Šogad Bauskas lielākajai (pēc skolēnu skaita) mācību iestādei visai cienījama jubileja – 85. gadskārta.
Šogad Bauskas lielākajai (pēc skolēnu skaita) mācību iestādei visai cienījama jubileja – 85. gadskārta. Senās fotogrāfijas sniedz liecības par kādreizējām šīs skolas mājvietām.
Izglītības ministrija apžēlojas
1919. gada 22. septembrī tika atklāta Bauskas pilsētas reālģimnāzija kādreizējās apriņķa (vēlāk – pilsētas) skolas namā Sudmalu (tagad Rīgas) ielā. Cara laikā tajā ēkā mācījās tikai zēni, tālab steidzami vajadzēja ierīkot arī otru atsevišķu atejas vietu meitenēm. Ēkā bija tikai četras klašu telpas, bet reālģimnāzijā bija paredzētas sešas klases. Telpu trūkuma dēļ izveidoja apvienoto 5./6. klasi, kurai ierādīja… aktu zāli. Vēl bija arī maziņa skolotāju istaba un skolas direktora dzīvoklis ar četrām istabām.
Pēc pirmās sajūsmas par vidusskolas dibināšanu skarbā dzīves īstenība darīja savu – pilsētai trūka līdzekļu, lai vienlaikus uzturētu pamatskolu un ģimnāziju. Pēc Bauskas pilsētas lūgumiem Izglītības ministrija apžēlojās un 1920. gada aprīlī pārņēma ģimnāziju valsts pārziņā. Līdz ar to mainījās skolas nosaukums, turpmāk tā saucās Valsts Bauskas vidusskola (no 1929. gada – Bauskas Valsts ģimnāzija).
Nākamā mājvieta šai mācību iestādei bija skolas nams Sudmalu ielā 32, kurā bija daudz plašākas telpas. Uz turieni Valsts Bauskas vidusskola pārcēlās 1931. gadā, kad tika likvidēta Inas Kļaviņas privātģimnāzija.
Pamatskolai uzrodas apakšīrniece
Nākamie “jurģi” pienāca 1934. gadā, kad vidusskola pārcēlās uz mājvietu Uzvaras ielā 10. Dažos izdevumos nepareizi minēts, ka skolas nams Uzvaras ielā ir ticis uzbūvēts vidusskolas vajadzībām. Tā nav taisnība. Pēc arhitekta J. Neija projekta būvētā skolas ēka tika celta par Bauskas pilsētas līdzekļiem un paredzēta pilsētas pamatskolas vajadzībām. Minētā nama pamatakmens tika ielikts 1926. gada 18. septembrī, bet Bauskas pamatskolas ēkas atklāšanas svinības notika 1930. gada 6. janvārī. Tobrīd vēl visi būvdarbi nebija pabeigti. ēkas iekšdarbus “galīgā veidā” būvkomisija pieņēma tā paša gada 4. novembrī. Trīs gadus vēlāk pamatskolai uzradās apakšīrniece – ģimnāzija.
Savulaik bija domāts ģimnāzijas vajadzībām celt atsevišķu ēku Uzvaras ielas pretējā pusē, bet tā palika nerealizēta iecere. Pēc Otrā pasaules kara, kad sagrautais nams tika atjaunots, tas pārgāja vidusskolas īpašumā.
Attēlā var redzēt, ka 30. gados modernā skolas ēka lepojās ar jumta korē speciāli izbūvētu tornīti astronomiskiem novērojumiem, uz tā plīvoja valsts karogs. Attēlā var saskatīt arī ceturtā stāva jumta logus, kas tajā laikā skaitījās īpaši moderni skolu ēku atribūti un deva klašu telpās patīkamu gaismu. Skolas nams visādā ziņā bija modernākā ēka Bauskas pilsētā – šeit bija ierīkota centrālapkure, dušas un fajansa ūdensskalojamie klozetpodi. Tolaik nevienā citā pilsētas ēkā nekā tamlīdzīga nebija.
