Nelielajā Svitenes pagastā cits citu pazīst vairākās paaudzēs. Vietējās skolas absolventēm esot grūti tur sākt strādāt par skolotājām – gados vecāki kolēģi atceras bērnības niķus un palaidnības.
Nelielajā Svitenes pagastā cits citu pazīst vairākās paaudzēs. Vietējās skolas absolventēm esot grūti tur sākt strādāt par skolotājām – gados vecāki kolēģi atceras bērnības niķus un palaidnības. Tāpat cilvēkiem prātā, kuram māte bijusi liela dziedātāja un kuram tēvs – īsts aktieris. Citu te atminas kā negantu joku plēsēju, arī par saimniecēm valodo – vienai padodas brīnišķīgas tortes, bet citai uz plīts apskretuši katliņi un vienmēr piedeg kāposti.
Ķirmji neēd atmiņas
Nostāsti dzīvo kopā ar cilvēkiem. Jāsteidz pierakstīt pagasta senās un nesenās pagātnes faktus, lai kaut vai tā “pieturētu” pagājušo gadu notikumus.
Šo vēlmi un nepieciešamību Svitenes pagasta kultūras darbiniece Valija Kruļikovska prata pamatot divos projektos, kas ieguva finansējumu vietējās vides izpētei. To veica fokloras kopas “Svitene” dalībnieki, piesaistot šim darbam arī iedzīvotājus, kā arī skolas bērnus no Svitenes un Bauskas.
Izzinātais – dziesmas, atmiņas, nostāsti, dzimtu vēstures – apkopots vairākās biezās mapēs. Ekspedīcijas noslēgumā tautas namā bija izstāde. Sadzīves priekšmeti, senas lietas, kas liecina par māju un dzimtu pagātni, varētu noderēt, veidojot pagasta muzeju, saka Valija Kruļikovska.
Vēstures izzināšana parādījusi, ka Svitenes pusē visas tradīcijas un svētki saistījušies ar zemkopja darba ritumu – tās bija apsējības, apkūlības, rudens gadatirgi, Mārtiņdiena, protams, arī Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki.
Ļaudis dziedot strādāja
Folkloras zinātāja, skolotāja Skaidrīte Kuķalka ekspedīci jas laikā pierakstījusi vairākas Ināras Lodes teiktas dziesmas. Viņa tās atceras no bērnības, jo lieli dziedātāji bijuši gan mamma, gan vecvecāki. Smagi strādājuši un skandinājuši tautasdziesmas un populāras ziņģes. No seniem laikiem Ināra Lode saglabājusi vēl vecā drukā iespiestu izdevumu, kurā ir daudzu dziesmu vārdi. Tas ir liels dārgums, viņa piebilst, atceroties, ka grāmatiņu iedevusi paziņai un atdabūjusi bez daudzām lapām.
Svitene ir Ināras Lodes dzimtā vieta. Pensionāre atceras, ka jaunībā pēc darba sanākuši kopā un dziedājuši līdz tumsai. Par dzeršanu nav bijis ne domas, bet ziņģēšana patikusi. Arī viņas dzīve pagājusi smagā darbā, strādājot par slaucēju un teļkopēju, bet pensija maza kā visiem. Piecus gadus Ināra Lode ir folkloras kopas “Svitene” dalībniece. “Kopā ar dziesmu biju Prāgā, lielajos Dziesmu svētkos Rīgā, saietos Siguldā un Mazsalacā”, priecājas Ināra.
Elektriķis uz skatuves
Savulaik svitenieki bijuši lieli teātra cienītāji. Tautas nams atradies “Grābēnos”, kurp braucis Nacionālais teātris no Rīgas un J. Alunāna teātris no Jelgavas. To ekspedīcijas darba grupai netālajā Sesavas pagastā stāstījusi bibliotekāre Dzidra Šulce.
Teātri spēlējuši arī paši svitenieki, atgādina skolotāja Gunta Novika, nosaucot Augusta Bubinska vārdu. Viņš ir elektriķis, bet 20. gadsimta 70. ga dos tēlojis galvenās lomas Svitenes amatierteātrī, arī Vali jas Kruļikovskas režisētajā diplomdarba izrādē, beidzot tehnikumu. “Tā bija Kaža Sajas luga “Spējš pagrieziens”, un es tur biju dakteris. Bauskā spēlējām skatē, un viens Rīgas režisors jau solīja dzīvokli, lai tik nākot uz īstu teātri, bet dzīve pilsētā man nepatīk,” stāsta Augusts Bubinskis.
