Ziemāju sējumi Zemgalē pārziemojuši apmierinoši

Ziemāju sējumi Zemgalē un Kurzemē ir pārziemojuši apmierinoši, portālu informēja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” pārstāvji.

Tostarp “Latraps” pārstāvji atzīmē, ka ir pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

“Latraps” valdes loceklis Ģirts Ozols min, ka ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. 

“Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj,” skaidro Ozols.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka situācija kopumā nav kritiska – Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%.

Ozols arī uzsver, ka būtiskus postījumus ziemājiem Latvijas rietumu daļā nodarījis ne tikai sals, bet arī meža dzīvnieki, visvairāk brieži, kuri ne tikai barojas ar iesētajiem augiem, bet arī izbradā sējumus un sniega segu. Savvaļas dzīvnieku radītā ietekme visvairāk jūtama Kurzemē.

“Latraps” pārstāvji norāda, ka lēnais pavasaris ir labvēlīgs graudaugu attīstībai – mērenās temperatūras nodrošina lēnāku auga virszemes daļas augšanu, kas dod augam iespēju nostiprināt sakņu sistēmu. 

Tāpat kooperatīvā atzīmē, ka šobrīd lauksaimnieki gaida siltākus laika apstākļus, lai varētu sākt ziemas sējumu mēslošanu. Tam nepieciešamā diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +5 grādi. Paredzams, ka Kurzemē un Zemgalē ziemāju mēslošana un pavasara sējas darbi varētu sākties marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Ņemot vērā aizvadīto gadu un tā izaicinājumus, zemniekiem situācija jaunās sezonas priekšvakarā nav vienkārša. Laika apstākļu ziņā mums ir nepieciešams viens labs gads. Tomēr pāragri izdarīt secinājumus par ražu, jo priekšā vēl pavasara salnas, kas var ietekmēt sējumus pat maijā, tāpat svarīgs ir arī nokrišņu daudzums pavasarī,” atzīmē Ozols.

Jau vēstīts, ka “Latraps” finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro. 

“Latraps” reģistrēta 2000.gadā. Kooperatīvam ir gandrīz 1200 biedru.

Foto: LETA