Satiekas Jānis un Pēteris. Pēteris: – Bērziņ, man nepatīk, ka tu guli ar manu sievu! Jānis: – Jūs, Kalniņus, pats velns nesapratīs – sievai patīk, tev ne!…
Satiekas Jānis un Pēteris.
Pēteris: – Bērziņ, man nepatīk, ka tu guli ar manu sievu!
Jānis: – Jūs, Kalniņus, pats velns nesapratīs – sievai patīk, tev ne!…
***
Jānis jautā kuģa kapteinim:
– Vai tā svītra tur tālumā ir zeme?
– Nē, tas ir horizonts.
– Nu, paldies dievam! Labāk horizonts nekā vispār nekas!
***
Bērnudārzā. Līga:
– Es zinu, kas ir jādara, lai būtu bērni!
Jānītis: – Bet es zinu, kā ir jādara, lai viņu ne būtu…
***
Ezera krastā sēž mākslinieks un glezno ainavu. Labu brīdi viņu vēro divi tūristi – Jānis un dēls.
– Redzi, dēls, – Jānis saka, – ko nākas darīt, ja nav fotoaparāta.
***
Mākslas muzejā Jānis ilgi apskata sievietes statuju, kuras vienīgais apģērba gabals ir vīģes lapa.
– Un ilgi tu te stāvēsi? – jautā viņa sieva.
– Līdz rudenim.
