Notikums nav saistīts ar pašu laikrakstu, bet ar cilvēkiem, kas strādā, lai avīzīte taptu. Gadiem ilgi nebija nācies būt redakcijā, jo neesmu ne pirkt, ne pārdot varoša.
Notikums nav saistīts ar pašu laikrakstu, bet ar cilvēkiem, kas strādā, lai avīzīte taptu.
Gadiem ilgi nebija nācies būt redakcijā, jo neesmu ne pirkt, ne pārdot varoša. Tomēr sanāca tā, ka bija jāievieto sludinājums. Ne īpaši priecīgā sakarā gan. Kā jau tādās reizēs pieņemts, man iedeva dzeju krājumu, lai izvēlos rindas publicēšanai, un tad jau bija jāsniedz arī ziņas par sevi. Kad nosaucu savu vārdu un to, ka strādāju meteoroloģiskajā stacijā, pretī sēdošās sievietes seja atplauka smaidā.
Iekšēji salēcos, jo iedomājos, ka tūlīt sekos pierastā standartfrāze – kāds rīt būs laiks? Bet nē! Sieviete precīzi nosauca manu dzimšanas datumu, gadu, pat neielūkojoties manā personu apliecinošā dokumentā. Izrādījās, ka abas esam dzimušas vienā gadā un mēneša dienā (23. oktobrī) un arī pasaulē nākšanas laiks abām ir vakars. Tikai es savu pirmo kliedzienu esmu izbļāvusi Bauskā, bet pretī sēdošā dāma citā rajonā. Nevilšus pievērsu uzmanību sievietes izskatam – es esmu brunete, viņa jauka blondīne.
Vēl lielāks izbrīns jeb punktiņš uz “i” – atskanēja: “Patīkami iepazīties! Arī mani sauc Daiga.”
Ar cieņu – DAIGA VILNE, Bauskas meteoroloģiskās stacijas vadītāja