Viņu satiekam, gaidot miežu birumu no kombaina savā piemājas laukā. Spīd saule, un tā Augustam šobrīd ir iedalījusi ražas vācēja lomu. Graudi noderēs lopiņiem pašu kūtī. Veikalā pirkta desa viņam negaršo, kad nokaujot pašu audzētu ruksi, tad jūtot gaļas garšu. Nav prātā, kad iznācis būt kādā no Rīgas teātriem, bet televīzijā rādītās izrādes vienmēr skatoties. Aktiera talantu no Augusta mantojis mazdēls Edgars Bubinskis, piebilst Valija Kruļikovska. Viņš spēlē skolas teātrī, bet nesen smīdinājis sviteniekus Bērtu ļu tirgū, piedaloties stāstnieku mēlnešu konkursā.
Dala vietu pie klavierēm
Šodienas vēsturi veido jauni cilvēki. Rudenī apritēs desmit gadu, kopš Svitenē ir sava popgrupa “Nianse”, ko izveidojusi Dita Vaičūne. No deviņu ga du vecuma tajā darbojas Ditas māsa Liene. Tagad viņa studē Rīgā, bet Svitenes bērniem māca estrādes dejas. Dita augstskolu jau pabeigusi, strādā par pedagoģi Rīgā, bet “Niansi” pamest negrasās. Tie tomēr ir pieci jaunieši un 11 bērni, kuri nedēļas nogalēs ir gatavi mēģināt kaut vai līdz pusnaktij. Kopā sagatavoti uzvedumi “Sapņi ir kā putni”, “Ziemasvētku dāvana”, “Mīlestība un naids”, “Saulgrieze”.
Mājās Ditai un Lienei ik pa laikam jācenšas sadalīt vietu pie klavierēm, jo muzikālas ir abas. Dita deju kolektīvam tautas namā pavadījumu spēlējusi no 13 gadu vecuma. Viņa arī komponē, bet fonogrammas grupai palīdz sagatavot muzikants Jānis Bauvars. “Nianse” savu jubileju gatavojas svinēt nākamā gada februārī ar īpašu koncertu, atklāj Dita.
“Nianse” nebūtu tik skanīga bez Edgara Brūvera, kurš ir skaņu režisors, stāsta Valija Kruļikovska. Viņš reizēm ir arī apsargs tautas nama sarīkojumos. Apskaņošanas prasmi Edgars iemācījies pats. Taču tā jau ir atpūta pēc smaga darba tēva (arī Edgara Brūvera) zemnieku saimniecībā. Viņiem pieder kombains, un katra saulainā diena augustā pavadīta graudaugu laukos, stāsta Edgars, labības putekļiem nokūpējis, kāpjot no kombaina kabīnes.
Rīki un ierīces muskuļu stiprināšanai
Vasarā iznāk strādāt tik daudz, ka nav vajadzības pēc fiziskiem vingrinājumiem trenažieru zālē. Taču tāda Svitenē ir – rīki un ierīces muskuļu stiprināšanai novietoti kādreizējā bērnudārza telpā. Bijusi izdevība tos lēti nopirkt, un darījumu arī vietējie uzņēmēji atbalstījuši. Pašu ļaudis šeit var trenēties bez maksas, salīdzinot ar pilsētu, tā ir liela priekšrocība, bet savējiem nav žēl, saka Genovefa Lapsa, pagasta padomes priekšsēdētāja. Jūtot šādu attieksmi, gribas te atgriezties kā mājās.
***
Uzziņai
No Svitenes pagasta nākuši ievērojami cilvēki
– Mirdza Ābola, literatūrzinātniece, tulkotāja, Zinātņu akadēmijas valodas un literatūras institūta līdzstrādniece.
– Valerijs Brumels – sportists, pasaules rekordists augstlēkšanā.
– Oskars Gerts – žurnālists, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
– Voldemārs Hermanis – žurnālists, ārpolitikas komentētājs.
– Uģis Mežavilks – gleznotājs un grafiķis, karikatūrists.
– Zigurds Mežavilks – žurnālists, sporta fotogrāfs.
– Jānis Miodle – pulkvedis, viens no kosmisko raķešu izmēģinātājiem, bijis LR Aizsardzības ministrijas padomnieks.
– Harijs Purviņš – gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrētājs.
– Īra Rozentāle – gleznotāja.
– Anna Seile – Saeimas deputāte.
No folkloras kopas “Svitene” ekspedīcijas materiāliem
