Abonēju un lasu «Bauskas Dzīvi» kopš tās iznākšanas, jo šajā avīzītē atrodu to, kas mani interesē.
Abonēju un lasu “Bauskas Dzīvi” kopš tās iznākšanas, jo šajā avīzītē atrodu to, kas mani interesē. Jauki, ka tiek stāstīts par konkrētiem cilvēkiem, lietām un sabiedriskām norisēm rajonā. Priecājos, ieraugot savu mazdēlu fotogrāfijas un aprakstus par viņu sasniegumiem darbā un mūzikā. Lepojos un saku paldies avīzītei.
Īpaši mani pārsteidza un iepriecināja 25. augusta “Bauskas Dzīve”. Izlasīju Viļņa Auzāna rakstu “Plāno Budbergas attīstību”. Patīkami, ka pagasta vadība domā, kā un kas jādara, lai mana dzimtā Budberga arī turpmāk nepaliktu tikai par nostūri, pierobežu, ko varētu nosaukt arī par leišmalīti, bet lai kļūtu par vietu, kur attīstīsies tūrisms, veidosies jaunas darba vietas un augs iedzīvotāju labklājība. Kā gribētos visu to piedzīvot un redzēt! Cilvēki, kam gadu nasta uz pleciem, par katru jaunu domu un projektu priecājas, bet uz to visu raugās ar piesardzību, jo vadās no dzīves pieredzes.
Centīšos izvērtēt visu, ko varam un ko joprojām nespējam izdarīt mūsu pagastā. Jāatzīst, katru gadu nāk klāt kāds sakopts zemes stūrītis vai apdzīvota vieta. Jauni, patīkami akcenti pamanāmi Brunavas pagasta centrā – izveidotas jaukas puķu dobes, kas tiek arī koptas. Liels paldies Kaspara kungam, kas otru dzīvi atdevis bijušajai Klicneres muižas ēkai un tās sakoptajai apkārtnei. Tagad to sauc par Pētermuižu. Pretī šai skaisti izremontētai celtnei redzama bijušās estrādes vieta. Kauns skatīties uz šo ar nezālēm un krūmiem aizaugušo laukumu. Estrādi nojauca, to, kas bija sadedzināms vai citādi derīgs, pievāca, un par šo nesakārtoto teritoriju it kā nevienam nav nekādas daļas. Bet centra bērniem un jauniešiem nav ne rotaļu, ne sporta laukuma, kur pavadīt brīvo laiku. Droši vien jaunieši, kas gandrīz vai jebkurā laikā zviln autobusu pieturā pie alus pudelēm un gudro, kur dabūt “piķi” iedzeršanas turpināšanai, būtu ar mieru piedalīties laukumu iekārtošanā. Tikai jāsameklē cilvēks, kas jauniešus mudinātu šim darbam, varbūt pat pagastam atrastos līdzekļi sporta darba organizatora algošanai.
Varam lepoties ar Mežgaļu pamatskolu, kas ierindojas rajona labāko skaitā sekmju un apkārtnes sakoptības dēļ. Par to paldies direktorei Jaņinai Kursišai un čaklajam kolektīvam. Jāuzteic arī Rasmas un Jāņa Žilinsku veikums lauku malu un grāvju sakopšanā ap apsaimniekotajiem laukiem. Augškalnieši saka paldies par sakārtoto “džungļu” stūri pie autobusu pieturas. Kaut arī citi saimnieki sekotu viņu paraugam!
25. augusta avīzītē ieraudzīju Skaistkalnes pagastā šovasar izveidotu informācijas stendu ar ceļa norādēm un pagasta karti. Ai, kā tas derētu arī mūsu pagastā – vietā, ko sauc par Kukučiem, kur kopā satek seši ceļi! Vēl joprojām pie Grenctāles šī vieta ceļa rādītājā ir Tilti. Pirms diviem gadiem par kļūdām ceļu norādēs pagastā tika runāts un rakstīts, bet praktiski nekas nav izdarīts. Stāv arī norāde “Budberģe”. Varbūt šāds nosaukums attiecas uz 19. gadsimtu, kad mūsu pagasts vēl atradās Kauņas guberņas sastāvā cariskās Krievijas valdījumā. 20. gs. šī vieta dēvēta par Budbergu, šo nosaukumu vajadzētu lietot arī tagad – 21. gadsimtā.
Man gribas jautāt pagasta vīriem – kā tūristi, kas vēlēsies apmeklēt Budbergas parku, to atradīs? Nekur nav norādes uz šo vietu. Ja parkā paredzēts kāds pasākums, tad pie kāda dēlīša tiek piestiprināts papīriņš, kas nākamajā dienā, vēja vai cilvēka roku norauts, mētājas zemē. Budbergu varētu izveidot par ekskursantiem interesantu un patīkamu vietu. Apskates vērtas ir abas baznīcas, Budbergas parks, veco baronu kapsēta ar kapliču, kas ir vienīgā no muižas ansambļa saglabājusies ēka.
Lai vīzija kļūtu par realitāti, nepieciešama laba griba un konkrēts darbs. Novēlu pagasta saimniekiem par dzīves devīzi ņemt Raiņa vārdus: “Runas ir garas, darbs ir īss.”
L. MUSTERMANE Budbergā
