Par padomju iekārtas radīšanu un nostiprināšanu Ļeņina ordeni saņēma daudzi aktīvi tās veidotāji, arī vienkārša darba veicēji, kam padomju – strādnieku valsts – propagandas «mašīnā» bija atvēlēta īpaša vieta.
Par padomju iekārtas radīšanu un nostiprināšanu Ļeņina ordeni saņēma daudzi aktīvi tās veidotāji, arī vienkārša darba veicēji, kam padomju – strādnieku valsts – propagandas “mašīnā” bija atvēlēta īpaša vieta.
Kara vētras un darba fronte
1970. gadā izdotā materiālā par šī ordeņa kavalieriem Bauskas rajonā teikts, ka augstais valsts apbalvojums liesmo pie daudzu Bauskas rajona darba cilvēku krūtīm. Šie ļaudis ar visu sirdi kalpo tautai, partijai un ar savu pašaizliedzīgo darbu veicinājuši Ļeņina ideju īstenošanu.
Augsto valsts apbalvojumu izpelnījušies gan kauju ugunīs rūdīti karavīri, gan partijas un valsts drošības iestāžu veterāni, kas cīnījušies revolūcijas vētrās un piedalījušies padomju valsts izveides grūtajā darbā, gan rūpnīcu strādnieki, kas slaveni ar savu darba meistarību, gan lauksaimniecības darbinieki, kas slaveni ar savu darbu fermās un tīrumos un kuru čaklās rokas pilda mūsu Dzimtenes apcirkņus ar zeltainiem graudiem.
Godina armijas veterānus
Uzreiz pēc Otrā pasaules kara cīņām un demobilizācijas Ļeņina ordeņus saņēma daudzi Padomju armijas veterāni. Vairāki no viņiem 50. gados pārcēlās uz dzīvi Bauskā.
Piemēram, Bauskas labības pieņemšanas punkta pārzinis Vasilijs Solovjovs ar Ļeņina ordeni par ilggadēju un nevainojamu dienestu Padomju armijā pēc atvaļināšanas tika apbalvots 1945. gadā. Bauskā kopš 1957. gada dzīvoja arī Georgijs Smetaņins, kurš līdzīgā veidā Ļeņina ordeni saņēma 1946. gadā. Padomju armijas rindās viņš bija piedalījies 1944. gada septembra kaujās pie Svitenes un Iecavas. Pēc atvaļināšanās no Padomju Jūras kara flotes par nevainojamu dienestu Ļeņina ordenis 1955. gadā tika pasniegts apakšpulkvedim Semjonam Vainšteinam, kurš uz Bausku pārcēlās 1964. gadā un strādāja par skolotāju pilsētas 2. vidusskolā.
Priekšroka partijas biedriem
Ar Ļeņina ordeni pagājušā gadsimta 50. – 60. gados bija apbalvoti vairāki padomju valsts un drošības iestāžu darbinieki. 1967. gadā par aktīvu darbību padomju iekārtas izveidē un sociālisma celtniecībā Ļeņina ordenis tika piešķirts Laurai Tauriņai, komunistiskās partijas biedrei kopš 1917. gada. Viņa 1919. gada sākumā piedalījās Bauskas revolucionārās komitejas darbībā un bija aktīva padomju varas organizētāja Bauskā un apriņķī. 20. un 30. gados L. Tauriņa atradās ārpus Latvijas un strādāja valsts drošības iestādēs Vidusāzijā un Kaukāzā. 1945. gadā viņa atgriezās Bauskā un līdz 1963. gadam, kad aizgāja pensijā, vadīja kinoteātri un bija rosīga Latvijas Komunistiskās partijas vietējās Bauskas rajona komitejas aktīviste.
Par līdzīgiem nopelniem 1958. gadā Ļeņina ordeni saņēma ilggadējais Bauskas apriņķa un rajona Izpildu komitejas priekšsēdētājs Kārlis Reiskarts, komunistiskās partijas biedrs kopš 1919. gada. Līdz 1945. gadam viņš bija strādājis padomju valsts drošības iestādēs.
Biogrāfijai ir liela nozīme
Daudzi cilvēki pagājušā gadsimta 50. un 60. gados Ļeņina ordeni bija saņēmuši par nopelniem lauksaimniecības kolektivizācijā jeb, kā toreiz teica, par sasniegumiem sociālistiskās lauksaimniecības sistēmas attīstīšanā un pilnveidē. Viens no tādiem bija īslīcietis Ernests Kapkalns (ar Ļeņina ordeni apbalvots 1958. gadā). Viņš piedalījies 1917. gada notikumos Krievijas galvaspilsētā Pēterburgā, bet 1919. gadā, kad Latvijā tika nodibināta padomju vara, bija Kamardes muižas strādnieku komitejas priekšsēdētājs un Panemunes pagasta Izpildu komitejas darbinieks.
1940. un 1941. gadā, arī pēc Otrā pasaules kara E. Kapkalns bija Īslīces pagasta (vēlāk ciema) Izpildu komitejas priekšsēdētājs un 1947. gadā aktīvi piedalījās kolhoza “Vārpa” dibināšanā. Pēc kolhozu apvienošanas un Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza izveides līdz pat aiziešanai pensijā 1961. gadā E. Kapkalns bija tā priekšsēdētājs. Viņš bijis arī Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Centrālkomitejas loceklis, Padomju Savienības Komunistiskās partijas 21. kongresa delegāts un vairākkārt tika ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu.
