Slavenais portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama 1498. gadā atklāja Indiju, paplašinot līdz tam zināmās pasaules robežas.
Slavenais portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama 1498. gadā atklāja Indiju, paplašinot līdz tam zināmās pasaules robežas. Kopš 2004. gada maija, kad ES ir kļuvusi lielāka, sava veida atklājums vecajai Eiropai ir jaunās valstis.
Mūs vēl nepazīst
“Kā tad pie jums Lituānijā un Estonijā klājas?” arī tā esot vaicāts Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai no 13. līdz 17. septembrim notikušās vizītes laikā Portugālē. Viņai tad nācies atgādināt, ka jaunās Eiropas kartē pie Baltijas jūras ir vēl trešā valsts – Latvija – ar konkrētiem piedāvājumiem sadarbībai kultūrā, ekonomikā un citās jomās. Lai mūs pazītu, nepieciešamas arī valsts vizītes visaugstākajā līmenī.
Portugāļi mēdz apgalvot, ka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā viņiem nav bijis nekā, lielākā daļa tautas – nabadzīgi un neizglītoti cilvēki. Diktatora Salazara režīmam tieši tas bijis izdevīgi. Par Eiropas Savienības dalībvalsti Portugāle kļuva pirms 18 gadiem. Struktūrfondu līdzekļi ieguldīti, sakārtojot ceļus, tiltus, attīstot infrastruktūru – elektroenerģijas piegādi, ūdensvadus, kanalizāciju. Iedzīvotājiem ir darbs, augusi labklājība, bankās ņemti aizņēmumi nekustamo un kustamo īpašumu iegādei.
Ieguldījums izglītībā
Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi ir pieejami arī Latvijai, jāprot vien pie šīs naudas tikt un to izlietot valsts attīstībā. Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju Latvijai novēlējis struktūrfondu naudu nesadrumstalot dažādās jomās, bet ieguldīt to ilgtermiņa projektos un nodrošināt stingru kontroli līdzekļu izmantošanai. Prezidents piebilda, ka “naudu tērēt ir ļoti viegli”, un atzina, ka Portugālē struktūrfondu izmantošanā ir nepilnības.
Visaugstākā līmeņa sarunās atzīts – Portugāle var apskaust Latviju lielā studentu skaita dēļ, tā vizītes pēdējā dienā sacīja prezidente V. Vīķe-Freiberga. Viņa uzskata, ka labākais ieguldījums valsts attīstībā ir izglītoti cilvēki.
Portugālē izglītība līdz šim netika uzskatīta par lielu vērtību. Aptuveni 15 procentu valsts iedzīvotāju ir analfabēti. Turklāt sabiedrībā ir izteikta sociālā noslāņošanās. Piederību kādam sociālajam slānim Portugālē nosaka jau tas, cik turīgā vai dižciltīgā ģimenē esi piedzimis. Izglītība vien te neko nevar mainīt, varbūt tāpēc jauniešiem nav motivācijas mācīties. Ieguldot līdzekļus izglītības sistēmā, Portugāles valsts cer situāciju mainīt.
Atbalsta uzņēmējus
Valsts vizītes laikā Lisabonā notika biznesa forums, kurā mūsu uzņēmēji varēja tikties ar kolēģiem no Eiropas dienvidrietumiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Juris Kanels teic, ka uzņēmēju diskusijās izskanējis viedoklis – līdz šim Portugālē pārāk maz vērības sniegts uzņēmējdarbībai, cerot, ka tā attīstīsies pati. Tagad valstī ir izstrādātas vairākas atbalsta programmas.
Tādas top arī Latvijā, uzsver J. Kanels. Viņš atzīst, ka piedalīšanās valsts vizītē bijusi mūsu uzņēmējiem noderīga, jo šādā līmenī atrast kontaktus ir vieglāk nekā sadarbības partnerus meklējot individuāli. J. Kanels atgādina, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var būt starpniece kontaktu meklēšanā, projektu veidošanā un valsts vizīte nav vienīgais veids, kā dažā du zemju uzņēmējiem sākt sadarbību.
Tirgus apgūts
Interesējoties, vai Eiropā savu vietu redz arī mazie uzņēmēji, iztaujāju uzņēmēju grupas dalībnieku Ati Videmani no Valkas. Viņš ir SIA “Valhalla” direktors. Šajā firmā gatavo celtniecības un galdniecības materiālus no koka. “Valhallas” produkciju – saliekamas koka mājiņas – visvairāk iepērk Skandināvijas valstīs, arī Anglijā un Francijā. “Eiropā mēs jau esam, jo tikai pieci procenti no “Valhallas” saražotā paliek Latvijā,” atklāj 1999. gadā reģistrētā uzņēmuma direktors. Saskaņā ar komercreģistru apkalpojošās datu bāzes “Lursoft” datiem 90 procenti Valkas ražotnes kapitāla pieder Dānijas uzņēmējiem. Bez vērā ņemama ieguldījuma attīstība nav iespējama, spriež Atis Videmanis.
