Vispārizglītojošām internātskolām no 2005. gada 1. janvāra ir jāpārtrauc valsts finansējums, bet uzturēšanas izdevumi jāsedz pašvaldībām. Šādu viedokli ir paudusi Izglītības un zinātnes ministrija, izraisot protestu vilni.
Vispārizglītojošām internātskolām no 2005. gada 1. janvāra ir jāpārtrauc valsts finansējums, bet uzturēšanas izdevumi jāsedz pašvaldībām. Šādu viedokli ir paudusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izraisot protestu vilni.
Šodien, 15. septembrī, Latvijas Pašvaldību savienībā kārtējā darba grupas sanāksmē atkal tiekas internātskolu direktori, pašvaldību vadītāji, IZM, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas speciālisti. Bauskas rajonu pārstāv Iecavas internātpamatskolas direktore Judīte Rubina. Darba grupa septembra sākumā tika izveidota ar mērķi piedāvāt problēmas risinājumus.
Norādīts likumā
Šoreiz nav tā, ka valdība spontāni būtu izdomājusi internātskolu finansējuma slogu uzvelt pašvaldībām. Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atgādina: “Šī norma ir fiksēta Vispārējās izglītības likuma Pārejas noteikumu 3. punktā un nebūt nav radusies pēkšņi. Noteikumi paredz ar šī gada 1. septembri vispārizglītojošās internātskolas finansēt no pašvaldību budžeta. Jau pagājušā gada beigās Pašvaldību savienības sanāksmē vērsām uzmanību uz šo jautājumu, ierosinājām sagatavot un iesniegt grozījumus pārejas noteikumos, lūdzot pagarināt termiņu. Taču Saeima pat neatvēra šo dokumentu un nekādus grozījumus Vispārējās izglītības likuma Pārejas noteikumos neveica.
Nu 1. septembris ir pagājis un sākusies panika. Manuprāt, termiņš noteikti ir jāpagarina, jo kur tad pašvaldības ņems apmēram divus miljonus latu, kas nepieciešami Latvijas 17 vispārizglītojošo internātskolu uzturēšanai?”
Visiem trūkst naudas
Par gaidāmajām pārmaiņām IZM ministrs Juris Radzevičs brīdināja šī gada maijā, uzstājoties Pašvaldību savienības kongresā. Līdz pat augusta beigām pašvaldības uz brīdinājumu nereaģēja.
Valsts finansējuma pārtraukšana varētu būt līdzvērtīga skolu slēgšanai, jo pašlaik neviena pašvaldība naudas trūkuma dēļ nevar nodrošināt izglītības iestāžu eksistenci. Cita lieta, ja pilsētu vai pagastu padomju budžeti tiktu palielināti. Aivars Okmanis norāda, ka Bauskas rajona Mežotnes internātvidusskolas un Iecavas internātpamatskolas uzturēšanai papildus ir nepieciešami 250 tūkstoši latu. Vienlaikus amatpersona ir pārliecināta, ka pašvaldībām būtu pakāpeniski jāiesaistās internātskolu bāreņu un trūcīgo bērnu uzturēšanā.
Noteikumi būtu jālabo
Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis internātskolu finansēšanas jauno modeli uzskata par nereālu: “Mūsu novadā ir sešas vispārizglītojošas skolas, bet internātpamatskolas darbības nodrošināšana ir visdārgākā. Izglītības iestādei ir jāuztur divas ēkas, skolēni jāēdina trīs reizes dienā, jāmaksā internāta auklītēm un audzinātājām. Novada Domei nav tādu finanšu resursu, lai pārņemtu internātskolu. Dīvaini, ka uz internātskolām neattiecas pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma. Ja bērns no cita pagasta mācās konkrētas pašvaldības skolā, šim pagastam ir jāsedz izglītošanas izdevumi. Nauda nokļūst tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas skola. Šis modelis jau vairākus gadus darbojas vispārizglītojošo skolu sistēmā.”
Arī A. Okmanis pauda neizpratni, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 250 par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem internātskolas vispār nav minētas.
Laukos – visgrūtāk
Mežotnes internātvidusskolas direktora vietniece mācību darbā Sarmīte Ulnicāne ir pārliecināta, ka valsts finansējuma pārtraukšana vissmagākās sekas radīs laukos, visvairāk cietīs internātskolu pamatkontingents – trūcīgie bērni. “Mēs taču zinām, kādi ir pašvaldību budžeti, ja visapkārt valda bezdarbs. Manuprāt, neviena pagasta padome nav spējīga finansēt internātskolas darbību. Un kāda interese būtu to darīt Mežotnes pašvaldībai, ja mūsu skolā mācās tikai daži vietējie bērni?” spriež pedagoģe. Kā iespējamo variantu situācijas stabilizēšanai viņa piedāvā ieviest pašvaldību savstarpējos norēķinus par bērnu izglītošanu.
Draudošās sekas
Latvijas internātskolu vadītāji jau 2003. gada sākumā izveidoja darba grupu, lai izstrādātu finansējuma piesaistes citus variantus, atklāj Iecavas internātpamatskolas direktore Judīte Rubina. Darbs ticis pārtraukts, jo sākusies reģionālā reforma un nav bijis īstas skaidrības par skolu nākotnes modeli. Reforma tā arī apstājās pusceļā, un visi attapās pie “sasistas siles”.
Internātskolu nodošanu pašvaldību pārziņā ar nākamā gada 1. janvāri direktore vērtē kā utopisku: “Gluži vienkārši tas nav iespējams. Pašvaldības nav gatavas nodrošināt skolu darbību, un tas nozīmē pusaudžu noziedzības un narkomānijas palielināšanos. Vistrūcīgākie bērni vispār var palikt ārpus izglītojamo loka. Mums ir jāapzinās draudošās sekas, tāpēc Pārejas noteikumu termiņš jāpagarina, līdz tiks atrasts optimālais un bērniem labvēlīgākais risinājums.”
***
Fakti
– Bauskas rajonā darbojas Mežotnes internātvidusskola un Iecavas internātpamatskola.
– Audzēkņu kopējais skaits – 450.
– Mežotnes internātvidusskolu apmeklē arī Rīgas, Jelgavas, Dobeles, Valmieras un Limbažu rajona bērni. Tikai deviņu skolēnu dzīvesvieta ir Mežotnes pagastā.
