Dēla pirmajā skolas dienā aizgājām pie fotogrāfa. Taču mirkļa iemūžināšana neizdevās, jo mazā māsiņa raudāja un «kārpījās». Esmu dzirdējusi, ka tā ir daudziem mazuļiem. Varbūt kāds var mēģināt izskaidrot – kāpēc bērni baidās no fotogrāfa?
Dēla pirmajā skolas dienā aizgājām pie fotogrāfa. Taču mirkļa iemūžināšana neizdevās, jo mazā māsiņa raudāja un “kārpījās”. Esmu dzirdējusi, ka tā ir daudziem mazuļiem. Varbūt kāds var mēģināt izskaidrot – kāpēc bērni baidās no fotogrāfa?
Pirmklasnieka māmiņa RITA
Atbildi sagatavojusi psiholoģe SOLVITA TILGALE. Viņa iztaujājusi vairākas kolēģes.
Aizdomīga un nepazīstama
– Jautājums ir ļoti interesants, kaut ko līdzīgu piedzīvojuši daudzi vecāki. Psiholoģijas zinātnieki gan īpaši neizdala bērnu bailes jeb fobiju no fotografēšanās. Jebkurā gadījumā bailes ir dabīga vai dzīves laikā iemācīta emociju izpausme, kas ir pārvarama, strādājot ar noteiktām metodēm.
Kā jebkuras bailes, izbīlis fotografēšanās brīdī un vietā rodas konkrētu iemeslu dēļ. Trīs gadus veca puisēna māmiņa Evija Burkovska, Valsts cilvēktiesību biroja projektu vadītāja, arī psiholoģe, stāsta, ka bērni mēdz baidīties arī no friziera, kaut tam it kā nav iemesla – matu griešana vai skatīšanās spogulī taču nesāp.
Iespējams, ka fotogrāfa darbnīcā bailes iedveš pustumšā telpa, jo uz vietu, kur jāsēž vai jāstāv bērnam, koncentrēta gaisma. Tā nepatīkami apžilbina. Aizdomīga un nepazīstama, tātad draudoša bērnam var šķist fotogrāfa rosīšanās. Mēdz taču būt tā, ka šis svešais cilvēks mazuli pārsēdina no vienas vietas uz citu, viņam pieskaras, kārto matus. Trīs gadu vecumā maz palīdz izskaidrojums, ka jāpaciešas, jo būs skaistas bildes. Bērnam tas nenozīmē pilnīgi neko.
Varbūt šīs bailes ir saistītas ar tā saukto “iemācīto” kaunu. Pieaugušie bieži pārdzīvo, ja viņus fotografē – ne tā izskatās, ne tādas drēbes un līdzīgi iebildumi. Mazulis to visu redz, dzird un atdarina. Varētu būt arī tā, ka uzmanība, ko bērna izskatam pievērš pie fotogrāfa, liek saspringt. Mazulim tā ir nepatīkama sajūta, viņš nezina, kā uzvesties, un izvēlas atteikties no bildēšanās, iespītējas, lai panāktu savu, tā spriež iecavniece psiholoģe Ilze Nagurāviča.
Reizēm bērni kautrējas fotografēties arī grupā, tas ir kaut kas nepierasts. Bērns ir sabiedrības uzmanības nesamaitāta būtne, kas var atteikties no publiskas izrādīšanās.
Var aprunāties, nomierināt
Iespējams, ka mazulim ir radusies nepatika pret savu ķermeni. Iespējams, ka bieži ir dzirdētas nepatīkamas, pat aizskarošas piezīmes par kādu ķermeņa daļu (degunu, ausīm, matiem, pēdām, pirkstiem). Tas rada priekšstatu, ka kaut kas ar bērnu nav kārtībā. Tomēr var mēģināt ar viņu vienkārši un sirsnīgi aprunāties, nomierināt, parādīt kādu agrāko laiku fotogrāfiju, lai mazinātu izbīli un izskaidrotu, kas īsti notiks fotografējoties, uzskata Andra Katkeviča – psiholoģe un Rūda māmiņa.
Tam piekrīt arī psiholoģe Inga Jakuška, sakot, ka bērns bieži vien nesaprot, ko nozīmē fotografēties. Spožā gaisma, kas apžilbina acis, var atgādināt ķirurga vai zobārsta apmeklējumu, kura laikā izjustas negaidītas sāpes. Turklāt šādos brīžos satraukta ir arī mamma un bērniņš to jūt. Inga Jakuška gan atzīst, ka viņas divgadīgais mazulis no fotogrāfa nebaidās, bieži rotaļājas ar spēļu fotoaparātu un “taisa bildes”.