J. Kanels pievērsa uzmanību faktam, ka biznesa forumā Lisabonā Atim Videmanim bija astoņi sarunu biedri. Koks portugāļiem šķiet ļoti labs materiāls, tikpat dabisks kā šajā zemē būvniecībā izmantotais akmens. Pagaidām valcēnietis gan necer, ka ikviens Portugālē sastaptais interesents kļūs par biznesa partneri, taču šīs tikšanās bijušas ļoti noderīgas.
Jaunas darba vietas
No Dobeles rajona mazpilsētas Auces vizītē Portugālē piedalījās Aija Vežuka, SIA “EK Auce” rīkotājdirektore. Latvijas un Dānijas kopuzņēmums ražo tekstilšķiedru, dziju, apakšveļu un apģērbus. “1992. gadā sākām ar 60 darbiniekiem, pašlaik mums ir 350 strādnieku, esam viens no lielākajiem darba devējiem Dobeles rajonā. Cilvēkus vedam pat no Lietuvas, pieņemam mācekļus un apmācām. Tiem, kuri grib strādāt, par bezdarbu Aucē nav jāgaužas,” saka Aija Vežuka. Gandrīz viss, ko “EK Auce” saražo, tiek pārdots ārpus Latvijas, un iekļūšana Eiropas tirgos nav nekāds sapnis.
Auces uzņēmējas Aijas Vežukas stāstītais atbilst 2000. gada martā pieņemtajai Lisabonas stratēģijai, kuras mērķis – līdz 2010. gadam padarīt Eiropu par konkurētspējīgāko ekonomisko spēku pasaulē. Līdz 2005. gadam cerēts panākt, lai nodarbināti būtu 67 procenti Eiropas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā, bet līdz 2010. gadam – 70 procenti. Stratēģijas galvenais mērķis ir sasniegts un pilnībā darboties spējīgs vienots Eiropas tirgus. Tajā ir vieta arī mums – gan lielajiem, gan vidējiem, gan mazajiem uzņēmējiem.
Ne tikai ekonomiskās intereses vieno Latviju un Portugāli. Braucienā piedalījās dzejnieks Leons Briedis, viens no retajiem portugāļu valodas pratējiem Latvijā. Šogad viņš ieguva Dzejas dienu balvu par portugāļu dzejnieka Eužēniu de Andrades lirikas krājuma “Ūdens lakstīgalas” atdzejojumu. “Mūsu tautas vieno vispirms lielie ūdeņi – jūra un okeāns, ilgas un sapņi, arī asaru sāļums, piedzīvojot liktenīgus zaudējumus,” saka Leons Briedis.
Baltija ir modē
Cits citu iepazīt varam satiekoties, un tūrisma attīstība var palīdzēt. “Latvija – pievilcīga vieta biznesam un atpūtai,” tā mūsu valsti Portugāles tūrisma biznesa pārstāvjiem prezentēja Gundega Zeltiņa, Latvijas tūrisma mārketinga asociācijas “Inspiration Riga” valdes priekšsēdētāja.
Pēc semināra viņa secināja, ka vispirms jāgādā, lai dienvidniekiem ir vieglāk atlidot uz Rīgu. “Firmai, ar kuru mēs runājām, ir ļoti konkrēts piedāvājums ne pārāk garam ceļojumam uz visām jaunās Eiropas galvaspilsētām. Izstrādāts maršruts divu, trīs dienu ceļojumam ar konkrētām viesnīcu izmaksām. Jārēķinās ar to, ka vēl kādu laiku ceļotāji no Eiropas gribēs braukt uz mums paskatīties. Tūrismā Baltijas valstis pašlaik ir modē, un šī tendence būs vēl pāris gadu. pēc tam ieiesim normālā tūrisma biznesa apritē. Līdz ar iestāšanos Eiropā ceļojumam uz šejieni ir zināma drošības garantija, ka te būs viesnīcas ar pieņemamu komforta līmeni, labs ēdiens, skaistas vietas, ko apskatīt. Taču mums ir jādomā, ko piedāvāsim tūristiem arī Baltijā tik garajos ziemas mēnešos, ko viņi tad te darīs,” saka Gundega Zeltiņa.
Tas attiecas ne tikai uz Rīgu, bet arī uz jebkuru pilsētu Latvijā. Ir pamatīgi jāstrādā, lai arī no tik skaistas zemes kā Portugāle gribētos ne tikai Bauskai cauri braukt, bet būtu iemesls te apstāties un pēc laika arī atgriezties.
***
Fakti
– Portugāles valsts pastāv no 1143. gada, Portugāles Republika izveidota 1910. gadā.
– Teritorija – 92142 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits – 10 miljoni 358 tūkstoši (2001. gada dati).
– Portugāļu valoda ir trešā izplatītākā pasaulē, tajā runā 200 miljonu cilvēku.
– Portugāle ir NATO dibinātājvalsts, ANO uzņemta 1955. gadā, Eiropas Savienībā – 1986. gadā.
– Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju Latvijā bija valsts vizītē 2003. gada maijā. Šī gada septembrī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija atbildes vizītē.
– 2003. gadā Portugāles plašsaziņas līdzekļos nav parādījusies neviena negatīva informācija par Latviju. Vērojams intereses pieaugums par jauno ES dalībvalsti. Atpazīstamība saistīta arī ar Latvijas valsts futbola izlases iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā.
