Septembris rajona Tiesā sākās ar smagas krimināllietas izskatīšanu, kurā Rīgas rajona iedzīvotājs Oskars Andrejevs bija apsūdzēts par tīšu, prettiesisku cilvēka nogalināšanu, viņa šaujamieroča piesavināšanos.
Septembris rajona Tiesā sākās ar smagas krimināllietas izskatīšanu, kurā Rīgas rajona iedzīvotājs Oskars Andrejevs bija apsūdzēts par tīšu, prettiesisku cilvēka nogalināšanu, viņa šaujamieroča piesavināšanos.
Savukārt Robertu Grišānu apsūdzēja par nozieguma pēdu slēpšanu, kā arī neziņošanu varas iestādēm.
Pēc ballītes – asins pirts
Noziegums notika pērn, 13. aprīlī, Vecumnieku pagasta “Pabērzos”. Visi šajā traģēdijā iesaistītie cilvēki ilgus gadus bija pazīstami. Vīrieši tika kopā medījuši Vecumnieku mežos. Uz ballīti, kas Vecumnieku kafejnīcā bija rīkota par godu S. K. dēlam, ieradās arī ģimenes draugs, vairākas reizes, tostarp arī par cilvēka nogalināšanu, sodītais Oskars Andrejevs. Viņa pēdējais sods vēl nebija izciests, no ieslodzījuma vietas viņš tika nosacīti atbrīvots. Oskars atrada piemērotu darbu kādā firmā un strādāja par šoferi ekspeditoru. Viņam labi pazīstams bija S. K. faktiskais vīrs V. B. Abus vīriešus tuvināja kopīgas atmiņas par ieslodzījuma vietām.
Viesību laikā abi paziņas pie galda sēdēja blakus. Nekas neliecināja par nesaskaņām, tādēļ namamāte pēc viesībām devās pie miera, bet vīrieši mājas pagalmā palika uzsmēķēt un parunāties. Oskars nebija pārsteigts, kad V. B. no slēpņa atnesa automātu, ar ko abi mēdza iet medībās, un nolika uz soliņa sev blakus. Strīds sākās par Sandru, kuru V. B., būdams greizsirdīgs, turēja aizdomās par draudzīgām attiecībām ar ciemiņu. Kad V. B. pārgāja uz draudiem sāncensi nošaut kā suni, pirmais uz soliņa nolikto automātu paņēma O. Andrejevs. Nedaudz atkāpies, viņš raidīja automāta kārtu pret savu paziņu.
Iespējams, ka viņa spontāno rīcību veicināja viesībās izdzertais alkohols, taču izmeklēšanas gaitā tas netika noskaidrots. Lai izvairītos no atbildības, tiesājamais minēja par vēl kāda ieroča esamību V. B. rīcībā, kura varbūtējā pielietošana viņu nobiedējusi, kas gan netika pierādīts.
Slēpj nozieguma pēdas
Redzēdams, ka pretinieks nokrīt bez dzīvības pazīmēm, slepkava līķi aizvilka tumsā aiz mājas stūra, taču vienam to nebija iespējams noslēpt. Sameklējis vairākas lāpstas un pasaucis palīgā Robertu Grišānu, līķi iecēla dārza ratiņos un aizveda līdz mežam, kur R. Grišānam bija zināma kāda bedre. Kad nogalinātais V. B. tika iemests bedrē, atlika to tikai aizbērt.
Atgriezies mājās, O. Andrejevs pievāca nogalinātā automātu ar patronām un noslēpa. Viņš paņēma arī nelaiķa pulksteni un ķēdīti, kas bija palikusi pirtī, kur abi mazgājās. V. B. sievai viņš pateica, ka viņas vīra vairs nav. Par aizdomām vīra nogalināšanā Sandra ziņoja policijai, kuras darbinieki otrā dienā Oskaru Andrejevu aizturēja. Savu vainu V. B. nogalināšanā nenoliedza, taču mēģināja to izskaidrot ar aizsardzību paša dzīvībai, kuru apdraudējis greizsirdības pārņemtais paziņa. Draudus nogalināt Oskars uztvēris reāli, jo labi pazinis V. B.
Piesavinoties nogalinātā ieroci ar patronām, O. Andrejevs izdarīja otru smagu noziegumu, no kura atbildības viņam neizdevās izvairīties. Rūpnieciski izgatavotu “kalašņikova” tipa automātu kopā ar šaušanai derīgām patronām policijas darbinieki izņēma no viņa somas, kas bija noslēpta vagoniņā pie mājas.
Iegāž gļēvulība
Kad 13. aprīļa naktī Pabērzu māju pagalmā notika V. B. slepkavība, Robertu Grišānu pamodināja šāviena troksnis. Pēc brīža pie viņa durvīm klauvēja Oskars Andrejevs un prasīja divas lāpstas, bet pēc tam izsauca ārā parunāties. Licis zvērēt, ka nevienam neteiks, ko redzējis, paziņa viņam parādīja kaimiņa līķi. Šokā no skatītā un būdams par gļēvu, lai pretotos noziedzniekam, R. Grišāns palīdzēja slepkavam aizvest līdz mežam un aprakt nošauto V. B. Ziņot par notikušo slepkavību viņš nedomāja, taču, kad ieradās policijas darbinieki, parādīja V. B. kapa vietu. Tā kā viņš noziedzniekam bija aktīvi palīdzējis pēdu slēpšanā un neziņojis policijai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, arī pašam tika ierosināta krimināllieta, nācās sēdēt tiesā uz apsūdzēto sola un atbildēt par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu.
Sods bija neizbēgams
Atzīstot abus tiesājamos par vainīgiem pēc viņiem inkriminētiem likuma pantiem, Tiesa Oskaru Andrejevu sodīja ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un vienu mēnesi, ar policijas kontroli uz vienu gadu, soda izciešanu sākot slēgtā cietumā. No viņa tika piedzīti arī bēru un tiesas izdevumi 505 latu apmērā.
Robertam Grišānam Tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem ar vienu gadu pārbaudes laika.
Nebūdams apmierināts ar bargo sodu, O. Andrejevs šo spriedumu pārsūdzēja.
