Zemgalē turpina samazināties šķīdoņa skarto valsts autoceļu posmu skaits. Nedēļas laikā Zemgalē šķīdoņa posmu skaits sarucis par 44 un šobrīd ir 133 posmi, portālu informēja uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
No 7. līdz 20.martam valstī ir nogreiderēti 5753 km valsts ceļu ar grants segumu, līdz ar to kopš 1.marta nogreiderēti jau vairāk nekā 12,4 tūkstoši km valsts ceļu ar grants segumu.
Līdz 20.martam visvairāk nogreiderēts Bauskas apkārtnē – 746 km. LVC precizē ceļu posmus, kuri šomēnes līdzināti: Brukna–Baltiņi–Bārbele; Kuģeļi–Silakristi; Iecava–Lambārte; Ozolaine–Dupšas; Bauska–Linde; Pārslas–Misa–Šarlotes; Stūri–Ziemeļi; Piebalgas–Dzelzāmurs–Ratstrauti; Baloži–Plakanciems–Iecava; Ķirši–Mežgaļu skola; Grenctāles pienotava-Ērgļi-Mežgaļu skola-Tunkūni; Bauska–Mežotne–Bērzu skola; Lāči–Garoza–Dāliņi; Jelgava–Staļģene–Code; Bauska–Aizkraukle; Vecsaule–Rudzi–Code; Bauska–Gailīši–Lietuvas robeža; Lībieši–Krievgaļi–Rožkalni; Ziedoņi–Bērzi–Lībieši–Lietuvas robeža; Purvišķi–Gailīši; Siliņi–Krievgaļi–Lietuvas robeža; Jaunsaule–Ozolaine–Bērznieki; Šarlotes–Vecumnieku stacija; Zvirgzde–Misa–Dāviņi; Iecava–Emburga; Iecava–Stelpe; Jačūni–Bērstele; Dimzas–Vircava–Vairogs; Dzirnieki–Pilsrundāle; Mežotne–Viesturi–Jaunsvirlauka; Bauska–Katrīnas; Ceraukste–Skultēni; Ērgļi–Rūpnieki; Ozolaine–Skaistkalne–Straumes; Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči; Lietuvas robeža–Svitene–Jāņukrogs;Nīzere–Dupšas; pievedceļš Iecavas stacijai; Pilsrundāle–Ādžūni; Bauska–Priedītes; Ozolgaiļi–Zālītes stacija; Iecava–Rožkalni–Irbītes.
Uzturēšanas darbiem Bauskas apkārtnē izlietoti 20 840,52 eiro.
Pašlaik Zemgalē autotransporta masas ierobežojumu noteikti 133 posmos. Karte ar nestspēju zaudējušajiem posmiem ŠEIT.
LVC skaidro, ka atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
LVC norāda, ka transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
Nu tad jau vēl mūsu bērni un mazbērni mocīsies pa Latvijas “īpatnējiem” ceļiem.
Urrā , šķīdonis būs beidzies , gaidam putekļu sezonu .
Vai kāds var ieskaidrot ”speciālistiem”, ka jānovāc apaugums gar malām, savādāk ceļš pēc lietus veidojas par grāvi, kurā stāv ūdens. Tehnika mūsdienās ir smaga, bet ceļi seni.