Nav tāda darba, kura veicēji nekad nekļūdītos. Arī laikraksta veidotājiem šad tad jāuzklausa lasītāju sacītais par neprecizitātēm.
Nav tāda darba, kura veicēji nekad nekļūdītos. Arī laikraksta veidotājiem šad tad jāuzklausa lasītāju sacītais par neprecizitātēm.
Atzīstam kļūdas
“Bauskas Dzīves” redakcionālā darba svarīga ievirze ir atzīt kļūdas. Nevaru apgalvot, taču, iespējams, mūsu izdevums Latvijā reģionālo laikrakstu grupā ir vienīgais, kas īpaši informē lasītājus par pamanītajām kļūmēm. Droši vien esat ievērojuši tekstiņu, kam ir sava vieta otrajā lappusē, kur ievietojam kļūdu labojumus. Šāds žests īpaši raksturo mūsu izdevuma demokrātisko dabu. Nemaz neslēpjam, ka šāda tipa žurnālistikas teorijas principi ir apgūti dažādos semināros, tiekoties ar citu valstu žurnālistiem un iepazīstot viņu darbu.
Galvenā redaktore Anita Rozentāle, praktizējoties Amerikas Savienotajās Valstīs, Pensilvānijas pavalsts Lensdeilas pilsētas laikraksta “The Reporter” redakcijā ievēroja iepriekš pieminēto īpašo uzrunu lasītājiem. Koleģiāli pārrunājām un novērtējām arī šādu, mūsuprāt, avīzes veidotājus un lasītājus vienojošu saikni, kas raksturo sapratni un uzticēšanos. Jā gan, katra misēšanās abām pusēm – redakcijas darbiniekiem un lasītā jiem – rada nepatīkamas emocijas.
Nevainīgās vainīgās nulles
Ir lietas, kas visiem avīzes veidotājiem kā likums zināmas un par kurām tāpat ik pa laikam runājam savās darba sanāksmēs. Taču tāpat kāds “drukas velniņš”, šķiet, apsēžas uz pleca un tā kā samulsina. Misēkļi ir ļoti dažādi, un arī lasītāji tos uztver atšķirīgi.
Skaitļi mēdz būt biežākais kļūdīšanās variants, turklāt dažādos veidos. Jau tad, kad laikraksta nosaukums bija “Komunisma Ceļš”, atklājās misēklis izdevuma numerācijā. Par to redakcijai paziņoja no Rīgas, kur tika komplektēti rajonu izdevumi. Un tā – ir bijis jālabo avīzes izdoto numuru skaits. Žurnālisti jau zina, ka īpaši uzmanīgiem jābūt gadu mijā, kad var samisēties gan gadskaitļi, gan mēneši. Pavisam viltīgas ir nulles, jo, ja ir viena vai divas par daudz, ai, kā mainās būtība! Atceros, kāds vērīgs kungs zvanīja un sacīja, ka laikrakstā nosaukto sviesta ražošanas daudzumu esam palielinājuši desmitkārt. Bet var gadīties arī gluži pretēji, piemēram, iepērkamo graudu apjoms ir tikpat reižu samazināts.
Pensionāri bija izlasījuši avīzē, kad viņiem jādodas uz Ziemassvētku eglītes sarīkojumu. Diemžēl datums tika nosaukts kļūdaini, taču viņi ņēma vērā laikrakstā publicēto, nevis pašvaldības norādīto laiku.
Ak, vārdi un uzvārdi!
Misēšanās dažkārt mēdz būt pat neizskaidrojama. Reiz, rakstot operatīvas ziņas, kāda pazīstama mežu darbiniece tika nosaukta nevis sievas, bet meitas uzvārdā. Kad kolēģes vaicājušas, vai viņa ir šķīrusi laulību, humoru saprotošā sieviete spējusi atjokot. Nav jau šī tā vienīgā reize, kad ar uzvārdu vai vārdu rodas nepatikšanas. Ciemojoties kādā ģimenē, nemaz neienāca prātā, ka dzīves līdzgaitniekiem katram ir savs uzvārds. Kad abi nosaukti vienā – sievas – uzvārdā, pagastā radušies minējumi, ka nu beidzot pāris ir nokārtojis formalitātes. Kāda iestāde redakcijai bija atsūtījusi epasta vēstuli un nosaukusi konkursa uzvarētājus. Šādā gadījumā, tiekoties ar vienu no laureātiem, ne prātā nav nācis precizēt viņa vārdu. Kad publikācija bija ievietota laikrakstā, noskaidrojās, ka jauneklim ir citāds vārds, nekā sniegts oficiālajā informācijā.
Nereti esam paaugstinājuši vai pazeminājuši amatā kādu konkrētu amatpersonu.
Katram savas nozares
Lasītāji ir ievērojuši, kādus tematus atspoguļo “Bauskas Dzīves” žurnālisti, un specializācija ir obligāta, jo nevar labi pārzināt daudzas nozares. Taču nereti ir “jāiekrīt” kāda kolēģa lauciņā. Tad ir gadījies, ka gammaglobulīna injekcijas nosauktas par hemoglobīna injekcijām.
Protams, katra kļūda ir abpusēji nepatīkama. Tādās reizēs vieglāk, ja kāds spēj uz to paskatīties ar humoru. Reiz amata nosaukumā vārda “fitopatologs” vietā bija ierakstīts “fitoplāns”. Vērīgākie, protams, pamanījuši un autorei zvana: “Man vienalga, kā jūs rakstāt, kaut vai aeroplāns, bet lai nav jāsniedz paskaidrojumi, ka cienītais varbūt mainījis darbu.
