Lai reģistrētu laulību, iedzīvotājiem nebūt nav jādodas uz Bausku. Šī ceremonija var risināties arī pašvaldībās uz vietas.
Lai reģistrētu laulību, iedzīvotājiem nebūt nav jādodas uz Bausku. Šī ceremonija var risināties arī pašvaldībās uz vietas. Vairākums pāru šo iespēju izmanto.
Aptauja liecina, ka biežāk kāzas notiek teritoriāli un skaitliski lielākajās pašvaldībās.
Agrīnas laulības kļuvušas retākas
“Pirmajā pusgadā Bauskas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā salaulāti 27 pāri. “Visražīgākie” ir vasaras un rudens mēneši. Salaulāto pāru vidējais vecums ir no 26 līdz 28 gadiem, tātad agrīnu laulību kļūst mazāk. Esam laulājuši arī sešdesmitgadīgus pārus,” atklāja Bauskas dzimtsarakstu nodaļas pārzine Sandra Kolberga.
Arī tagad laulības reģistrācijai nepieciešama pase, dzimšanas apliecība, dokuments par iepriekšējās laulības izbeigšanu (ja tāda bijusi) un arī medicīnas izziņa. “Kaut gan izziņai par laulājamo veselības stāvokli tiešām ir formāla nozīme, tā vēl joprojām tiek pieprasīta. Parasti ģimenes ārsts šajā dokumentā ieraksta “praktiski vesels”, dažkārt ir lasāms ieraksts “atļauts laulāties”,” smaidot atzina S. Kolberga.
Izrādās, ka, mūsuprāt, laulību ceremonijai tik ļoti svarīgais simbols – gredzens – nebūt nav nepieciešams. Notiek laulības arī bez gredzeniem. Dažkārt gadoties kuriozi, bet tie lielākoties saistīti ar mūziku.
Līgava kavējas – vēl pīpē
Vecumnieku pagastā pirmajā pusgadā notikušas 19 laulības. “Laulībā dodas pāri precību vecumā ar dažādu kopdzīves stāžu. Tās ir skaistas kāzas, kad kopā nodzīvoti pat vairāk nekā desmit gadu un laulību ceremonijā piedalās arī bērni. Cilvēki jau ir pārliecināti par savu izvēli un saprot, ko dara. Vecumniekos notikušas kāzas “ar mammas atļauju”, jo jaunlaulātie ir ļoti jauni. Kāds vīrietis laulājās trešo reizi un otro reizi pie altāra veda savu pirmo sievu… Vienreiz ir bijis tā, ka skaidri zinu – laulības ir fiktīvas, jo pāris kopā nedzīvos,” laulību īpatnības Vecumnieku pagastā ieskicēja dzimtsarakstu nodaļas pārzine Anda Ķiene.
Viņa ievērojusi, ka bieži vien vienkāršu ļaužu kāzas ir ļoti sirsnīgas, salīdzinot ar tām, kad laulājas turīgi cilvēki ar ievērojamu stāvokli sabiedrībā. Ar īpašu temperamentu izceļoties krievu kāzas. “Man nācies laulāt pārus arī Vecumnieku cietumā, kad kāzu ceremonija kavējas, jo līgava vēl pīpē…” sacīja A. Ķiene.
Apmēram 30 laulību gadā notiek Iecavas novadā. “Daļa laulību noteiktas tikai dokumentu kārtošanas pēc, kas arī ir apsveicama lieta. Daudzi iecavnieki rīko plašas kāzas. Svinību rituālu cenšamies dažādot, katram pārim meklējot piemērotus vārdus. Iecava ir visai maza, cits citu pazīstam, tādēļ vienādu kāzu nav,” atklāja Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļas pārzine Edīte Jančone.
Nevēlas lieku greznību
Nelielās pašvaldībās kāzu rosība manāma retāk. Svitenes pagastā šogad nav bijušas nevienas laulības, bet parasti gadā to ir divas vai trīs, tā sacīja dzimtsarakstu nodaļas pārzine Lilita Pitka. Līdzīgs laulību skaits ir arī Stelpes pagastā, kur gadā tiek salaulāti trīs pāri. “Katra pāra laulāšanai gatavojos īpaši. Arī uzrunas tekstu piemeklēju atbilstošu. Mēs pagastā cits citu pazīstam labi, tāpēc ir vieglāk sagatavoties. Man pat ir sacījuši: “Kā tu tā iedomājies, tas dzejolis ir tieši par mani!”,” tā Stelpes pagasta dzimtsarakstu nodaļas pārzine Mārīte Grantiņa-Podiņa.
“Brunavieši parasti laulājas pašu pagastā. Cilvēki nevēlas nekādu lieku greznību, tikai pašu nepieciešamāko. Kāzas parasti ir nelielas. Domāju, ka tas raksturīgs laukos,” sprieda Brunavas pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sarmīte Ļekūne.
***
Uzziņai
Bauskas rajonā laulību ceremonijas visbiežāk notiek pašvaldības telpās, iecienītas ir arī laulības Mežotnes pilī, retākas Rundāles pilī, vienas laulības bijušas Bauskas pilī.
Atbilstoši Latvijas likumdošanai laulību ceremoniju nevar veikt kādā eksotiskā vietā – labības laukā vai laivā u. c., kā to dažkārt varam lasīt par “zvaigžņu” kāzām.
Par ceremoniju no jaunlaulātajiem tiek iekasēta pašvaldības noteikta samaksa.
Viendzimuma laulības rajonā neesot notikušas.
