pamatots bija politoloģes L. Čigānes vaicājums: ko darīs vietējās nevalstiskās organizācijas, ja mazā pilsētiņā vai pagastā gribēs zināt, kā tiek tērēts pašvaldības budžets, bet tur pasūtīs trīs mājas tālāk?
Latvijai jau divas sudraba olimpiskās medaļas – vingrotājam Jevgeņijam Saproņenko un spēkavīram Viktoram Ščerbatiham. Prieks. Arī par to, ka viņi runā latviski.
Šonedēļ Latvijas delegācija atskaitījās Maskavai par izglītības reformu un integrācijas procesiem. Kā sendienās.
I. Ūdre konsultējās ar Valsts prezidenti, gatavojoties trīs stundu ilgam komisāru kandidātu eksāmenam Eiroparlamentā. Nedrošība ir.
Krievijas prezidents V. Putins ielūdzis V. Vīķi-Freibergu nākamgad piedalīties 9. maija svinībās jeb uzvaras svētkos, kas savulaik Latvijai nozīmēja vēl 45 gadus ilgu okupāciju.
“Jaunais laiks” un Tautas partija arī šonedēļ nevienojās par vairākuma valdības veidošanu. Un nevienosies. Runas ir garas, darba nekāda.
Rīgas mērs G. Bojārs par iebraukšanu galvaspilsētā sadomājis no tur nereģistrētajām automašīnām iekasēt naudu. Varbūt arī Bauskai apsvērt, kā tikt pie turības, pirms Mēmeles tilta iekārtojot nodevu kases par vecās Bauskas drebināšanu, gaisa un ielu seguma bojāšanu. Kur Latvijā ir otra tik postoša automaģistrāle kā Bauskā?
