Bārbeles pagasta zemnieku saimniecībā «Roņi» nesūrojas par ražas novākšanas sarežģītajiem apstākļiem – graudaugi un zirņi ir jau nopļauti, firmas «Claas» kombainam atlicis darbs vienīgi sēklas āboliņa laukos.
Bārbeles pagasta zemnieku saimniecībā “Roņi” nesūrojas par ražas novākšanas sarežģītajiem apstākļiem – graudaugi un zirņi ir jau nopļauti, firmas “Claas” kombainam atlicis darbs vienīgi sēklas āboliņa laukos.
Zemniece Dzintra Bračka, ilgi nedomājot, teic: “Vajag celt tik, cik var panest.” Ar šiem vārdiem viņa raksturo darba apjomu.
Pirkumus saskaņo ar rocību
90 hektāru lielās sējumu platības ir samērotas ar iespēju tos laikus un labi novākt. Sesto sezonu pļaujā izmanto “Claas” kombainu, un par to Dzintrai atkal savs sakāmais: “Nevarējām izturēt tās mokas ar veco “Jeņiseju”. Brīnos, kā zemnieki joprojām laiž savos laukos šīs markas kombainus. Pērkot jaunu tehniku, smalki visu izrēķinājām. Mums nevajag tos visdārgākos modeļus, bet tādus, ko varam atļauties un kas piemēroti nelielai saimniecībai.” Dz. Bračkas vīrs Artūrs apstiprina, ka “Claas” tiešām ir laba tehnika, un pēc sešām darba sezonām remonti nav vajadzīgi. Bārbelietis kopsaimniekošanas laikos strādājis par mehāniķi un viņš labi pārzina tehniku. “Roņos” strādā Baltkrievijā ražots traktors, par kuru saimnieki arī nežēlojas. “Belarus” ir saskaņots ar viņu rocību.
Pārrunājot šī gada īpatnības, Dzintra uzsver, ka ļoti labi padevušās auzas, no hektāra izdevies nokult vidēji 50 centneru ‘Kirovec’ šķirnes graudu. Arī Latvijā selekcionētie mieži ‘Ansis’ šogad ir ražīgi, jo cerošanas periodā bijusi pietiekami mitra augsne, kas šai kultūrai patīk. Rudziem gan zemāka ražība, jo ziedēšanas laiks nav bijis labvēlīgs.
Bračku ģimenes lielā priekšrocība ir sava kalte, kas šajā sezonā jāvērtē kā īsts trumpis graudu pirmapstrādē un žāvēšanā. Kaltes meistars Edmunds Pilkausks atzīst: “Šī ir tāda vasara, kad graudi jāžāvē, nevar iztikt tikai ar tīrīšanu. Esmu jau pieradis, ka vasaras otrā pusē man ir garākās darba stundas, sāku pulksten astoņos no rīta un beidzu darbu pirms pusnakts.”
kalte un uzticams meistars
“Gaismā” saglabāta vecā kalte un ar lieliem pūliņiem to uztur darba kārtībā. Par kurināmo izmanto malku. Zemnieku saimniecībai “Roņi” ir arī savs mežs. Malku vēl piegādā daži zemnieki no Bārbeles un Stelpes pagasta, kuri izaudzēto labību ved tīrīt un žāvēt uz “Gaismu”. Dzintra piemin negadījumu, kad pirms dažiem gadiem kaltē izcēlies ugunsgrēks. Šos sarežģījumus izdevies pārvarēt, un tagad tuvējā apkārtnē šī ir viena no nedaudzajām kaltēm. Par tās meistaru Dzintra izsakās kodolīgi: “Viņam pilnībā uzticos.” Edžus, kā “Roņu” saimnieki draudzīgi uzrunā Edmundu Pilkausku, uz darbu brauc no Vecumniekiem. Viņš ir labi iestrādājies un atzīst, ka laukos patīk labāk nekā braukt peļņā uz Rīgu, kā to dara arī Vecumnieku iedzīvotāji.