Ordeņus dala lauciniekiem
Par līdzīgiem nopelniem kolektivizācijas īstenošanā augsto padomju valsts apbalvojumu saņēma arī Iecavas kolhoza ilggadējais priekšsēdētājs Aleksandrs Riekstiņš (ar Ļeņina ordeni apbalvots 1958. gadā), pēckara gadu Gailīšu ciema izpildu komitejas priekšsēdētājs un kolhoza “Padomju Latvija” viens no dibinātājiem putnkopis Jānis Struža (1958. g.), viena no Vecumnieku kolhoza “Ausma” dibinātājām slaucēja Mirdza Rušmane (1958. g.). Ļeņina ordeni nopelnīja arī viens no Īslīces ciema kolhoza “Ritums” dibinātājiem un tā brigadieris Jānis Līkais (1965. g.), viņš bija arī Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.
Apbalvojums piešķirts arī vienam no Codes ciema kolhoza “Centība” (vēlākais K. Marksa kolhozs) dibinātājiem un tā vadītājiem Jānim Slakterim (1958. g.). Viņš sociālistisko pārveidojumu darbā Codes pagastā bija iesaistījies arī 1940. un 1941. gadā un par to apcietināts vācu okupācijas laikā. Tika apbalvots arī pēckara gadu Īslīces ciema padomes vadošais darbinieks Jānis Volkovs (ar Ļeņina ordeni apbalvots 1958. gadā).
Slaucējām prieks censties
Ļeņina ordeni sociālistiskajā plānveida ekonomikā bija iespējams nopelnīt arī par augstu darba ražīgumu un noteikto ražošanas plānu pārsniegšanu. Īpaši varēja izcelties vienkāršie darba veicēji. Ļeņina ordeni 50. un 60. gados piešķīra vairākām slaucējām. Codes kolhoza slaucēja Alma Anstranga ar Ļeņina ordeni 1957. gadā apbalvota par sasniegumiem piena ražošanā, jo 1956. gadā viņa no katras govs izslauca 4855 kilogramus piena un pēc šī rādītāja bija sestā labākā slaucēja Latvijā. A. Anstranga bijusi arī Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte.
Par līdzīgiem nopelniem lopkopības attīstībā un piena ražošanā Ļeņina ordeni 1966. gadā saņēma padomju saimniecības “Rundāle” slaucēja Nadežda Hoņina. Savukārt padomju saimniecības “Bauska” slaucēju brigadiere, vēlāk fermas pārzine Vanda Grigaļūna par panākumiem lopkopības produkcijas ražošanas palielināšanā ordeni saņēma 1966. gadā, jo viņas nopelnu klāstā bija komunistiskā darba fermas nosaukuma nopelnīšana Bangu liellopu fermai, kas tika atzīta par labāko piena ražotājfermu Latvijā.
Cūkkopes un traktoristi
Par teicamu darbu un panākumiem lopkopības attīstībā, lauksaimniecības produkcijas ražošanā un sagādes palielināšanā 60. gados Ļeņina ordeni piešķīra vairākām rajona izcilākajām lopkopēm. 1960. gadā to saņēma padomju saimniecības “Īslīce” cūkkope Nadežda Ivanova, kas 1962. gadā tika atzīta par Latvijas labāko cūkkopi un vēl pēc gada kļuva par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti. Savukārt 1966. gadā augsto apbalvojumu nopelnīja Iecavas kolhoza galvenā zootehniķe Irēna Bikše.
Par sasniegumiem graudaugu un lopbarības kultūru audzēšanā un sagādes palielināšanā ar Ļeņina ordeni 60. gados apbalvoja kolhoza “Padomju Latvija” mehanizatoru kombainieri Jezupu Pivaru (1966. g.), Svitenes kolhoza “Sarkanais Arājs” cukurbiešu audzēšanas posminieku Jozu Miknēviču (1966. g.) un kolhoza “Priekšzīme” cukurbiešu audzēšanas posminieku Antonu Miļūnu (1968. g.). 1966. gadā Ļeņina ordeni saņēma Bauskas meliorācijas saimniecības mašīnists ekskavatorists Augusts Ķuzis.
Panākumi arī vadītājiem
Sociālistiskā darba pirmrindnieki vairoja saimniecību slavu, tomēr bieži vien daļa panākumu sociālistiskās saimniekošanas organizēšanā un vadīšanā pienācās to vadītājiem. Piemēram, 1966. gadā par panākumiem lauksaimniecības produktu ražošanā un pārdošanā valstij Ļeņina ordeni saņēma kolhoza “Priekšzīme” priekšsēdētājs Jāzeps Neikšāns, kas kolektīvo saimniecību vadīja kopš 1959. gada un bija izveidojis to par Bauskas rajona paraugsaimniecību. 1968. gadā tā saņēma PSRS Ministru padomes ceļojošo Sarkano karogu par lauksaimniecības produktu ražošanas kāpinājumu. Par līdzīgiem panākumiem ordeņus saņēma I. Sudmaļa kolhoza priekšsēdētājs Jānis Āboltiņš (1956. gadā), agronome un kolhoza “Dzirnupe” priekšsēdētāja Ruta Segliņa (1960. gadā), kas 50. gadu sākumā strādāja laikraksta “Bauskas Darbs” redakcijā par lauksaimniecības nodaļas vadītāju, kā arī kolhoza “Sarkanais Strēlnieks” priekšsēdētāja Elvīra Spure (1965. gadā), kas bijusi arī LKP locekle un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte.
Par panākumiem sociālistiskās rūpniecības attīstīšanā un pilnveidē 1967. gadā Ļeņina ordeni saņēma Iecavas spirta rūpnīcas direktors Kārlis Reinsons. Viņš uzņēmumu – vairākkārtēju sociālistiskās sacensības laureātu – sekmīgi vadīja kopš 1950. gada.
